Jau kopš Atmodas laikiem Haralds Laidiņš ir bijis policijā – sācis kā inspektors 1991. gadā, bet karjeru noslēdzis kā pulkvedis, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks, pagājušajā gadā 54 gadu vecumā saņemot izdienas pensiju un izcilu raksturojumu kā augsta līmeņa profesionālis.
Viņš apbalvots 62 reizes - ar dažādām atzinības zīmēm, goda rakstiem, balvām un prēmijām. Pēc pensionāra viņš nekādi neizskatās, bet ir enerģijas un apņēmības pilns, tāpēc saprotams viņa lēmums kļūt par vienu no kandidātiem uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja posteni. Tomēr jautājumi tad rodas, un par tiem Neatkarīgās intervija ar bijušo VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieku, pretendentu uz KNAB vadītāja amatu Haraldu Laidiņu.
- Kas jūs dzen pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu, jo zināms, cik grūti ir klājies iepriekšējiem trim priekšniekiem - visiem ir nācies saskarties ar darbinieku mobingu, nepakļaušanos priekšniekam?
- To esmu pats izdomājis, neviens mani nav uzrunājis. Skatoties, kas notiek, lasot plašsaziņas līdzekļus, nevaru uz to vienaldzīgi noskatīties. Jo, vēl būdams iepriekšējā amatā, saskāros ar gadījumiem, ka cilvēki griezās pie mums ar problēmām, kas atbilst KNAB kompetencei, un mēs teicām, ka viņiem jāvēršas KNAB, bet viņi sacīja: «Nē, paldies! Vai nu tad jūs, vai neviens. Jo viņi tur iekšpusē kasās.» Tas liecina par sabiedrības attieksmi pret KNAB. Tā situācija ar iekšējo mikroklimatu tur ir bēdīga. Strādājot policijas struktūrvienībās, jau vairāk nekā desmit gadu sadarbojos ar KNAB, tie darbinieki man ir zināmi. Pirms pieņemt lēmumu, ka kandidēšu uz KNAB priekšnieka posteni, esmu ticies ar KNAB darbiniekiem - ar tiem, kas vēl domā tur palikt, jo ar tiem, kas iet projām, jau vairs nav jēgas - viņu viedoklis ir tāpat skaidrs. Esmu runājis ar vienkāršiem izmeklētājiem, ar operatīvajiem darbiniekiem un sapratis, ka mikroklimats tur ir gaužām slikts un tas neveicina darbību korupcijas apkarošanas jomā.
- Vai rēķināties ar to, ka KNAB ir stipri atšķirīgs kantoris no tā, ar ko jūs esat saskāries līdz šim? Jums policijā bija normāla, saprotama struktūra, subordinācija, kur apakšnieki pakļauti priekšniekiem, bet KNAB apakšnieki gadiem ilgi ir nesodīti «taisījuši uz galvas» priekšniekiem.
- Jebkurā struktūrvienībā mēdz būt intrigas. Tas atkarīgs no vadītāja, vai viņš spēj mobilizēt personālu.
- Bet KNAB personāls acīm redzami nav bijis mobilizējams.
- Varbūt problēma ir vadītājos?
- Vienreiz, otrreiz, trešo reizi?
- Viņiem nav izdevies. Bet intrigas pastāv vienmēr. Man savā līdzšinējā darbā ir izdevies neļaut kāpt sev uz galvas un mobilizēt struktūrvienības darbam. Man izdosies.
- No KNAB nākamā priekšnieka tiek prasīta ļoti augsta kompetence, zināšanas un prasmes dažādos virzienos - tostarp, piemēram, svešvalodu zināšanas un vēl viss kas. Vai jums ir šīs prasmes.
- Iepazinos ar šiem prasītajiem kritērijiem un konstatēju: jā - man tas viss ir. Arī svešvalodu ziņā tieku cauri šim sietam - protu angļu un krievu valodu.
- Bet, ja prasītu zināt vairāk valodu?
