Saruna ar Valsts Vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.
Saruna par to, kā viņa kļuva par kandidāti uz VID ģenerāldirektora amatu; par to, kāpēc tas tomēr nenotika; par viņas amatpersonas ienākumu deklarācijas neskaidrībām; par iespaidiem no saskarsmes ar politisko vidi; par Inčukalna gudrona dīķu nākotni; par nepatīkamām smakām, to novēršanu un to, ko gribētu sasniegt vides aizsardzības jomā tuvāko desmit gadu laikā.
- Plašākas sabiedrības uzmanības lokā jūs nonācāt, piekrītot kandidēt uz VID ģenerāldirektora amatu. Kā tas notika?
- Finanšu ministres [Danas ReizniecesOzolas] biroja darbinieks man zvanīja un uzaicināja piedalīties. Tajā brīdī vēl nebija noslēdzies pieteikšanās termiņš uz šo konkursu. Tā kā bija palicis ļoti maz laika un šis piedāvājums nāca negaidīti, es atteicos, pamatojot ar to, ka nevaru pienācīgi sagatavoties un tas viss ir pārāk negaidīti. Pēc tam, kad konkurss beidzās bez rezultāta, man jautāja vēlreiz, un tad es atbildēju: tā kā esmu ierēdne, tad, ja neviena cita nav un man dod tādu uzdevumu, es došos un darīšu. Man bija svarīgi iesaistīties tādu jautājumu risināšanā, kas ietekmē ikviena mūsu valsts iedzīvotāja labklājību.
- Vai pirms tam jums lielās politikas (Saeimas) līmenī bija kādas darīšanas vai šī jums bija jauna pieredze?
- Pilnīgi jauna pieredze. Pirms tam nebiju bijusi pat tuvumā politiskajiem procesiem.
- Vai iepazīšanās ar Latvijas politisko vidi nesa jums zināmu pārsteigumu?
- Viss, ko es tur redzēju; viss, ko es sapratu, man bija pilnīgi jauns. Tā ka man pēc tam ir bijis ko pārdomāt.
- Kādi ir šo pārdomu secinājumi?
- Šobrīd vēl negribu tos secinājumus teikt, jo domāju, ka tie vēl man nav līdz galam noformulējušies. Mēs vēl esam pietiekami tuvu pie tā procesa.
- Kurā brīdī sajutāt, ka neesat īpaši vēlams kandidāts uz šo amatu?
- Īpaši neanalizēju, vai esmu vēlams vai nevēlams kandidāts. Tajā brīdī, kad piekritu kandidēt, centos aptvert lauku, kurā būs jāstrādā; centos saprast un izvirzīt uzdevumus, kurus redzēju. Līdz brīdim, kad notika apstiprināšanas sēde Ministru kabinetā, es tam uzmanību nepievērsu. Pēc sēdes man radās pārdomas, un vēlāk, vērojot procesus, sapratu, ka politiķi nevēlas, ka es tur strādāju.
- Kuri politiķi?
- Bija politiskās partijas, kuras atbalstīja, un bija, kuras neatbalstīja. Visaktīvāk neatbalstīja Vienotība.
- Jums ir versija, kāpēc Vienotība neatbalstīja?
- Baidos, ka nevarēšu komentēt politiķu lēmumus, jo tajos procesos, kā jau teicu, esmu tik ļoti nepieredzējusi, ka mani secinājumi nav daudz vērā ņemami.
- Redzu, ka esat ļoti atturīga. Vai mēnesis, ko pavadījāt šajā politiskajā «katlā», ir padarījis jūs īpaši piesardzīgu?
- Tas, kas notika, man bija pietiekami sarežģīts laiks, un es melotu, ja teiktu, ka gribētu to piedzīvot vēlreiz.
- Galvenais arguments, kurš tika izmantots pret jums, bija neskaidrā situācija ar jūsu dalību uzņēmumā Pallogs. Uzņēmuma pēdējo gadu pārskatos dividendes nav dalītas, bet jūsu ienākumu deklarācijā šīs dividendes parādās, turklāt tās esat atdāvinājusi brālim.
- Cilvēki, kuri nesaskaras savā ikdienā ar uzņēmējdarbību, ir iedevuši lietām un procesiem nepareizus nosaukumus un nepareizas interpretācijas. Kārtējā gada pārskata sapulcē dalībnieki var lemt par šī gada dividenžu nesadalīšanu, bet tas viņiem neliedz vēlāk sanākt kopā un tās tomēr sadalīt. Tas ir atbilstoši Komerclikumam, un atbilstoši Komerclikumam uzņēmums ir rīkojies. Man ir zvērināta advokāta slēdziens, ka viss noticis likuma ietvaros.
