Liedz motivēti atbildēt par attieksmi pret apsūdzību

Tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā šā gada 29. augustā tiesnesis Boriss Geimans klaušināja Aivaru Lembergu, vai viņš saprot prokuroru pārrakstīto jauno apsūdzību un vai atzīst savu vainu. Apsūdzētā mēģinājumus atbildēt uz abiem šiem jautājumiem tiesnesis noformulēja kā atteikšanos sniegt atbildes.

Tā kā A. Lembergs uz abiem jautājumiem bija gatavs atbildēt, bet tiesa viņam to neļāva, sabiedrībai vismaz pagaidām nav iespējams uzzināt, vai viņš saprot jauno apsūdzību un vai atzīst vainu vai ne.

Iepriekšējā tiesas sēdē abi jautājumi tika uzdoti uzņēmējiem Ansim Sormulim un Anrijam Lembergam. No viņu sniegtajām atbildēm bija saprotams, ka abi apsūdzību nesaprot un savu vainu tajā neatzīst. Abi iesniedza motivētus paskaidrojumus šajā sakarā.

2009. gadā pēc tam, kad prokurori bija nolasījuši apsūdzības sākotnējo versiju, tiesnesis B. Geimans vaicāja A. Lembergam, vai apsūdzība viņam ir saprotama un vai viņš to atzīst. Toreiz A. Lembergs atbildēja, ka apsūdzība viņam nav saprotama un tādēļ viņš nevar atbildēt uz nākamo jautājumu, vai viņš savu vainu atzīst. Toreiz A. Lembergs tiesai sniedza izvērstu pamatojumu, kādēļ apsūdzība nav saprotama un kas tieši apsūdzībā nav saprotams.

Pēc 7,5 gadu ilgās tiesvedības prokurori apsūdzību pārrakstīja un šā gada 28. jūnijā pirms vasaras brīvdienām to iesniedza Rīgas apgabaltiesā.

Apsūdzība, kuru prokurori tiesā iesniedza 2008. gada 3. jūlijā, bija sarakstīta uz 147 lapaspusēm, bet jaunā apsūdzība jau ir uz 222 lappusēm. Kā iepriekšējā tiesas sēdē uzsvēra A. Lembergs, galvenās atšķirības starp abām apsūdzībām ir nevis apjomā, bet gan saturā. Piemēram, jaunajā apsūdzībā būtiski pagarināts apsūdzībā minēto noziedzīgo darbību laiks. SIA Puses epizodē jeb, kā to nosauca A. Lembergs, «sešu prokuroru» epizodē, vecajā apsūdzībā noziedzīgās darbības noslēdzās 1994. gada 31. martā, bet jaunajā apsūdzībā šajā epizodē tās noslēdzas jau 1997. gada beigās. Klātpienākušajā periodā minētas jaunas, iepriekšējā apsūdzībā neminētas darbības, par kurām iepriekš nekādas apsūdzības nebija izvirzītas un par kurām nebija ne tiesību, ne arī vajadzības pratināt ne cietušo eksprokuroru Valentīnu Kokali, ne arī apsūdzības lieciniekus. Turklāt, kā iepriekš norādīja A. Lembergs, jaunajā apsūdzībā iekļauti jauni iepriekš nebijuši termini un minēti neskaidri, nekonkrēti un ļoti dažādi «kukuļa priekšmeta formulējumi».

Apsūdzētā attieksmes pret apsūdzību noskaidrošana kriminālprocesā ir obligāta procedūra. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ka tiesnesis pieprasa attieksmi pret apsūdzību paust vienā vārdā, A. Lembergs uz trim lapām bija sagatavojis atbildi uz abiem jautājumiem, taču tiesnesis šīs atbildes viņam neļāva nolasīt un paziņoja, ka A. Lembergs atsakās uz šiem jautājumiem atbildēt. Tieneša lēmums izskatījās ļoti dīvains un pretrunīgs, jo apsūdzētais atbildes bija sagatavojis tieši tiesai, lai tās nolasītu atklātā tiesas sēdē.

