Par nedienām ar zivju konservu eksportu uz Krieviju, par Latvijas amatpersonu vēlmi izpatikt ārzemju padomdevējiem un nerezidentu biznesa graušanu, par Valsts ieņēmumu dienesta ķibelēm un to, kas būtu jādara, lai uzlabotu valsts pārvaldes darbu, Neatkarīgās intervija ar akciju sabiedrības Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju, kādreizējo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Arnoldu Babri.
- Bija gadījums, ka trīs ministri tikās ar Krievijas premjera vietnieku, ar to izpelnoties īgnu Ārlietu ministrijas un koalīcijas partneru attieksmi. Vai vajadzēja ministriem tikties ar Arkādiju Dvorkoviču?
- Pats es netikos, biju komandējumā, bet kolēģi - zivrūpnieki, kas piedalījās, informēja. Ne par kādu dzimtenes pārdošanu tur nebija runa, bet runa bija par zivrūpniekiem praktiskām lietām. Mūs uztrauc, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) ir ieņēmis klaji naidīgu antikrievisku pozīciju. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits teica, ka Latvijai ārpus sankciju rāmja nav nekādas vajadzības kaitināt austrumu kaimiņu, un mēs, zivrūpnieki, tam piekrītam. Krievijā daudzi apvainojās par dziedātājas Valērijas nelaišanu Latvijā uz Jauno vilni, iniciators tam bija ārlietu ministrs, rezultātā šis festivāls Jūrmalā vairs nenotiek, un kas no tā ieguva? Kad augustā izvērtās kampaņa par zemkopības, finanšu un satiksmes ministru tikšanos ar Dvorkoviču, kas it kā nebija saskaņota ar ārlietu ministru, Latvijas Zivrūpnieku savienība pauda viedokli, ka ārlietu ministram būtu jāatkāpjas, jo viņš bija par to informēts, bet apgalvo pretējo. Tas bija mūsu kopsapulces vienbalsīgs lēmums.
Ja ārlietu ministram kaut kas nebija paticis, tad to vajadzēja skatīt slēgtā valdības sēdē, nevis taisīt publisku politisku šovu.
Ja Rinkēvičs zināja par tikšanos, bet meloja, ka nav informēts, tad jautājums, kas vēl ir melots un ko vēl ministrs var samelot?
- Vai Dvorkovičs ir tā figūra, kas var izmainīt Krievijas valdības politiku un nodrošināt, ka Krievijā atkal tiek ielaistas Latvijas šprotes?
- Nē, protams. Bet viņš nav arī cilvēks no ielas. Agrāk, kad sākās Rietumu sankcijas un Krievijas embargo, Latvijas zivju konservi vēl bija palikuši ārpus embargo. Taču, kad sākās Rinkēviča aktivitātes, mūsu konserviem tika nogriezts ceļš uz Krievijas tirgu. Protams, tika pamatots, ka tas tiek darīts Krievijas patērētāju veselības aizsardzības interesēs.
- Krievijai agrākos laikos bija iecienīts veids palaikam paziņot, ka Latvijas konservos esot par daudz benzopirēna...
- Benzopirēnu izmanto kā bubuli. Vēža lielākais izraisītājs ir industriālā gaļa, un par to cenšas daudz nerunāt! Otrs faktors, kas noved pie vēža, ir cukurs - vēža šūnas patērē 15 reizes vairāk cukura nekā veselās. Cik var muļķot cilvēkus?
Šprotes un benzopirēns tikai lielā daudzumā un ilgtermiņā var radīt priekšnosacījumus saslimšanai ar vēzi. Eiropas pieļaujamā norma šprotēm ir 5 mikrogrami uz kilogramu, un ražotāji šo skaitli parasti nepārsniedz. Tikmēr maizes garoziņā benzopirēns var būt 14, kotletē - 50, šašlikā pat - 200. Un cik tad reāli cilvēks var un apēd šprotes. Mēs saprotam, ka tās ir tikai politiskās spēlītes.