- Tas gan nebūtu loģiski. Vairāk gan netiek prasīts, bet nedomāju, ka tā būtu saprātīga prasība. Jo KNAB jurisdikcija ir Latvijā. Un svešvalodu zināšanas nav galvenais. Galvenais ir padarīt biroju par rīcībspējīgu. Tur ir jāpiesaista zinoši kadri to vietā, kas aizgājuši projām. Un arī vēl tagad ir kadri, kas grasās iet projām. Tātad tie jānotur.
- Kadri ir gājuši un nākuši arī policijā. Kas no tā? Sākumā, deviņdesmitajos gados, bija spiesti aiziet daudzi krievvalodīgie, pēc tam ir sekojuši neskaitāmi rotāciju, atlaišanu un aiziešanu viļņi. Bet policija kaut kā nebūt pastāv.
- Jā, ir bijusi kadru mainība. Deviņdesmito gadu sākumā mani aicināja nākt uz policiju, un tolaik bija tāda situācija, ka krievvalodīgie gāja projām, jo nespēja tikt galā ar uzdevumiem - jo visa lietvedība piepeši bija jāveic latviešu valodā. Bet ne jau visi krievvalodīgie aizgāja - tie, kas valodu zināja, tie palika.
- Kas pašlaik notiek Valsts policijā? Tur ir tāda mulsa situācija, ka nevar saprast - vai Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim amatā palikšana ir pagarināta likumīgi vai nav.
- To grūti komentēt. Ints Ķuzis pats nekādi nav pie vainas, bet varbūt ir kāda kļūda, kas radusies Iekšlietu ministrijā. Bet nedomāju, ka tam var būt kāda nozīme un ietekme uz noziedzības apkarošanu. Ja Ķuža pilnvaru pagarināšanā bijusi kāda tehniska kļūda, to droši vien var labot, un tā tiks izlabota.
- Par jums dzirdēts, ka esat sparīgi darbojies korupcijas apkarošanā policijā - liels skaits pie rokas pieķertu, kukuļus ņemošu policistu. Cik tad noķērāt?
- Kopsummā, kopš Valsts policijas Zemgales reģiona izveidošanas 2009. gadā, līdz pagājušā gada beigām ir ierosinātas 392 krimināllietas par kukuļdošanu.
- Un cik bija kukuļņēmēju?
- Ir 12 kriminālprocesu pret 17 darbiniekiem.
- Tātad, ja kāds brauc pārāk ātri vai iedzēris pa Zemgali un tiek apturēts, viņam nevajadzētu mēģināt dot kukuli policistam? Policists kukuli neņems, un vēl būs lieta par mēģinājumu piekukuļot policistu?
- Tieši tā notiks. Ne reizi vien esmu dzirdējis no kolēģiem un dažādu jomu sarunu biedriem forumos atzinīgus vārdus, ka viņi, braucot pa manu reģionu, jo rūpīgi ieskatoties spidometrā.
- Vai «piecīšu došana», kas mūsdienās gan vairs nav piecīši, jau būtu izskausta?
- Pavisam izskausta nav. Zemgales un Rīgas reģionā diezin vai iespējams atpirkties no policista, bet arī pārējiem reģioniem derētu sarosīties. Zemgales reģionā tam tiešām tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, skaitliski ņemot, darba rezultātiem Rīgas reģionā vajadzēja būt vismaz trīs reizes lielākiem nekā Zemgales reģionā. Pārējiem reģioniem arī beidzot šajā jomā vajadzētu sākt rosīties.
- Bet vai tad pašlaik nav tā, ka ieviesti viscaur tehniski risinājumi - videokameras, alkometru un radaru fiksējumi, ka kukuli nemaz nevar iedot un paņemt?
- Tik tiešām šajā ziņā ir ieviests daudz jauninājumu, taču tas nemazina pārkāpēju tieksmi mēģināt iedot kukuli. Joprojām ir desmitiem gadījumu, kad notiek centieni atpirkties. Došanas centienu tendence nemazinās.
