Ģimenes ārsti bailēs no laboratorisko izmeklējumu kvotām kavējas pacientus nosūtīt uz analīzēm. Pirms gada uz viena izmeklējumu nosūtījuma ģimenes ārsts atļāvās nozīmēt vidēji piecas sešas analīžu pozīcijas, bet tagad – vienu vai divas, Neatkarīgajai atzīst uzņēmuma Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.
Savukārt E. Gulbja laboratorijas dati liecina, ka pacientu maksājumi par analīzēm pēc jaunās analīžu nozīmēšanas un apmaksas kārtības stāšanās spēkā ir palielinājušies par 32 procentiem. «Daļa pacientu nevar samaksāt, un viņi atsakās no nepieciešamajām analīzēm, tie pārsvarā ir vecāka gadagājuma un lauku iedzīvotāji, saka E. Gulbja laboratorijas valdes locekle Sandra Dimante.
Izmaiņas laboratorisko izmeklējumu nosūtīšanas un apmaksas kārtībā tika ieviestas šāgada sākumā. Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests izmaiņu nepieciešamību pamatoja ar vajadzību racionāli izlietot valsts budžeta līdzekļus veselības aprūpē. «Tas saistīts ar strauji augošajiem tēriņiem laboratorisko izmeklējumu apmaksai, kas pēdējo piecu gadu laikā teju dubultojošies - 2010. gadā tie bija 16,99 miljoni eiro, turpretī 2015. gadā sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro,» Neatkarīgajai atgādina NVD speciāliste Evija Štālberga. Jāatgādina, jaunā kārtība paredz, ka uz noteiktām analīzēm ģimenes ārsts var nosūtīt tikai noteikta vecuma personu, pacientu ar hroniskām saslimšanām vai tikai vienreiz gadā. Tāpat uz vairākām analīzēm pacientus drīkst nosūtīt tikai speciālists.
Kā situācija mainījusies, par to dienests spriedīs, kad būs apkopoti visa gada dati, taču no ģimenes ārstiem, pacientiem un laboratorijām nāk satraukuma pilni signāli - lai arī valsts ietaupa, pacientiem jāmaksā vairāk.
Spiesti pacelt cenas
SIA Centrālā laboratorija norāda, ka šāgada maijā ir paceltas cenas vairākām analīzēm no maksas pakalpojumu klāsta, atsevišķām pozīcijām - cenas nedaudz zemākas. Laboratorijas vadītāja S. Lapiņa gan uzsver, ka laboratorisko izmeklējumu cenas palikušas draudzīgas pacientiem, jo līdz tam bijušas zemākas nekā citiem līdzīgiem komersantiem. Par piemēru S. Lapiņa min aknu darbības rādītājanalīzes - ALAT un ASAT, kas 85 centu vietā maksā vienu eiro. No viena līdz 1,14 eiro šīs analīzes maksā arī citviet. Izmeklējumiem, kas ir pacientu pieprasītākie, cenas nav mainījušās. Tāpat izmeklējumu, kurus apmaksā valsts, cenas nav mainījušās.
S. Lapiņa atzīst: mēs bijām spiesti pacelt cenas valsts politikas dēļ, jo laboratorisko izmeklējumu ierobežojumu dēļ, kuri ir spēkā no šāgada sākuma, visām laboratorijām samazinās ienākumi. Taču vissāpīgāk tas skar tieši pacientus, kuriem nākas maksāt pašiem vai arī atteikties no izmeklējumiem. S. Lapiņa lēš, ka ienākumi kritīsies visām laboratorijām un ieņēmumu kopējais apmērs samazināsies par četriem miljoniem eiro. Tos ietaupīs valsts. «Taču uz kā rēķina? Uz iedzīvotāju veselības rēķina. Rīgā vai citās lielajās pilsētās iedzīvotāji cenšas samaksāt paši, savukārt laukos atliek izmeklējumu veikšanu,» stāsta S. Lapiņa, «kopumā sākotnējā ideja nebija slikta, jo arī mēs redzējām, ka ap 5-10 procentu analīžu varēja nenozīmēt, taču ar noteikumiem, kādi tie ir pašlaik spēkā, esam iebraukuši otrā grāvī. Ģimenes ārsti baidās nozīmēt kādu lieku izmeklējumu, sūta pacientu tikai uz vienu vai divām analīzēm. Kopējie izdevumi, manuprāt, analīzēm pēdējos gados pieauga arī tāpēc, ka valsts arvien lielāku uzsvaru liek uz ambulatoro aprūpi, kas nozīmē, ka analīzes tiek veiktas vairāk. Iepriekš to darīja slimnīcā.»