- Vēl jau daudz ko var aizliegt, pārtraukt, ielikt embargo rāmī...
- Protams. Nevar būt tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk.
- Arī Kazahstāna vairs nelaiž Latvijas šprotes pie sevis iekšā. Kāpēc?
- Pastāv muitas ūnija, kurā ir Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna. Ja kaut vai vienā no šīm valstīm pārtikas un veterinārās kontroles dienests pieņem lēmumu, ka uzņēmums nevar sūtīt savu produkciju uz šo valsti, tas automātiski attiecas arī uz pārējām divām valstīm. Diemžēl Krievijas dienests ir apšaubījis mūsu produktu drošību, lai gan drošība ir atbilstīga visaugstākajiem Eiropas Savienības standartiem.
- Šprotes ir specifisks produkts, kas labi pazīstams gandrīz tikai bijušās Padomju Savienības valstīs. Bet kā to iedabūt Rietumeiropas un citos tirgos?
- Esmu šajā biznesā jau krietnu laiku, esmu bijis dažādās izstādēs pasaulē, un tā gluži nav, ka šprotes būtu kas pavisam nepazīstams. Labi ir tas, ka mūsu Baltijas brētliņa un reņģe ir viena no lētākajām zivju sugām. Tās iedabūšana kārbā gan sadārdzina preci, jo prasa roku darbu. Bet cena 25 eirocenti par kilogramu izejvielas ir laba. Pasaulē ir maz zivju, kas varētu pietuvoties šim cenu segmentam. Tāpēc mēs ticam produkta nākotnei un cītīgi strādājam pie tā, ka piedāvājam jaunos tirgos šprotes, apžāvētu brētliņu un citus konservus no mūsu vietējās izejvielas. Bet atgādināšu, ka mums ir augsts darbaspēka nodoklis un zems neapliekamais minimums, kas mūsu eksportējošai nozarei (95% eksports) un lielajam roku darbam ir ļoti bremzējošs faktors.
- Vai jaunajos tirgos Latvijas zivju konservus pērk?
- Pērk, bet maz. Pakāpeniski sāk pirkt vairāk. Nevienu tirgu nevar iekarot vienā mirklī.
Protams, ka pie visiem tirgiem ir jāstrādā. Pašlaik aktīvi strādājam pie ASV, mums ir pietiekami atraktīvi, labi produkti, ko piedāvāt - caurspīdīgais vāciņš, ko ieviesām, kur pircējam zivis redzamas, caurspīdīga plastikāta glāzīte, vēl būs jauna plastikāta kārba, kura arī būs caurredzama. Inovāciju ziņā esam labā līmenī. Izmantojam jaunākos sasniegumus, jaunais, pagaidām dārgais plastikāta iepakojums ir drošāks, labāks un veselīgāks par stiklu. Medicīnā tas tiek plaši izmantots un ir atzīts par labāku nekā stikls.
Pasaulē ir maz zivju, kas varētu pietuvoties pašreizējam brētliņas cenu segmentam. Tāpēc mēs pašlaik cītīgi strādājam pie tā, ka piedāvājam jaunos tirgos apžāvētu brētliņu. ASV tirgū to piedāvājam ar nosaukumu Brisling Sardines.
Jā, šprote ir specifisks produkts. Tā ir delikatese, ne ikdienas produkts. Bijušajā Padomju Savienībā šprotes asociējas ar svētkiem. Rietumeiropā daudziem garšo, bet daudzi to nepazīst. Ķīnā garšo, bet viņu pieradināšana pie šā produkta būs ilgs process. Lai produkts iekarotu tirgu, nepieciešama kvalitatīva produkta ilgstoša ekspozīcija tirgū. Padomju laikā bija gosti, kas nepieļāva atkāpes no kvalitātes normām, bet tagad ir iespējams, ka tiek piedāvāts gan kvalitatīvs, gan nekvalitatīvs produkts. Konservu īpatnība ir tāda, ka nevar redzēt, kas iekšā. Pircējs, kas vienreiz iegrābies, otrreiz vairs nepirks. Bet domāju, ka pasaule ir pietiekami plaša, un, mērķtiecīgi strādājot, iekarosim jaunus tirgus. Jo labāk par mums neviens šprotes neražo.
