Pavasarī prognozē telšu pilsētiņas uzplaukumu

Nojume iepretim Ministru kabineta (MK) ēkai, zem kuras sildās protestētāji, kopš uzsliešanas ir krietni pabalējusi. Arvien bālāka kļuvusi arī mediju uzmanība, un pilsētiņā notiekošās aktivitātes, piemēram, sniega zārku veidošana, tiek atspoguļotas kūtri. Pat fakts, ka protestētājiem piepulcējusies trešās klases skolniece, nav izpelnījies plašu ievērību.

Komūnas ciltstēvs Gints Gaiķēns, kas uzsāka akciju, dabūjis darbu ostā un pilsētiņā uzturas reti. Viņš atzīst: "Protestam pie Rīgas domes bija kaut kādi rezultāti – Ainārs Šlesers uzaicināja mani uz reālu tikšanos un apsolīja palīdzēt ar darbu, bet pie Ministru kabineta – sēdi vai nesēdi – nekas nemainās."

Līdzīga ir arī to cilvēku attieksme, kuri šo izrādi vēro no malas. Vairākums Neatkarīgās aptaujāto garāmgājēju nevarēja atcerēties, kad protesta akcija sākās. "Tas nav nopietni. Viņi diedelē sev pārtiku, būtībā slinko," skeptiska ir konditore Ilona. Savukārt pensionārs Ainārs ir izbrīnīts par cilvēku izturību, kuri tik ilgi spēj dzīvot salā, taču pats piedalīties akcijā nevēlas, jo netic, ka tādā veidā ko mainīs.

Turpretī sociologs Filips Rajevskis nepiekrīt viedoklim, ka Brīvības ielas komūna no protesta akcijas pārtapusi par bezmaksas brīvdabas teātri. "Tā tomēr ir protesta akcija, jo apstākļi, kuros viņi dzīvo, nav komfortabli. Vai viņi kaut ko ir panākuši? To nevar izvērtēt, taču jāatzīst, ka viņi izdara spiedienu uz politiķiem. Domāju, ka līdz vēlēšanām teltis netiks novāktas un tās varētu izmantot arī priekšvēlēšanu aktivitātēs," saka F. Rajevskis.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Universitātes pasniedzējs Ojārs Skudra, kas telšu pilsētiņu salīdzina ar paliem. Tie var būt un var arī nebūt. "Šis ir protests ar snaudošu potenciālu. Tā nav visas Latvijas akcija, vairāk domāta ārzemju tūristiem. Vienīgā problēma, ka viņi nesaprot latviešu valodu un nevar izlasīt, kāpēc tie cilvēki tur atrodas. Pieļauju, ka tā varētu kļūt par daudz nopietnāku pulcēšanās vietu maijā un jūnijā, kad taps zināms nākamā gada budžets un saistības ar Starptautisko valūtas fondu. Prognozes liecina, ka pavasarī bezdarba līmenis varētu sasniegt divdesmit procentus, un šis aspekts varētu cilvēkus saliedēt," saka profesors. Pēc O. Skudras domām, protests varētu kļūt daudz efektīvāks, ja šai indivīdu kopiņai būtu spēcīga organizācija un vadība. "Sabiedrības vienaldzība ir satriecoša! Cilvēki laikam domā, ka protestētāji ir pietuvināti kādai arodbiedrībai vai politiskam spēkam, tāpēc izturas

tik vienaldzīgi," saka O. Skudra.