- Bet tendence ņemt?
- Tā ir būtiski mazinājusies. Ņemot vērā valsts pārvaldi kopumā, tā nav mazinājusies.
- Pagājušā gada nogalē medijos izskanēja aizdomas, ka speciāli priekš jums tikšot izveidots amats Jelgavas novada pašvaldībā. Tā būtu kā pateicība par to, ka jūs neesat pietiekami nikni vērsies pret Jelgavas novada domes vadītāju Ziedoni Cauni, kurš esot bijis malumedībās, pieķerts, bet palicis nesodīts...
- Kā redzat, neesmu dabūjis tādu amatu novada pašvaldībā...
Saprotu, ka tur ap, par un pret Cauni notika politiskas spēles - vieniem viņš nepatika, tāpēc viņi gribēja, lai Caune tiktu apsūdzēts. Taču policija neiesaistās politiskās blēņu spēlēs, bet vienmēr skatās, vai ir pierādījumi pret konkrētu personu, lai rosinātu kriminālprocesu. Ja ir pamats un pierādījumi, tad lieta ir, bet, ja nav, tad nav. Pret Cauni tajā lietā nebija pierādījumu.
- Nemaz nekā nebija?
- Ja būtu bijis, tad lieta būtu. Taču tur bija tā, ka ekspertīze parādīja, ka lietas rosināšanai pret viņu nav pamata. Šī lieta ir savulaik izvētīta visvisādi, visos visaugstākajos līmeņos - Ģenerālprokuratūrā, pat Saeimā.
- Jūs pretendējat uz KNAB priekšnieka amatu, taču līdz šim tas bijis politiski pārpolitizēts amats un kantoris. No sākta gala tas ir bijis domāts priekš tam, lai viena partija varētu graut citas. Kā jūs domājat ievirzīt to juridiskās, ne vairs politiskās sliedēs?
- Manā līdzšinējā pieredzē ir bijis tā, ka esmu strādājis ar ļoti daudzām pašvaldībām, kas ģeogrāfiski atrodas no Engures līdz Līvāniem. Tās ir sešas dažādas lielākas pilsētu pašvaldības, un vēl vesela virkne mazo pašvaldību. Katrā ir citāda politika un citas partijas vadība. Man ar tām visām ir bijusi laba sadarbība.
- Tad varbūt šīs sešas pašvaldības ir sliktās - tie varbūt ir bandīti bijuši, bet jūs ar viņiem sadarbojāties?
- Ja pašvaldībās būtu bandīti, mēs to konstatētu un rīkotos.
Es runāju par saprašanos ar pašvaldībām.
- Bet nosacīti «lielajā politikā» pašlaik situācija ir tāda, kāda ir. Ir treju partiju koalīcija, un šīs partijas cita citu neieredz, tad ir vēl opozīcijas partija, kas ir pozīcija Rīgā. Kā šajā jūklī orientēsieties?
- Tikai ar profesionālu darbu un tikai ar neitrālu darbu.
Jebkurā partijā ir profesionāli cilvēki. Orientēšos uz sadarbību ar tiem, kas saprot KNAB darbu profesionāli.
- Bet jau ilgi skan tāds kā refrēns, ka politiskā vide ir tik korumpēta, ka beidzot vienreiz jānāk kādam KNAB vadītājam, kas atklās «lielās lietas».To gan visvairāk skandina tā partija, kas pati ir «lielā», bet, kas gribētu, lai «lielās lietas» tiktu atklātas pret citiem. Kā atklāsiet šīs «lielās lietas»?
- Pagaidām neesmu šajā struktūrā iekšā, tāpēc nevaru komentēt šīs lielās vai mazās lietas. KNAB, tāpat kā jebkurai citai tiesībsargājošai iestādei, ir jāveic savs darbs bezkaislīgi, politiski neitrāli, ievērojot principu, ka viens likums ir vienāds visiem.