- Jūs esat augsta valsts ierēdne, pretendējāt uz VID ģenerāldirektora amatu. Kāpēc esat dalībniece uzņēmumā, kurā, kā esat izteikusies, nemaz nedarbojaties, saņemat dividendes, pēc tam tās atdodat brālim, kurš visu dara. Cilvēkiem, kuri, ka izteicāties, neorientējas uzņēmējdarbībā, tas rada tikai papildu aizdomas par kaut kādu shēmošanu. Kāpēc ar brāli lietas līdz galam nesakārtojāt - jūs valsts darbā, viņš savā uzņēmējdarbībā?
- Pirmkārt, es vairs neesmu līdzīpašniece. Otrkārt, esmu jau stāstījusi, kā tas izveidojās. Biju izlēmusi, ka iešu projām no valsts pārvaldes, un sāku tam gatavoties, bet pēc tam dzīvē sanāca tā, ka to neizdarīju. Pirms pāris gadiem mana karjera aizgāja tajā virzienā, ka sapratu - tas, visticamāk, nenotiks. Tāpēc mēs nolēmām, ka stāvoklis jāatgriež atpakaļ un es savas kapitāla daļas atdodu. Mums tīri fiziski nebija iznācis to izdarīt, jo, kā daudziem cilvēkiem gadās, pagaidu stāvoklis mēdz ievilkties. Likums atļauj amatpersonai būt īpašniekam, bet likums neļauj man uzņēmumā darboties un ieņemt tur kādu amatu.
- Tagad šīs īpašumattiecības ir nokārtotas?
- Uzņēmuma kapitāldaļas tagad pieder manam brālim. Iesniegumu mēs rakstījām augustā, un 6. septembrī Uzņēmumu reģistrs ir veicis izmaiņas.
- VID ierosināja lietu par nepareizu jūsu ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, to nodeva KNAB izskatīšanai, kas to atgrieza atpakaļ VID. Kas šobrīd notiek ar šīs lietas izskatīšanu?
- Ja neesam dzirdējuši, ka tā būtu vēl kaut kur sūtīta, tad tā atrodas VID, kas veic resorisko pārbaudi. Esmu gatava sadarboties un sniegt visu manā rīcībā esošo informāciju.
- Vai jums ir kaut kas prasīts?
- No manis šobrīd nekas nav taujāts, bet esmu gatava sniegt jebkādus dokumentus, kādi vien būtu vajadzīgi. Esmu pārliecināta, ka tiks noskaidroti visi lietā būtiskie apstākļi un pieņemts atbilstošs lēmums.
- Vai tas nozīmē, ka neuzskatāt šo iemeslu par svarīgāko, kāpēc sadūrāties ar tādu pretestību? Tie bija citi?
- Pilnīgi noteikti tie bija citi iemesli. Pēc MK sēdes, apdomājot situāciju, redzēju, ka politiskā atbalsta nopietnām pārmaiņām VID nebūs vai arī tas būs ļoti fragmentārs. Tas nozīmē, ka tehniski es varētu iegūt šo krēslu, bet ne iespēju kaut ko nopietnu darīt. Tāda situācija man nebija pieņemama.
- Jūs sapratāt, ka VID darbībā neko mainīt nevarēsiet?
- Tas būtu ļoti grūti vai neiespējami. Tās pārmaiņas, kuras būtu jāveic, neaprobežojas ar citādu struktūru izveidi, plāksnīšu nomaiņu pie durvīm vai darba grupu veidošanu. Ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ietekmē nodokļu politiku un to iekasējamību. Lai pieņemtu likumus un citus normatīvos aktus, nepieciešams politiskais atbalsts. Ja tāda nav, tad neko nopietnu nevar izdarīt.
- Citiem vārdiem, politiskā vide ir apmierināta ar to situāciju, kāda VID ir, un neko mainīt negrib?
- Es to nemāku teikt. Esmu par zaļu politiskajā vidē, lai tur kaut ko komentētu. Varbūt politiskā vide nevis grib, lai viss paliek kā ir, bet to neapmierināja mans piedāvājums.
- Kā jūs domājat, vai šīs peripetijas ap jūsu izvirzīšanu par VID vadītāju varētu ietekmēt arī jūsu karjeru pašreizējā amatā?
- Esmu pārliecināta, ka nekas, ko mēs dzīvē darām, nepaliek bez pēdām. Līdz ar to arī šis notikums manā dzīvē var atstāt pēdas.
- Varbūt iesaistīsieties politikā?
- Noteikti nē. Es labāk palieku pie savas profesionālās darbības.