Absurdi un diskriminējoši
Lai gan E. Gulbja laboratorija nav plānojusi mainīt cenas, arī tā uzskata, ka pašlaik situācija nav iepriecinoša. «Pacientiem ir jāmaksā krietni vairāk nekā iepriekš, valsts apmaksājamo analīžu summa ir samazinājusies par 37 procentiem, bet pacientu maksājumu summa palielinājusies par 32 procentiem, pieci procenti pacientu nevar samaksāt un atsakās no nepieciešamajām analīzēm, un tie pārsvarā ir vecāka gadagājuma un lauku iedzīvotāji,» situāciju vērtē Sandra Dimante. Cietēji ir arī onkoloģiskie pacienti, kuriem nepieciešamās analīzes ģimenes ārsts nedrīkst nozīmēt - tikai onkologs ir tiesīgs to darīt. Taču tad pacientam pie onkologa ir jāiet divreiz, vienu reizi pēc norīkojuma, otru reizi ar analīžu rezultātiem, tā mākslīgi pagarinot rindu. Agrāk ģimenes ārsts onkoloģiskajiem pacientiem varēja nozīmēt šīs analīzes un pacients pie onkologa jau gāja ar gataviem rezultātiem. Līdzīgi ir endokrinoloģiskajiem pacientiem.
«Daži ierobežojumi tiešām ir absurdi un diskriminējoši, kaut vai tie, kas saistīti ar vecumu, piemēram, zema blīvuma holesterīnu var noteikt tikai no 45 gadiem, prostatas specifisko antigēnu (PSA) tikai no 50 gadiem,» uzsver S. Dimante, «ar asins vēzi un citām šādām saslimšanām pacientus ārsts hematologs vairs nedrīkst nosūtīt veikt FISH analīzi, kas ir ļoti būtiska. Uz šo analīzi var nosūtīt tikai ģenētiķis, bet viņš neārstē hematoloģiskos pacientus... Ir vēl citi absurdi.»
Jāveic izmaiņas
Abu laboratoriju amatpersonas uzskata, ka ir jāveic izmaiņas šajos noteikumos; veselības ministre Anda Čakša ir solījusi pārskatīt minēto kārtību. «Izmaiņas ir jāveic, atjaunojot iespēju ģimenes ārstiem nosūtīt uz analīzēm pacientus ar onkoloģiskām diagnozēm, pacientu uzraudzībai pēc onkologu vadlīnijām, arī hronisko slimību pacientu uzraudzībai - lai var veikt analīzes, kuras ieteicis ārsts speciālists,» saka S. Dimante, «taupot valsts naudu, aizmirstam, ka samaksā pacients - ar domu, ja jau pacienti maksā par analīzēm, tad jau viņi var to atļauties.»
NVD detalizētu analīzi par valsts finansējuma izlietojumu laboratoriskiem izmeklējumiem plāno veikt nākamā gada sākumā, bet dati par šāgada pieciem mēnešiem rāda, ka ģimenes ārsti izlietojuši 63 procentus no gadam plānotā finansējuma apjoma.
UZZIŅAI
Vai ģimenes ārsti nozīmē pacientiem laboratoriskos izmeklējumus?
-2016. gada piecos mēnešos (janvāris-maijs) plānoto valsts finansējumu (kvotas) pacientu nosūtīšanai uz valsts apmaksātiem laboratoriskajiem izmeklējumiem ievēro vairākums - 93% - ģimenes ārstu, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu
-Ģimenes ārsti, kuri ievēro plānoto valsts finansējumu pacientu nosūtīšanai uz valsts apmaksātiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, 2016. gada 5 mēnešos kopumā ir izlietojuši 63% no gadam plānotā finansējuma apjoma
-7% ģimenes ārstu šobrīd pārsniedz plānoto finansējumu nosūtīšanai uz laboratoriskajiem izmeklējumiem
-Laboratorisko izmeklējumu apmaksai atvēlētie līdzekļi aug - 2010. gadā tie bija 16,99 miljoni eiro, turpretī 2015. gadā sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro
Avots: Nacionālais veselības dienests