Konkretizē Rail Baltica būves vietu un laiku

Vakar sevi sabiedrībai pieteica Latvijas valstij piederoša SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL), kuras pienākums ir nevis pelnīt, bet iztērēt līdz 2022. gadam jau garantētus 292 miljonus eiro un vēlāk vēl vairāk. Pelnīt aicināti visi tie, kas apgādās šo SIA ar pakalpojumiem un precēm.

EDZL ir saņēmis Satiksmes ministrijas deleģējumu organizēt Latvijas teritorijā būvdarbus dzelzceļa atzaram, kam jāsavieno Baltijas valstis ar dzelzceļa tīklu, kurš pēc platuma atšķiras no tagad Latvijā izmantotā dzelzceļa. Sapnis par šādu savienojumu parādījās līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gadiem divdesmit pieciem. Drīz pienāks divdesmit gadu jubileja brīdim, kad sapnis ieguva vārdu Rail Baltica. Proti, kad triju Baltijas valstu valdības vienojās vismaz par nosaukumu tam, par ko runāt tālāk gan savā starpā, gan ar Eiropas Savienības instancēm. Kādreiz šķita, ka Rail Baltica būvdarbu sākšana gandrīz vai automātiski sekos visu Baltijas triju valstu iekļūšanai ES. Pēc šī notikuma jau 2004. gadā runas par Rail Baltica daudzreiz uzviļņoja un noplaka, pieļaujot arī tādu secinājumu, ka Rail Baltica ir viena no Atmodas gadu ilūzijām bez ekonomiska un politiska pamata. Tomēr tagad pieņemti lēmumi, pēc kuriem sākums Rail Baltica būvdarbiem skaitās nodrošināts.

Rail Baltica ir aktualizēts kā mācību projekts Baltijas valstīm par tikšanu pie ES naudas pēc 2014. - 2020. gada plānošanas perioda beigām. ES vadība gatavojas pēc tam atcelt palīdzības naudas sadalīšanu starp ES dalībvalstīm un tālāk uzraudzību par naudas iztērēšanu. Nodoms ir turpmāk piešķirt naudu nevis valstīm, bet projektiem, kuru izpildi uzraudzīt vieglāk, nekā uzraudzīt valstis. Savukārt ES naudas kārajām valstīm būs jāpiešķir sava teritorija šo projektu izpildei. Šādā nozīmē Rail Baltica ir ideāls piemērs teritorijas atdošanai, jo viens no dzelzceļa trases pamatelementiem taču būs ļoti solīds žogs abpus dzelzceļa sliedēm un nebūt ne cieši līdzās dzelzceļa sliedēm. Dzelzceļa trase pāršķels valsti, kurai būs tehniski un juridiski grūti izsekot tam, kas aiz žoga notiek. Tomēr Latvija ir stingri izlēmusi pieņemt ES noteikumus. Valsts aparāta uzturēšanai ir vajadzīgi papildu ieņēmumi no nodokļiem par saimniecisko darbību atbilstoši EDZL pasūtījumiem par sākotnēji Latvijā ieplūdinātajiem 238 miljoniem eiro (54 miljoni eiro tomēr jāpiemet Latvijai pašai) un tālāk līdz miljardam eiro par visu Rail Baltica trasi Latvijas teritorijā.

Rail Baltica finansēšana sākas, papildinot to naudu, kas Latvijai iedalīta 2014. - 2020. gadam. Mācību projekta ietvaros Latvijas ierēdņiem un politiķiem bija pa īstam jāiepazīstas ar organizāciju, ko apzīmē ar burtiem INEA (Innovation and Networks Executive Agency - Inovāciju un tīklu izpildaģentūra). Bija jāmācās lūgt nauda citādāk, nekā tad, kad naudu dalīja ES dalībvalstu valdību vadītāju sanāksmēs.

EDZL ir trešais Rail Baltica būvdarbu vadības posms aiz INEA un a/s RB Rail, kuras uzdevums ir saskaņot būves trasi un tempu visās trijās Baltijas valstīs. Rail Baltica sākumburtus ietvērušā Baltijas valstu kopuzņēmuma seja, t.i., valdes priekšsēdētāja ir Baiba Rubesa no Latvijas, par kuru Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma ģenerāldirektors Stasis Dailīdka žēlojas, ka viņa nestrādājot visu projektā iesaistīto valstu labā. No Latvijas raugoties, tieši lietuvieši ir tie, kas iedomājušies par ES naudu salabot Eiropas platuma ceļu tikai no Polijas līdz Kauņai, kur tiktu izveidota savienojuma vieta starp Eiropas un Krievijas platuma sliežu ceļiem. Tas varētu būt izdevīgi Klaipēdas ostai, kas nebūt nenovēl šādas iespējas konkurējošajām ostām Latvijā un Igaunijā. Šādā situācijā nu jau gandrīz gadu amatā esošā B. Rubesa ir maksimāli vairījusies no jebkādiem publiskiem komentāriem un solījumiem.

EDZL sejas funkcijas vakar pildīja uzņēmuma valdes loceklis Dins Merirands. Viņš uzņēmās teikt, ka pirmā lāpsta Rail Baltica trasē Latvijas teritorijā un tieši Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks durta zemē 2018. gada beigās. Līdz 2022. gadam ir jāuzbūvē dzelzceļa līnija līdz Rīgas lidostai un jāsagatavo viss nepieciešamais darbu izvēršanai starp Latvijas robežām ar Lietuvu un Igauniju. Šogad, piemēram, jāizsludina un jānoved līdz rezultātam Centrālās dzelzceļa stacijas un tās apkārtnes pārbūves metu projektu konkurss, kurā uzvarējusī būvdarbu ideja 2017. gadā jāpārstrādā tehniskajā projektā utt. līdz būvdarbu sākumam. Tikpat svarīgs uzdevums ir jau līdz rudenim sagatavot valdības lēmuma projektu par galīgo trases novietojumu. Šim lēmumam jānodzēš šobrīd daudzi iespējamie trases varianti un strīdi ap tiem. Tad sāksies nākamie strīdi par trasei vajadzīgo zemes gabalu atsavināšanas vērtību. Var ticēt un var arī neticēt, ka šie sagatavošanas darbi novedīs līdz būvdarbiem un ka būvdarbi beigsies ar dzelzceļa nodošanu ekspluatācijā.