- Tad parunāsim par jūsu profesionālo darbību. Viens no Latvijas iespējamiem zīmoliem ir zaļākās pasaules valsts statuss. Kā Latvija no šī aspekta izskatās uz pasaules fona?
- Manā vērtējumā virs vidējā. Latvijas iedzīvotāji var būt droši, ka viņi dzīvo labas kvalitātes vidē; viņi ir pasargāti no ražotāju patvaļas piesārņojuma novadīšanā, patvarīgām rīcībām ar atkritumiem. Piesārņojuma radītāji ir zināmi un tiek labi uzraudzīti. Ja kāds izdomā kaut ko pārkāpt, tad viņš tiek pietiekami ātri noķerts, un šādu nodarījumu sekas līdz šim nav bijušas lielas. Kāpēc nesaku, ka esam pašā augšgalā no vides uzraudzības viedokļa? Mums vēl ir ko uzlabot. Mums jāatceras, ka gribam dzīvot ne tikai zaļāk, bet arī labāk. Tas nozīmē, ka mums vides aizsardzība nevar būt pašmērķis. Tīrai videi nav vērtības, ja tur nedzīvo cilvēki. Pieņemot lēmumus, nodrošināt ilgtspēju ir tas grūtākais uzdevums, jo jāatrod kompromiss starp ražotājiem, kas mūs baro, rada pievienoto vērtību, un viņu radīto piesārņojumu.
- Latvijā izplatīta tendence ir - ja kāds kaut ko grib būvēt, vienalga - cūku fermu vai kā Kalnciemā akumulatoru pārstādes rūpnīcu, tad vietējie ir pret. Kāda ir VVD funkcija šādās situācijās?
- Šādās situācijās mēs esam tie profesionāļi, kuriem jāizvērtē, vai šī darbība būs atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajiem piesārņojuma līmeņiem. Mūsu pienākums ir ne tikai veikt šo ekspertīzi, bet to arī izskaidrot iedzīvotājiem, lai viņi var pieņemt izsvērtu lēmumu. Veto tiesību mums nav. Lēmumu pieņem pašvaldība, un tai ir jāņem vērā abu pušu intereses.
- Vai sabiedrība jūsu vērtējumā ieklausās?
- Ir dažādi gadījumi. Tas atkarīgs no tā, kā šis sabiedriskās apspriešanas process ir organizēts. Ir likums - ja gribi kaut darīt, tad jāizvērtē iecerētās darbības ietekme uz vidi. Ja no uzņēmuma puses tas tiek darīts profesionāli, tad dialogs ar sabiedrību ir auglīgs. Ja tā nav, tad iedzīvotājiem no ieceres pretinieku puses tiek sastāstītas visādas blēņas. Ir bijuši gadījumi, kad, manuprāt, lēmums ir bijis nepareizs. Kā piemēru var minēt siltumizolācijas materiālu ražošanas ieceri starp Ogri un Ikšķili. Atceros arī Ziemeļvidzemes atkritumu apglabāšanas poligona vietas izvēles procesu. Tas bija emocijām ļoti piesātināts process, lai gan tad, kad iedzīvotāji ir aizbraukuši un paskatījušies, kāds izskatās moderns poligons, viņi redz, ka tas ne tuvu nav tāds, kādu viņi ir to iedomājušies tajā brīdī, kad par to sprieda. Bailēm ir lielas acis. Ņemot vērā šo pieredzi, es gribētu, lai iedzīvotāji vairāk uzticas profesionāļiem.
- Viens no VVD uzdevumiem ir vēsturiski piesārņotu vietu sanācijas darbu organizēšana. Kā veicas ar šo?
- Latvijā bija izveidots vēsturiski vispiesārņotāko vietu saraksts: Liepājas Karostas, Jelgavas bīstamo atkritumu izgāztuves, Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuves, ostas Sarkandaugavā, Inčukalna gudrona dīķu teritorijas. Par šo objektu, izņemot Liepājas Karostu, sanācijas darbu veikšanu ir atbildīgs VVD. Darbi sekmīgi ir pabeigti Jelgavā un Olainē. Savukārt Sarkandaugavā projekts veiksmīgi turpinās un darbi tiks pabeigti līdz nākamā gada martam. Par sarežģījumiem ar Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu jau ir dzirdēts, bet mēs esam apņēmības pilni arī to novest līdz veiksmīgam noslēgumam. Tā ka šo lielo un sarežģīto sanācijas darbu projektu īstenošana noris visnotaļ veiksmīgi.
- Pērn VVD lauza līgumu ar uzņēmumu Skonto būve par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju. Vai nepieļaujat, ka pretdarbība jūsu virzīšanai par VID vadītāju bija saistīta ar šo lietu?
