Aizdomas par nesankcionētu seifu kratīšanu un naudas paņemšanu
Tā dēvētajā Lemberga prāvā uzņēmējs Ansis Sormulis ar advokāta starpniecību lūdz tiesai iespējas kliedēt aizdomas par izmeklētāju nesankcionētu rīcību Hansabankas Ventspils filiālē un skaidras naudas paņemšanu no miljonāra Igora Skoka seifa.
T.s. Lemberga prāvu tiesājošais Rīgas apgabaltiesas tiesas sastāvs kārtējo reizi atdūries pret jau ierasto problēmu - kā turpināt tiesas procesu. Valsts apsūdzības uzturētāji ir paziņojuši, ka visi viņu pieteiktie liecinieki nopratināti un praktiski visi līdzšinējie rakstveida pierādījumi ir pārbaudīti. Tādēļ tiesa aizvien uzstājīgāk apsūdzētajiem vaicā, vai viņi izmantos savas tiesības sniegt liecības. Pēc apsūdzēto liecībām tiesa var lemt par debašu uzsākšanu. Visi apsūdzētie ir norādījuši, ka plāno izmantot likumā noteiktās tiesības sniegt liecības, bet to darīs tikai likumā noteiktajā pierādījumu pārbaudes secībā - proti, tikai pēc tam, kad būs nopratināti visi cietušie un pieteiktie liecinieki, kā arī tikai pēc tam, kad tiesa būs pieņēmusi lēmumus par pieteiktajiem lūgumiem. Tiesai vairāku gadu garumā nekādi neizdodas atvest uz tiesas zāli pratināšanas pabeigšanai cietušā statusā esošo Aināru Gulbi un vairākus lieciniekus, tostarp miljonāru Jūliju Krūmiņu, kurš ir viegli pieejams dzeltenās preses pārstāvjiem, bet nekādi nav sasniedzams tiesai un tās sūtītajiem policijas pārstāvjiem.
Jāpratina baņķieri
Viens no lūgumiem tiesai, bez kura izlemšanas A. Sormulis atturas sniegt liecības, ir lūgums uzaicināt uz tiesu liecību sniegšanai Hansabankas (tagad Swedbank) Ventspils filiāles vadītāju Silvu Zvinguli, Hansabankas Ventspils filiāles juristi Mariku PuduliIndāni un Hansabankas Ventspils filiāles vecāko klientu apkalpošanas speciālistu Andi Blumbergu. Viņi kā bankas darbinieki esot piedalījušies 2007. gada 15. februārī veiktajā kratīšanā bankas telpās un tādējādi varētu būt kompetenti sniegt liecības par vairākām aizstāvībai svarīgām kratīšanas detaļām.
Kā tiesai skaidroja A. Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs, 2007. gada februārī, veicot kratīšanu Hansabankas telpās, ir pārkāpts Kriminālprocesa likums un tādējādi ir apšaubāma kratīšanas gaitā iegūto pierādījumu pieļaujamība un to izmantošana apsūdzības pierādīšanā.
Šiverējuši pa seifiem?
Kā norādīja advokāts, savulaik t.s. Lemberga prāvā liecinājušajai bijušajai Hansabankas darbiniecei Evai Ciniņai kādreiz bijušas labas attiecības ar A. Sormuli. E. Ciniņa pēc kratīšanas bankā zvanījusi A. Sormulim un stāstījusi, ka pēc Ģenerālprokuratūras amatpersonu rīkojuma Hansabankas Ventspils filiālē esot tikuši atvērti pilnīgi visi privātie seifi un izķidāts to saturs. Tajā pašā laikā kratīšanas protokolā šādas darbības nav atspoguļotas, un atļauja šādu darbību veikšanai nav lasāma arī izmeklēšanas tiesneša lēmumā par kratīšanu.
Šis advokāta publiskotais apstāklis rada aizdomas, ka Ģenerālprokuratūras prokurori devuši rīkojumu procesuālo darbību veicējiem brīvi šiverēt pa bankas klientu seifiem, lai tikai atrastu jebko kompromitējošu par t.s. Lemberga krimināllietā iesaistītajām personām.
Kā skaidroja J. Rozenbergs, 2007. gada vasarā A. Sormulis vērsies pie sava privātbaņķiera Hansabankā ar lūgumu apskatīt sava nomātā seifa saturu. A. Sormulis konstatējis, ka aploksne, kurā atradās viņa privātā seifa atslēga, kas glabājās bankā un kuru A. Sormulis bija parakstījis, ir iznīcināta un seifa atslēga ir ielikta parastā aploksnē. «Kad Sormulis vērsās pie bankas filiāles pārvaldnieces ar jautājumu, uz kāda pamata tikusi veikta viņa nomātā seifa kratīšana bez viņa piedalīšanās, Sormulis ir saņēmis atbildi, ka ar visiem jautājumiem par savu seifu viņš tiek aicināts vērsties Ģenerālprokuratūrā. Kriminālprocesa materiālos gan nav atrodams Sormuļa seifa kratīšanas protokols, tomēr augstāk minētās ziņas sniedz norādi, ka seifa saturs kratīšanas gaitā, visticamāk, ir ticis pārbaudīts, lai arī izmeklēšanas tiesneša lēmumā par kratīšanas izdarīšanu šāda darbība nav paredzēta,» tiesai norādīja advokāts.
Skoka naudas noslēpums
J. Rozenbergs tiesai atklāja arī kādu līdz šim nenoskaidrotu attiecību aspektu starp Ģenerālprokuratūras prokuroriem un naudu, kura piederējusi ar krimināllietu saistītām personām. Izrādās, lēmuma pielikumā par kriminālprocesa sadalīšanu figurē kāds dokuments ar nosaukumu «Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vēstule I. Skokam (bijušais akciju sabiedrības Ventspils nafta prezidents un liecinieks Lemberga prāvā) par naudas līdzekļiem». Aizstāvībai šo dokumentu kriminālprocesa materiālos tā arī neesot izdevies atrast. Advokāts atgādināja, ka 2013. gada 10. septembra tiesas sēdē tiesa, atbalstot prokuroru lūgumu, jautājumus par šiem naudas līdzekļiem, kad un kur tie I. Skokam tikuši izņemti, noņēma. «Aizstāvībai ir pamats uzskatīt, ka šos naudas līdzekļus prokuratūra bez tiesiska pamata tika izņēmusi no Skoka bankas seifa 2007. gada 15. februārī veiktajā kratīšanā Hansabankas Ventspils filiālē. Pats par sevi šis fakts par Skoka naudas līdzekļiem neattiecas uz Sormulim celto apsūdzību, bet šāda fakta esamība papildus apliecina iespējamos Kriminālprocesa likuma pārkāpumus kratīšanā Hansabankas Ventspils filiālē,» skaidroja advokāts.
«Fishing expedition»
Kā tiesai skaidroja J. Rozenbergs, šādas ārpus likuma un izmeklēšanas tiesneša lēmuma rāmjiem veiktās darbības pierādījumu iegūšanā starptautiskajā praksē sauc par «fishing expedition» jeb zvejošanas ekspedīciju. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas darbības veicošās amatpersonas nevis mērķtiecīgi vāc pierādījumus par kādu konkrētu notikumu, bet gan meklē pierādījumus pret konkrētām personām par jebkādu iespējami noziedzīgu darbību izdarīšanu vai neizdarīšanu. «Šādi veikta izmeklēšana nevar atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta otrās daļas prasībām,» atgādināja advokāts.