Inna Šteinbuka: Latvijas ekonomika ir stabila, bet investīcijas ir nepietiekamā līmenī
Nule Saeimā un Ministru kabinetā notika diskusijas par Eiropas Komisijas ziņojumu par Latviju. Lai gan Latvijā ir vērojama uzslavējama makroekonomiskā stabilitāte, tomēr, kā teikts EK ziņojumā, demogrāfisko un migrācijas procesu iespaidā būtiski tiek samazinātas Latvijas izaugsmes iespējas.
Turklāt Latvijas valdība tā arī nav spējusi novērst nevienlīdzības pieaugumu, bet nabadzības risks vecuma grupā virs 65 gadiem pat turpina palielināties. Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem saistībā ar EK ziņojumu atbild Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
– 4. aprīlī jūs Saeimas Eiropas lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē atbildējāt uz jautājumiem par Eiropas Komisijas ziņojumu par Latviju. Kādi ir galvenie slēdzieni?
– Ziņojums ir sadalīts divās daļās, no kurām, manuprāt, svarīgākie ir tie jautājumi, ar kuriem cilvēki saskaras savā ikdienas dzīvē. Nopietnas bažas izraisa Latvijas demogrāfiskā situācija. Gan cilvēku aizbraukšanas, gan negatīva dabiskā pieauguma dēļ (dzimstība ir ievērojami zemāka par mirstību) darba tirgus sašaurinās. Darbaspēka piedāvājums neatbilst pieprasījumam. Lai cilvēki justos droši, ir svarīgi ne tikai risināt jautājumus par viņu profesionālo sagatavotību, bet arī nodrošināt, lai viņu bērniem un mazbērniem būtu pieejama izglītība un veselības aprūpe, kas ir atbilstoša dzīves kvalitātes prasībām. Turklāt Finansējuma trūkums, tā ne vienmēr efektīva izlietošana un nepabeigtas reformas, rada smagu spiedienu gan uz veselības aprūpes sistēmu, gan uz izglītības sistēmu. Problēmas ir abās nosauktajās nozarēs. Rekomendācijas tika izteiktas 2015. gadā. Tagad varam konstatēt, ka augstākajā izglītībā ir sasniegts zināms progress, es to novērtētu ar trijnieku ar plusu piecu ballu sistēmā. Veselības aizsardzības jomā progress ir ierobežots. Labākajā gadījumā – trijnieks ar mīnusu.
Sociālo garantiju sistēma, īpaši attiecībā uz sociālo palīdzību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, Latvijā atpaliek no vēlamās, un tas ir cieši saistīts ar dzīves kvalitāti. Daudzi cilvēki, kas saņem pabalstus un pensijas, vēlas, lai to apmērs būtu adekvāts, atbilstošs kaut vai minimāli nepieciešamo izdevumu lielumam. Sociālās palīdzības pabalstiem un pensijām jāatbilst izdevumiem, valsts attīstības līmenim un izpratnei par minimāliem dzīves kvalitātes standartiem.
Savukārt daudz augstāks novērtējums ir par pensiju sistēmu kā tādu. Latvijas pensiju sistēma no fiskālā viedokļa ir ilgtspējīga. Tomēr noteiktās pensiju saņēmēju grupās pasliktinās jau tā augstie nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji.
Manuprāt,, ir saprotami, ka gandrīz visos nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos Latvijas rezultāti ir sliktāki par ES vidējiem. EK ziņojumā tika salīdzinātas nabadzības līmeņa izmaiņas pabalstu un pensiju saņēmējiem starp 2011. un 2014. gadu vairākās vecuma grupās. Lielākajā daļā vecuma grupu –jaunākajā un vidējā vecuma grupā – ir redzami uzlabojumi, tomēr vecuma grupā virs 65 gadiem situācija ir pasliktinājusies. Savukārt, aplūkojot tādu rādītāju kā iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamība, Latvijas rezultāti ir ļoti slikti, pat salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Cilvēki nevar tik daudz atļauties maksāt no savas kabatas par medicīnas pakalpojumiem. Tāpēc arī Komisijas ziņojumā tika norādīts, ka slikta veselības aprūpes sistēmas stāvokļa dēļ Latvijai ir liels risks zaudēt potenciālo darbaspēku. Latvijā ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm, rēķinot mirstību pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas.
Manuprāt, tas ir tāpēc, ka Latvija atpaliek no citām ES valstīm iedzīvotāju vispārējās veselības ziņā. Ziņojumā secināts, ka pacientu iespējas apmierināt vajadzības pēc medicīnas pakalpojumiem ir zemākās visā ES.
Turklāt jākonstatē, ka Latvijā nav visaptveroša redzējuma par atbilstošu finansējumu un lielo pacientu līdzmaksājumu dēļ veselības aprūpes pieejamība ir smaga problēma.
– Ko darīt, lai tik liels cilvēku skaits netiktu pakļauts sociālās atstumtības riskam?
– Ierobežotie līdzekļi būtu jāsadala taisnīgāk. No 2017. gada plānota garantētā minimālā ienākuma sliekšņa piemērošana, taču budžets tam nav piešķirts. Savukārt, situācija ar sociālās palīdzības pabalstiem nav uzlabojusies kopš 2009. gada.