Ir gadījumi, kad KNAB aiztur kādas ļoti sabiedrībā plaši pazīstamas personas, taču pēc laika plašsaziņas līdzekļi saka, ka prokuratūra atgriezusi atpakaļ KNAB lietu papildu izmeklēšanai. Par ko tas liecina? Par to, ka nav pietiekamas sadarbības ar prokuratūru. Lietu nevajag sūtīt uz prokuratūru tad, kad jau beidzas termiņi, bet tad, kad uzraugošais prokurors ir gatavs to ņemt. Nevar tā, ka izmeklēšanas iestāde ir pati par sevi, bet prokuratūra pati par sevi.
- Vai jūs gribat, lai prokuratūra saplūst ar KNAB?
- Nē, nevis lai saplūst, bet, lai darbs būtu kopīgs, lai būtu līdzīgi, kā man bija reģionā - lai būtu tā, ka lietu nosūta uz tiesu (prokuratūru) nevis tāpēc, ka termiņi sāk beigties, bet, lai lietu aizsūta uz prokuratūru tad, kad uzraugošais prokurors, kas atbildīgs par šo lietu, ir gatavs ņemt to vajāšanai. Ir vajadzīga sadarbība - prokurora redzējums, izmeklētāja izdarītais, liela virkne jautājumu, kas jāatrisina. Jo nevar balstīt lietas uz plikiem apgalvojumiem. Tie laiki ir garām. Uz plikiem apgalvojumiem lietas būvēt nevar.
- Agrāk būvēja arī uz plikiem apgalvojumiem...
- Agrāk varbūt būvēja, bet tie laiki ir sen beigušies.
- Pirms kļūsiet par KNAB vadītāju, no jums tiks prasītas visādas vīzijas, stratēģijas un tamlīdzīgi birokrātiski jautājumi, kam tomēr ir nozīme, jo visiem gribēsies zināt, ko jūs darīsiet. Ko darīsiet ar KNAB?
- Šo iestādi vajag restartēt. Pirmām kārtām vajag izmainīt par labu mikroklimatu un atgūt sabiedrības uzticēšanos. Vajag ieviest caurspīdīgu un objektīvu darbinieku stimulēšanu, sadarbību ar prokuratūru.
- Ar KNAB bija tā, ka tolaik, kad Juta Strīķe bija baltā zirgā, atsevišķi žurnālisti saņēma neticamas noplūdes no šā kantora materiāliem. Aizturēts kāds pazīstams amatvīrs vai politiķis, un ko visu viņš sastrādājis. Allaž tas bija pirms vēlēšanām vai kādos politiski uzkarsētos brīžos. Vai jums arī būs mīluļi?
- Nē, man mīluļu nebūs un nebija to arī, kad biju Zemgales policijas priekšnieks. Mums viss bija organizēts tā, ka informāciju iegūst visi mediji vienādā apjomā.
- Agrāk šajās KNAB noplūdēs atklātībā nāca arī operatīvi materiāli, kas ir valsts noslēpumi...
- Tas nu gan nav pieļaujams nekādā gadījumā.
- Pašlaik ir liela ņemšanās par valsts pārvaldē strādājošo un visādu amatpersonu algām. Jūs esat visu mūžu strādājis par niecīgu algu, ja salīdzina ar lielo atbildību...
- Tā tas ir. Protams, ka jebkura iestāde, tostarp arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), var prasīt, lai viņiem dod lielāku algu. Taču, ja VID dod lielākas algas, tad arī citām iestādēm rodas jautājumi, vai mēs sliktāki. Nevar izraut vienu iestādi no kopējā konteksta. Mēs policijā stimulējām savus darbiniekus tā, ka viņiem ir alga un vēl piemaksu fonds par labu darbu - rezultāti, par kuriem cilvēks var dabūt vairāk atalgojumā. Jo, ja tikai tiks pielikts pie algas, no tā darba kvalitāte nepaaugstināsies. Policijā ir tā, ka ir desmit vai divdesmit cilvēku struktūrvienība, kurā divi vai trīs ir tie, kas šo struktūrvienību velk. Un vadītāji lūdz Dievu, lai šie cilvēki neaiziet projām. Tāpēc šie divi vai trīs ir jāstimulē. Un tad pārējiem ir iespēja skatīties uz šiem diviem vai trim un censties tikt viņiem līdzi, lai arī dabūtu labāku atalgojumu.
