Satiksmes ministrs Uldis Augulis savā pirmajā braucienā pa 2016. gada ceļu būves sezonas objektiem apstājās uz Vidzemes šosejas pie Augšlīgatnes, kur sākta dzelzceļa pārvada pārbūve.
Noapaļoti skaitot, dzelzceļa pārvada pārbūve dos 100 m laba ceļa par vienu miljonu eiro. Latvijas ceļu uzturēšanas ierobežotais budžets jau ilgus gadus liek atturēties no it kā izšķērdīgiem būvdarbiem, ja vien tas iespējams. Tomēr tas kļūst aizvien mazāk iespējams. Par valstij piederošajiem ceļiem atbildīgais uzņēmums Latvijas valsts ceļi (LVC) uz šā gada ceļu būves sezonu sagatavojis informāciju, ka no 971 valstij piederošo ceļu tīklā ietilpstošā tilta sliktā un ļoti sliktā stāvoklī atrodas 474 tilti. Šā gada ceļu budžets ļauj ar dažāda veida remontiem uzlabot situāciju uz 20 tiltiem, taču šāds darbu temps nav pietiekams. Tīri matemātiski rēķinot, 474 / 20 = 23,7 gadi, kurus noteikti nevar gaidīt pat tie tilti, kuru stāvoklis ir vislabākais un kuriem jāiztur salīdzinoši vismazākā satiksmes intensitāte.
Vēl jo satraucošāku situāciju saistībā ar tiltiem un citām inženierbūvēm padara tas, ka valsts apsaimnieko tikai pusi no kopējā tiltu skaita Latvijā. Pārējie tilti nodoti pašvaldībām, kuru iespējas šos īpašumus uzturēt ir lielā mērā atkarīgas no valsts. Piemēram, 2014. gadā pilnīgi no jauna uzbūvēt tiltu pāri Mūsas upei Bauskā vietējā pašvaldība varēja tāpēc, ka no 4,95 miljonu eiro kopējām izmaksām 3,4 miljoni bija Latvijas valstij atvēlēta Eiropas Savienības palīdzības fondu nauda, kam valsts pievienoja kaut tikai 0,1 miljonu dotāciju un 1,2 miljonus kā aizdevumu no Valsts kases, kas pašvaldībai jāatdod 30 gadu laikā. No šeit teiktā divi secinājumi. Pirmais, ka ne visos gadījumos pašvaldību pārziņā ir tiltiņi, kurus lieto tikai dažu privātmāju iemītnieki. Otrais, ka visu tiltu uzturēšanai nepieciešamās naudas pirmavots ir Latvijas valsts.
«Pateicoties Eiropas fondu finansējumam, situācija uz valsts galvenajiem ceļiem uzlabojas,» Augšlīgatnes dzelzceļa pārvada būvlaukumā norādīja U. Augulis. «Katru gadu uz galvenajiem valsts ceļiem notiek vērienīgi būvdarbi. Tomēr nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ daļa reģionālo un lielākā daļa valsts vietējās nozīmes ceļu ir sliktā stāvoklī. Tāpēc ir jāpanāk, ka tiek ieviests ilgtspējīgs valsts ceļu finansējuma modelis. Pie esošā ceļu finansēšanas modeļa nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā nospraustos mērķus,» uzsvēra ministrs.
Viņa tālākais ceļš pēc konkrēto būvdarbu aplūkošanas veda uz Smilteni, kur notika pārrunas ar Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Kā galvenais jautājums šajās pārrunās bija izvirzīta problēma par ceļu uzturēšanas finansēšanu. Satiksmes ministrs ir izveidojis darba grupu ceļu finansēšanas modeļa sagatavošanai. Ar tādām sarunām kā Smiltenē būtu jāpanāk, lai ceļu finansēšanas modeļa piedāvājums neizraisītu tādus tračus kā līdz šim publiskotie piedāvājumi, kā risināt problēmas izglītībā un medicīnā.