Šī nav pirmā reize, kad pēc tiesas lēmumiem situācija tiesvedībā tiek noslēpumā tīta. Piemēram, tiesa ļoti bieži neļāva A. Lembergam pratināt apsūdzības lieciniekus un ignorēja viņa vairākkārtējos lūgumus mutveidā pārbaudīt rakstveida pierādījumus.

Lai lasītāji gūtu ieskatu, kā rodas liegums sniegt atbildes un kā atbildes tiek pārformulētas protokolam, Neatkarīgā publicē 29. augusta tiesas sēdes fragmenta atšifrējumu.

***

29. augusta tiesas sēdes fragmenta atšifrējums

Tiesnesis Boriss Geimans: Tā, tiesas sēde tiek pasludināta par atklātu. Visi apsūdzētie ir ieradušies, arī viņu aizstāvji. Tā, apsūdzētais Aivars Lembergs, es ceru, ka jūs lietderīgi izmantojāt laiku, ko mēs jums devām, iepazīšanai ar lietas materiāliem. Ar apsūdzību, piedodiet. Tā, tagad jūs varat savu attieksmi pret apsūdzību paziņot tiesai?

Aivars Lembergs: Jā, godātā tiesa, es varu nolasīt.

Geimans: Nevajag lasīt, vienkārši pasakiet.

Lembergs: Godātā tiesa, es, es izlasīju Kriminālprocesa 498. pantu, un tur nekas nav teikts, ka jāatbild vienā vārdā. Tur ir teikts, ka jūs kā tiesas priekšsēdētājs - vai saprot un atzīst savu vainu. Bet te nav teikts, ka jāpauž vienā vārdā. Jo te nav ierobežots - saprot vai nesaprot, un atzīst vai nē...

Geimans: Tā!

Lembergs: ... ka vienā vārdā!

Geimans: Tas jautājums!

Lembergs: Un, procesa virzītāja, procesa virzītājam, protams, lielas tiesības, bet, nu, likumdevējs ir skaidri ierakstījis.

Geimans: Piedodiet, apsūdzētais!

Lembergs: Līdz ar to mana, mana attieksme ir uz trim lapām.

Geimans: Piedodiet, apsūdzētais! Savu attieksmi pret apsūdzību, tas principā, pēc būtības - tās ir jūsu liecības, ja. Ja jūs vēlaties sniegt savu liecību sakarā ar jums izvirzīto apsūdzību, jūs varēsiet pateikt jebko, ko jūs gribat par apsūdzību, kas - pamatota apsūdzība, vai nepamatota. Tagad es: pirmais jautājums - vai jūs tagad, šobrīd, jūs saprotat jums izvirzīto apsūdzību? Jā vai nē?

Lembergs: Nē, nu, es esmu rakstiski uzrakstījis. Nu, ko tad es.

Geimans: Tā, mēs vērtēsim to kā iesniegumu, pievienosim lietai, bet tomēr es lūdzu atbildēt uz jautājumu!

Lembergs: Es esmu rakstiski atbildējis, godātā tiesa.

Geimans: Tā, pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš saprot vai nē.

Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski, nevis atteicos.

Geimans: Bet es lūdzu mutiski, mutvārdos atbildēt.

Lembergs: Es gribēju nolasīt.

Geimans: Tā, labi, jūs atteicāties, viss kārtībā.

Lembergs: Atļaujiet man nolasīt...

Geimans: Sakiet, lūdzu, sakiet, lūdzu: vai jūs atzīstat, atzīstat jums izvirzīto apsūdzību vai nē?

Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski, ko, kuru gribēju nolasīt. Par cik Kriminālprocess Latvijā notiek mutvārdos. Jūs man aizliedzāt mutvārdos atbildēt, es jums iesniedzu rakstiski.

Geimans: Paldies!

Lembergs: Lūdzu pievienot manas atbildes uz jūsu jautājumiem pie protokola. Viss.

Geimans: Tā, paldies! Tā, arī pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas priekšsēdētāja, tiesas sēdes priekšsēdētāja jautājumu par to, vai viņš atzīst apsūdzību vai nē.