- Mēs varam pieņemt un pieļaut visādas versijas. Man nav nekādu pierādījumu vai ticamu faktu, ka šīs lietas būtu saistāmās, bet Latvija ir maza.
- Kāpēc līgums bija jālauž, un kāda situācija ir šobrīd?
- Gudrona dīķu sanācijas projekta laikā uzņēmums Skonto būve, aizbildinoties ar to, ka gudrona tur ir vairāk nekā bija domāts, izvirzīja prasību pēc papildu finansējuma, neņemot vērā pašu noslēgtā līguma nosacījumus. Esošā līguma ietvaros jautājumu atrisināt nevarējām, tāpēc tika pieņemts lēmums sadarbību pārtraukt. Esam cītīgi strādājuši, lai šis projekts nenomirtu, un tagad projektam ir otrā elpa. Eiropas Komisija ir atzinusi iepriekš paveiktos darbus, kā arī piekritusi projektu sadalīt divās kārtās, un, projektu pabeidzot līdz 2023. gadam, Latvijai būs iespēja no EK atgūt visus pirmajā posmā ieguldītos līdzekļus - vairāk nekā 19 miljonus eiro. Šobrīd strādājam pie otrā posma īstenošanas. Pēc darbu pabeigšanas teritorija tiks atdota saimnieciskai apritei.
- Cilvēki daudz sūdzas par smakām. Par to, ka uzņēmumi piesmirdina apkārtni, bet tiem neko nevar padarīt.
- Smaka nav gluži piesārņojums klasiskā izpratnē. Reizēm kodīgās vielas tur ir ļoti maz, bet smaka nepatīkama. Noteikumi ļauj smirdēt līdz piecām smaku vienībām. Cilvēku deguns sajūt jau zem vienas vienības. Šīs smakas ir dažādas, un dažāds ir to nepatīkamības līmenis. Citi žēlojas par šokolādes smaku pie Laimas, citi par puvuma smaku pie pārtikas uzņēmumiem vai ķīmiskām smakām pie termināļiem. Iedzīvotāji gribētu, lai vispār nesmird, savukārt uzņēmēji saka, ka viņi nepārkāpj noteikumus, un bieži viņi patiešām nepārkāpj, lai arī iedzīvotājiem ir diskomforts. Ar šo problēmu cīnās visas mūsu apkārtnes valstis, bet īsta risinājuma nav, jo tad vai nu uzņēmumam jābūt ļoti tālu, vai jāveic radikāli pasākumi. Mums ir daudz sūdzību, uz kurām visām ir jāreaģē, bet kuras nav pamatotas, jo nepārsniedz 5 smaku vienības. Tur ir viena, divas smaku vienības. Cilvēks saka, ka smird, bet inspektors konstatē, ka sūdzība nav pamatota. Šādos gadījumos mēs neko nevaram darīt, jo smaku līmenis nepārsniedz pieļaujamo.
- Liela rezonanse bija ap ManTess smakām Mangaļos.
- Tur šobrīd situācija ir radikāli uzlabojusies. 2012. gada nogalē, 2013. gadā mūs bombardēja ar zvaniem, sūdzībām un pamatotām sūdzībām. Šobrīd sadarbojoties ar termināļu operatoriem un veicot rūpīgāku pieskatīšanu, viņi ir sapratuši, ka nevar darīt, kā ir darījuši, un situācija ir nesalīdzināmi uzlabojusies. Agrāk smirdēja gandrīz katru dienu, bet tagad smaku fons dažkārt ir, bet liela smirdēšana ir ārkārtas gadījums, kurā nekavējoties iejaucamies, pieprasot samazināt pārkraušanas ātrumu vai darīt ko citu, lai nepieļaujamo smaku nebūtu.
- Kādu jūs redzat sava darba vēlamo rezultātu nedaudz tālākā perspektīvā, teiksim, 2025. gadā?
- Latvijā vides situācija ir salīdzinoši laba. Es gribētu, lai 2025. gadā uzņēmēju vidē valdītu sapratne, ka jādomā par vides kvalitāti un jāiegulda līdzekļi, lai iedzīvotāji no uzņēmējdarbības nejustu negatīvu ietekmi. Šobrīd uzņēmēji vēl cenšas ietaupīt uz vides aizsardzības rēķina. Daudzi uzņēmēji labprāt izdara tikai tik, cik inspektors liek. Es gribētu sasniegt tādu sapratnes līmeni kā Skandināvijas valstīs, kur uzņēmējam pēc normatīviem ir atļauts, piemēram, izmest 100 tonnas piesārņojuma, bet viņš pats to ir samazinājis līdz 40 tonnām, ar to lepojas, un sabiedrība to novērtē. Manuprāt, šis būtu izcils rezultāts!