Lai saglabātu veselību, liela nozīme ir preventīviem pasākumiem, kas ietver sevī ne tikai veselīga dzīvesveida īstenošanu, bet arī regulāru profilaktisko izmeklējumu veikšanu, kam ir nozīmīga loma savlaicīgā veselības problēmu identificēšanā. Viens no būtiskajiem profilakses pasākumiem ir laikus došanās pie speciālista un skrīningu veikšana.
”Mana aptieka & Apotheka” jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji nepietiekamu uzmanību velta profilaktiskiem izmeklējumiem, lai laikus diagnosticētu veselības problēmas. Likumsakarīgi, ka gados vecāki cilvēki, kuri daudz biežāk saskaras ar veselības problēmām, tādiem profilaktiskiem izmeklējumiem kā asinsspiediena mērīšana, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs velta daudz lielāku uzmanību, tomēr arī gados jaunākiem cilvēkiem šīs pārbaudes būtu jāveic regulārāk. Kādas profilaktiskās pārbaudes jāveic un kāpēc pret tām būtu jāizturas ievērojami atbildīgāk, konsultē aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite “Tukuma Centra aptieka” vadītāja Agnese Ritene.
Viņa norāda, ka jaunam cilvēkam, kuram nav nekādu sūdzību par veselību, regulārs ģimenes ārsta apmeklējums profilakses nolūkos nav nepieciešams, bet no 40-45 gadu vecuma ģimenes ārsts reizi gadā būtu jāapmeklē arī profilakses nolūkā. Ģimenes ārsts iztaujās pacientu par vispārējo veselības stāvokli, iespējams, nozīmēs uz papildu izmeklējumiem, izmērīs arteriālo asinsspiedienu, kas ir viens no veselības pamatrādītājiem un raksturo sirds saraušanās spēku, ātrumu un asinsvadu elastību. Šis rādītājs būtu jāzina katram, neatkarīgi no vecuma. Tā kā Latvijā mirstība no kardiovaskulārajām slimībām aizvien ir viena no augstākajām Eiropā, jāņem vērā, ka regulāra asinsspiediena kontrole ir arī būtiska terapijas daļa tiem, kuri cieš no hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena. Arteriālā asinsspiediena norma pieaugušiem cilvēkiem ir 120/80 mmHg.
Asins aina, redze, vēža skrīnings
Lai iegūtu pilnīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārsts pacientu individuāli novērtē un nozīmē uz konkrētām analīzēm. Analīžu panelī vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanai pamatā analizē pilnu asins ainu, iekaisuma marķierus, glikozes regulāciju (t.sk. glikozes līmeni), kardioloģiskos marķierus (t.sk. holesterīna līmeni), aknu testus, aizkuņģa dziedzeri, nieru testus, vairogdziedzera hormonus, vitamīnu testus (t.sk. kalciju, D vitamīnu).
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ļoti būtiskas ir regulāras redzes pārbaudes - līdz 40 gadu vecumam vienu reizi divos gados, pēc 40 gadu vecuma - vismaz vienu reizi gadā.
Atkarībā no pacienta vecuma papildus tiek ieteikti izmeklējumi vēža skrīningam. Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēta valsts apmaksāta vēža skrīninga programma, kuras ietvaros atbilstošā vecuma grupas iedzīvotāji tiek aicināti veikt bezmaksas krūts (mamogrāfija), dzemdes kakla (ginekoloģiskā apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla) un zarnu (slēpto asiņu tests fēcēs) vēža skrīningu. No 2021. gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude arī prostatas vēža noteikšanai jeb prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna līmeni). Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.
Krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.
Vairākums lielāko ārstniecības iestāžu piedāvā veikt vispārējās veselības pārbaudes jeb tā sauktās check-up programmas. Atkarībā no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa un vēlmēm klīnikas piedāvā dažādas veselības pārbaudes. Piemēram, speciālas programmas, kas paredzētas cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam un cilvēkiem gados, tikai sievietēm un tikai vīriešiem, var atsevišķi pārbaudīt sirds, mugurkaula veselību, vielmaiņu. Par šīm pārbaudēm un izmeklējumiem gan jāmaksā no savas kabatas un tas nav lēti.