- Bet ar padarītā darba novērtējumu var iebraukt lielās auzās ar kādām tādām prasībām kā padomju laikā, kad no milicijas tika prasīti kādi «atklāšanas procenti». Tas stimulē atšūt cilvēkus, kas vēršas pie iestādes, pierunāt viņus ņemt iesniegumus atpakaļ. Vai tāda bēda nevar sanākt?
- Nē, tāda trula sistēma vairs nepastāv. Tāda nepastāvēs arī KNAB, ja kļūšu par biroja vadītāju. Policijā es stimulēju tādu lietu kā nozieguma atklāšanu «uz karstām pēdām» patruļdienestam. Ja policisti rīkojās ātri, prasmīgi, juridiski korekti, par to viņiem pienācās stimulācija. Es nedomāju, ka tas būtu bijis darīts nepareizi. Mūsu darbs bija sabiedrības interesēs.
Veidojot jebkuru struktūru, ir jāizvēlas spēcīgākie. Spēcīgākie nav tie, kas pielien priekšniekam. Darbs ir jāsistematizē, jānosaka prioritātes. Bet bez stipras komandas to nevar izdarīt.
- Vai jums uz KNAB būs arī kādi līdzbraucēji? Vai dosieties iekšā KNAB viens pats, vai arī jums būs sava komanda?
- Neslēpšu, ka domāju par daža bijušā kolēģa iesaistīšanu komandā. Ir cilvēki, kas ir spējīgi.
- Spējīgi nākt komandā, kā tagad modē teikt, kā «atslēgas cilvēki»?
- Jā, bet tur viss labi jāpārdomā. Mēs jau runājām par VID, bet KNAB arī nav tas labākais atalgojums. Pagaidām par to konkrēti nevaru runāt, jo tad jāredz, kādas jau ir iestrādes šajā ziņā KNAB. Bet iespējams, ka tur ir, ko uzlabot.
- Pie Ingas Koļegovas nekļūšanas par VID priekšnieci bija redzams, ka viņai pietrūka politiska atbalsta. Tas, protams, ir šizofrēniski, ka amatpersonai, kas grasās kļūt par neitrālu amatpersonu, vajag politisku atbalstu, bet nu, kā ir, tā ir. Vai jums būs politisks atbalsts? Par jums pozitīvi ir izteicies Vienotības deputāts Ainars Latkovskis. Vai tas neradīs citu partiju aizdomas, ka esat «Vienotības cilvēks»?
- Ja Koļegovai būtu laba deklarācija, vai tad viņa nekļūtu par priekšnieci un negūtu atbalstu?
- Ja ir cilvēks, tad «kompromats» atradīsies. Atrastos kas cits, lai viņu «noraktu». Vai jums ar deklarāciju viss kārtībā?
- Es domāju, ka jā.
Tas, ka kāds politiķis par mani labi izsakās... es nedomāju, ka tas ir kas slikts. Taču man nav iespēju šo procesu ietekmēt. Viens izsakās, cits izsakās... Ceru, ka arī citu partiju politiķi atradīs manā biogrāfijā un karjerā vietas, par kurām labi izteikties. Visu izsaka darba rezultāti. Man ir darba rezultāti, par kuriem nav jākaunas, un idejas par to, kas ir jādara. Ceru, ka šīs idejas sapratīs un pieņems politiskā vide. Ja tajā ir patiesa vēlme novērst un apkarot korupciju, tad man problēmu nebūs. Ja šajā vidē ir vēlme, lai korupcija turpinās, tad, protams, man viegli nebūs.