– OECD eksperti norāda, ka viens no risinājumiem būtu nodokļu sloga samazinājums tieši zemo algu saņēmēju segmentā.
– Eiropas Komisija sniedz tieši tādu pašu rekomendāciju. Mūsu ziņojumā ir minēts, ka nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās mazo algu saņēmējiem Latvijā (41,4%) ir trešais augstākais Eiropas Savienībā (aiz Ungārijas un Vācijas), tāpēc viens no ieteikumiem ir darbaspēka nodokļu sloga novirzīšana uz citiem avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi. Kaut kas jau ir izdarīts, palielinot neapliekamo minimumu un ieviešot tā diferenciāciju, bet tas ir nepietiekami.
Otrais ziņojuma vēstījums skar biznesa vidi un konkurētspēju. Tur galvenais jautājums ir par ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars Latvijā ir relatīvi liels. Iespējams, ka mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana ēnu ekonomiku ir mazinājusi, jo ēnu ekonomiku jau nevar precīzi izmērīt, tas vienmēr būs aptuvens novērtējums. Tomēr, ņemot vērā visu, ko dzirdam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, PVN “«shēmām”», ēnu ekonomikas daļa Latvijā saglabājas ievērojama. Tas rada lielas bažas.
Arī investīcijas un inovācijas ir nepietiekamā līmenī. Investīciju apjoms un kvalitāte Latvijas privātajā sektorā ir nepietiekami. Ar inovācijām ir tas pats. Ir uzņēmēji, kuri veic inovācijas, bet tas nav vērojams bieži. Vēl viena tēma, kura tika apskatīta ziņojumā, bija valsts pārvalde.
– Neatkarīgā savos komentāros ir aizskārusi praktiski visas EK ziņojumā minētās problēmas, tikai mēs to darījām komentāros un viedokļos apskatot konkrētu jautājumu. EK ir publiskojusi sistemātisku un plašu vēstījumu. Kāda ir cerība, ka uz EK izteiktajiem novērtējumiem un ieteikumiem valdība vispār reaģēs? Koalīcija pateiks: «Paldies!», ieliks plauktā un turpinās visu darīt pa vecam. Cik daudz EK var ietekmēt valdību darbu, ja tās neko negrib mainīt?
– EK piedāvātais novērtējums un diskusijas Eiropas Savienības līmenī balstās uz trim Ikgadējā ekonomikas izaugsmes ziņojumā aplūkotajām prioritātēm – investīcijām, strukturālajām reformām un budžeta disciplīnu.
Latvijas finanšu, ekonomiskās un sociālās politikas «veselības pārbaude» notiek katru gadu, un tas, ko EK sagatavo, ir neatkarīga problēmu analīze un reformu rekomendācijas. EK negatavo obligātas «receptes».
Jāsaprot, ka rekomendāciju īstenošana galvenokārt ir pašas Latvijas, nevis EK interesēs. Tas ir mūsu visu interesēs. Ja valdība to sapratīs, tad rezultāti būs! Esmu gandarīta, redzot, ka ir sācies argumentēts dialogs starp Eiropas Komisiju un Saeimu, Ministru kabinetu, sociālajiem partneriem. Dialogs notiek gan par problēmu analīzi, gan par labākajiem reformu veidiem un virzieniem. Vēlos uzsvērt, ka tikšanās, kas man bija Saeimā un Ministru kabinetā pēc EK ziņojuma publiskošanas, notika pēc Saeimas un Ministru kabineta iniciatīvas.
Attieksme ir nopietna, jo EK dokumentu publiskošana sakrita ar jaunās valdības ministriju rīcības plānu apspriešanu. Es ceru, ka, apspriežot ministriju rīcības plānus, tajos tiks ņemts vērā arī mūsu ziņojumā teiktais. Vēlos uzsvērt, ka EK ziņojums nav regula vai direktīva. Tās patiešām ir rekomendācijas. Tās ir publiski pieejamas, tās var izlasīt visi. Ja par kādu valsti ir satraucoši signāli, tad tos ņem vērā gan investori, gan finanšu tirgi. Ziņojumi ietekmē ikvienas ES dalībvalsts reputāciju, tāpēc ikvienas valsts interesēs ir iegūt pēc iespējas augstāku novērtējumu. Dialogs nav tikai ziņojuma un rekomendāciju publiskošana un diskusijas pēc tam, dialogs notiek nemitīgi. Visu laiku. Atgādināšu, ka visu rekomendāciju ieviešana tiek atbalstīta ar struktūrfondu līdzekļiem. Tā kā struktūrfondi Latvijai vēl ir pieejami ļoti lielā apjomā, tad mūsu visu interesēs ir tos izmantot. Turklāt ES fondu ieguldījumi ir būtiska daļa (ap 68%) no paredzamajiem publiskā sektora ieguldījumiem. Gadā tie veido ap 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tāpēc ES fondi spēj «sildīt ekonomiku», bet ja notiek to apguves pārrāvums, tad ir redzamas negatīvas makroekonomiskas sekas.