Noteiktas pārbaudes ir iespējams veikt arī aptiekās: asinsspiediena mērīšana, cukura līmeņa un holesterīna līmeņa noteikšana. Tāpat konkrētos laikos atsevišķās aptiekas ir pieejamas arī specializētākas pārbaudes: ādas un matu stāvokļa un ķermeņa sastāva pārbaudes, ko veic skaistumkopšanas speciālisti, izmantojot īpašas aparatūras un sniedzot ieteikumus gan par ādas un matu ikdienas kopšanu, gan piemērotākās kosmētikas izvēli un lietošanu. Savukārt ķermeņa sastāva pārbaudē tiek noteikts svars, ĶMI (ķermeņa masas indekss), tauku masas procentuālā attiecība pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālais saturs ķermenī, ķermeņa muskuļu masa, kaulu masa, ķermeņa bioloģiskais vecums un viscerālo tauku daudzums.
Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanas risku, iedzīvotājiem no 40 līdz 65 gadu vecumam ir iespēja pie ģimenes ārsta bez maksas pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE metodes (fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšana), tādējādi nepieciešamības gadījumā uzsākot ātrāku un efektīvāku ārstēšanu, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpēc īpaša loma ir jāvelta šo slimību profilaksei.
Iedzīvotājiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados pēc 45 gadiem, ja nav cukura diabēta riska faktoru, ir jāpārbauda cukura līmenis venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.
Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem. Cukura diabēts ir viens no galvenajiem insulta, miokarda infarkta, akluma, nieru mazspējas un apakšējo ekstremitāšu amputācijas iemesliem. 80% gadījumos 2. tipa cukura diabētu var novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.
Krūtis mainās līdz ar dažādām norisēm sievietes organismā - menstruālo ciklu, grūtniecību, tāpēc no 15-20 gadu vecuma sievietei pašai tās ir jāpārbauda regulāri - reizi mēnesī jāveic krūšu pašizmeklēšana, kā arī jāveic krūšu pārbaude ginekoloģisko apskašu laikā.
Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas izlases kārtībā atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem (uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc personas dzimšanas dienas), un šī vēstule der kā nosūtījums uz pārbaudi.
* uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trijos gados,
* uzaicinājums krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) - sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.
Valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude prostatas vēža noteikšanai paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados divām iedzīvotāju grupām:
* visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem;
* vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Profilaktiskās pārbaudes veikšanai ir jāvēršas ģimenes ārsta praksē. Ārsts izsniegs nosūtījumu asins parauga nodošanai un laboratorijā tiks noteikts prostatas specifiskais antigēns (PSA). Analīzes nodošanu var veikt jebkurā laboratorijā, kurā nodrošina valsts apmaksātus izmeklējumus. Pirms došanās uz laboratoriju ar to ieteicams sazināties, lai pārliecinātos, ka šobrīd tajā veic PSA noteikšanu.
Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.
No 2021. gada 1. janvāra valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Profilaktiskā pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos.
Grūtniecēm no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti šādi laboratorijas izmeklējumi: pilna asins aina, urīna analīzes, infekciju slimības, feritīna noteikšana, citoloģiskie izmeklējumi, u. c. Lai kļūtu par profilaktiskās programmas dalībnieku, nepieciešams vērsties pie ārsta ginekologa un stāties grūtniecības uzskaitē.
- Informācija par ģimenes ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus no valsts budžeta līdzekļiem, pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapas sadaļā “Ģimenes ārsti”.
- Informāciju par ģimenes ārstiem, kuri sniedz valsts veselības aprūpes pakalpojumus var arī noskaidrot, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00).