- Kad bijāt Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, viens no jūsu lauciņiem bija komercbankas. Kas ar bankām notiek pašlaik?
- Skandināvu banku dominējošais stāvoklis Latvijā nav normāls, un gribētos, lai sabiedrība uzdod jautājumu, kurš to pieļāva? Slikti, ka nav pietiekama vietējā kapitāla banku sektorā. Arī cīņa ar nerezidentu klientiem izskatās pēc kārtējās tirgus pārdales, jo nerezidenti šajā gadījumā ir arī franči, angļi, vācieši utt.
- Ir iespaids, ka nerezidentu biznesa projām dzīšana ir no ārpuses skubināta...
- Izskatās, ka tas ir ASV pasūtījums. Lielākā ofšorzona ir Delavēra (ASV). To pat nedrīkst saukt par ofšoru, bet pēc būtības tas ir ofšors. ASV ekonomiskās situācijas uzlabošanai un noturēšanai vajag, lai nauda plūst uz ASV. Nerezidentu milzīgajā biznesā tikai maza daļiņa ir naudas atmazgāšana. Tā vietā, lai nodalītu biznesu no nozieguma, lai sakārtotu nerezidentu biznesu, lai panāktu, ka nerezidentu bizness vairāk gulda mūsu ekonomikā, mūsu politiķi to aizliedz vispār. Sliktākajās ierēdņu tradīcijās. Vienkāršāk ir aizliegt, nevis sakārtot. «Gudrās valstis» cīnās par nerezidentu naudu, bet Latvija to atdod citiem. Klienti, nerezidenti pārceļas uz citām valstīm. Diemžēl neviens politiķis neskatās valstiski, bet politiski, kas nozīmē - populistiski. Pensionāriem vajag naudu, skolotājiem vajag naudu, bet bizness ir tas, kas baro sociālo sfēru un valsts pārvaldi. Bankas arī ir tautsaimniecības sastāvdaļa. Tiklīdz sākas griešana, likvidēšana, tā naudas kļūst mazāk. Mums jau nevajadzēja ražošanu, cukurrūpniecību, nevajag metalurģiju, bet kur mēs tagad esam? Kas par to atbildēs?
Uzskatu, ka vajag forsētā tempā pieņemt likumus par ierēdņu un arī politiķu personīgu atbildību - administratīvu un kriminālatbildību par greiziem lēmumiem un to sekām. Pretējā gadījumā viņi piebeigs šo valsti.
- Ir jau piebeiguši...
- Vēl var glābt. Bet tas jādara bez kavēšanās. Tāpat, ja valsts amatpersona sabiedrībai melo, tad arī jāsauc pie kriminālatbildības. Neko darīt, ir vajadzīgas paraugprāvas. Katrai kļūdai ir vārds un uzvārds!
- Latvijā tiesu sistēma necaurspīdīga, sacīja ASV viceprezidents Džo Baidens...
- Man šķita dīvaini, ka Baidens mierināja latviešus, lai viņi nesatraucas par Donalda Trampa izteikumiem. Kā var nesatraukties? Tramps ir gandrīz jau nākamais ASV prezidents, izredzes ir puse uz pusi.
Nezinu, kā ar caurspīdīgumu tiesu sistēmā, bet man nepatīk, ka lietas tiek izskatītas nesamērīgi ilgi. Šī lieta prasās pēc sakārtošanas, bet kā kaut ko var sakārtot, ja nav politiskas gribas? Tas ir jautājums tieslietu ministram, ko viņš dara, lai sakārtotu?
- Viņš ir sacījis, ka darījis ļoti daudz un Baidens pārmet par lietām, kas jau izdarītas.