– EK ziņojumā nav tikai kritika vien. Ir pozīcijas, kurā Latvijas rādītāji ir ļoti labi.
– Ja runājam par Latvijas makroekonomisko ainu, tad šajā jomā Latvijai ir visaugstākās atzīmes. Eiropas Komisijas vērtējumā Latvijas budžets atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Latvijas IKP pieaugums nav liels, bet labs uz citu valstu fona. Inflācija Latvijā ir izcili zema, un iedzīvotāji to jūt. Valsts parāds ir zem 40% , bet budžeta deficīts ir 1% līmenī no IKP. Latvijas tekošā konta deficīts zems. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika ir stabila. Taču, lai Latvija varētu augt straujāk, pietrūkst investīciju, īpaši sektoros ar augstu pievienoto vērtību.
– Šomēnes EK sāka darbu pie Dublinas konvencijas pārskatīšanas. Kādā virzienā ir gaidāmas pārmaiņas?
– Pārmaiņas ir gaidāmas godīgākā patvēruma prasījuma pieteicēju sloga pārdales virzienā. Pašreizējā sistēma paredz, ka galvenais slogs ir tām valstīm, kuru robežu patvēruma meklētāji šķērso pirmo. Ja šajā valstī reģistrēts cilvēks pēc tam pārbrauks kaut kur citur, tad citām valstīm ir tiesības viņu nosūtīt atpakaļ uz pirmo ES valsti, kurā viņš bija ieradies. Tāpēc vislielākā patvēruma prasījuma pieteicēju slodze ir Itālijai un Grieķijai. Vienošanās ar Turciju samazinās nelegālās migrācijas plūsmu uz Grieķiju. Tomēr cilvēku kontrabandisti, visticamāk, meklēs citus ceļus, bet tad patvēruma prasījuma pieteicēju slodze būs liela ne tikai Itālijai un Grieķijai, bet arī citām valstīm. EK aicina atrast tādu modeli, kas patvēruma prasījuma pieteicēju slogu sadalītu godīgāk, taisnīgāk un vienmērīgāk. EK izteica vairākus priekšlikumus. Varētu tikt piemēroti koeficienti atkarībā no dalībvalsts labklājības līmeņa, iedzīvotāju skaita vai kāda cita labi zināma un saprotama skaitliska lieluma. Taču pagaidām tie ir tikai priekšlikumi, kas tiks apspriesti gan dalībvalstīs gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Padomē, tāpēc nav nekādu garantiju, ka tieši šāds EK piedāvājums tiks pieņemts. To, ka migrācijas jautājumi būs vieni no EK prioritātēm, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ieskicēja vēl pirms patvēruma meklētāju krīzes saasinājuma.
– Vai var teikt, ka EK iesaka veidot jaunu Dublinas konvencijas redakciju?
– Jā! EK iesaka veidot jaunu redakciju. Galvenā ideja ir godīgāka, taisnīgāka un ilgtspējīga pārdale. Taču pārdale vien problēmas neatrisinās, jo vēl ir jārunā par ārējo robežu drošības stiprināšanu un citiem jautājumiem.
– Norvēģija pāriet uz sistēmu, ka attiecībā uz personām, kuras acīm redzami nekvalificējas bēgļus statusam, lēmums tiek pieņemts 48 stundu laikā un līdz lēmuma pieņemšanai persona tiek aizturēta.
– Visi patvēruma meklētāji ir uzreiz jāidentificē, ieskaitot pirkstu nospiedumu noņemšanu, nodrošinot informācijas apmaiņu ar drošības dienestiem, lai novērstu jebkuru iespējamu ES drošības apdraudējumu. Ikviena valsts var nostiprināt savas ārējās robežas. Iespējamie risinājumi nav tikai augsti žogi, tie var būt arī citi pasākumi. Pārdales priekšlikumi nav pilnīgs problēmas atrisinājums, bet tas ir veids, kā līdzsvarot problēmas.
– 6. aprīlī Nīderlandes vēlētāji ar ievērojamu balsu pārsvaru referendumā noraidīja Eiropas Savienības sadarbības līgumu ar Ukrainu. Referendumā piedalījās pietiekami liels balsotāju skaits, lai referendums tiktu atzīts par notikušu. Kādas sekas uz ES ārpolitiku atstās Nīderlandes referenduma rezultāti?
– EK pieņēma zināšanai to, kas ir noticis. Manā skatījumā, galvenais, kas ir jāsecina, – demokrātiskie principi Eiropā ir spēkā. Ikviens pilsonis un ikvienas valsts vēlētāji var brīvā un demokrātiskā veidā paaust savu viedokli un šādi ietekmēt pieņemamos lēmumus. Referendumam ir konsultatīvs raksturs, un tagad lēmums ir jāpieņem Nīderlandes valdībai. Daļa no Ukrainas un ES vienošanās jau tiek īstenota, taču pilnā apmērā Asociācijas nolīgums stāsies spēkā tikai tad, kad tas būs ratificēts visās 28 dalībvalstīs. EK gaidīs Nīderlandes valdības izvērtējaumu un rīcību.