- Droši vien, ka ministrs ir darījis, bet kur ir rezultāts? Tiesu prāvas, kā vilkās gadiem, tā turpina vilkties. Tiesu sistēma ir ilgstoša, smaga un neefektīva. Kas ir uzlabojies šajā ziņā?
- Valsts ieņēmumu dienestā (VID) turpinās jezga ar jauna VID priekšnieka meklējumiem, ar viņa algu un tādā garā.
- Mums kopš neatkarības atgūšanas diemžēl visa vara pieder «simt gudrajām galvām». Pa visu šo laiku valsts pārvalde ir novesta līdz tādam stāvoklim, kuru mēs redzam, un tas nav krievu spiegu nopelns, tikai pašu mūsu politikānīšu politiskie lēmumi. Ir noziedzīgi maksāt zemu algu amatpersonām un gaidīt rezultātu. Labākie speciālisti aiziet, paliek tie, kam nav kur aiziet, un tie, kas amatu izmanto, lai noziedzīgi iedzīvotos. Protams, valsts pārvaldē ir arī izņēmumi, bet tas nav normāli. Uzskatu, ka algām jābūt lielākām un ierēdņu skaits jāsamazina. Divas trešdaļas var mierīgi samazināt, būs mazāk birokrātijas. Un jāievieš personiska atbildība. Un vajag burkāna - pātagas principu: par labu darbu - burkāns, par sliktu darbu - pātaga.
- Kas notika ar Ingu Koļegovu?
- Sabiedrība jau ir pieradusi, ka politiķi bīda savus cilvēkus uz svarīgajiem amatiem, un VID vadītāja amats ir ļoti svarīgs. Diezgan loģiski, neviens nenoticēja, ka viņas kandidatūra parādījās nejauši. Ir sajūta, ka notiek cīņa par «silīti», nevis par ieņēmumu uzlabošanu un pret izvairīšanos no nodokļiem.
- Vēl riebīgāka par izvairīšanos maksāt nodokļus ir PVN izkrāpšana. Kas būtu ar to jādara?
- Tikai risinātājs var atrisināt. Ja patiešām to grib, tad var sakārtot.
- Kaut kas jau ir darīts PVN izkrāpšanas novēršanas jomā -vairākās preču grupās ieviesta reversā PVN maksāšana...
- Tas ir kosmētiski un par maz. Vajag politisko gribu šo parādību novērst. Ja būs politiskā griba, varēs atrast gan speciālistus, gan instrumentus. Vajag arī paraugprāvas. Cik pēdējā laikā ir notiesātu PVN izkrāpēju?
- Cik ir?
- Cik ir? Ir dzirdēts, ka ir ierosināti procesi, bet nav dzirdēts par reāli notiesātām personām.
- Kā vērtējat kaislības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB)? Ko vajag darīt ar KNAB?
- Minētajās kaislībās morāli esmu Streļčenoka pusē. Ja iestādei ir labs vadītājs un viņam netraucē strādāt, ir finansējums, tad ir cerības uz labu rezultātu. Bet uzskatu, ka zemais ierēdņu atalgojuma līmenis, lielā ierēdņu armija, neadekvātās birokrātiskās prasības, nesakārtotā, politizētā valsts pārvalde ir galvenais korupcijas cēlonis. Zivs bojājas no galvas!
- Ir dzirdēti vairāki kandidātu uzvārdi. Kurš no viņiem derētu?
- Man nav konkrēta viedokļa par konkrētiem kandidātiem. Vienīgais, kuru no esošajiem kandidātiem labi pazīstu, ir Māris Gulbis.
Nekas valstī nekļūs labāk, ja nebūs amatpersonu un politiķu reālas atbildības par savu lēmumu, rīcību sekām. Vajag politiķu atbildību par melošanu sabiedrībai valstiski svarīgos jautājumos, jo citādi nebūs iespējams atgūt sabiedrības uzticību parlamentam un valdībai. Vajag atbildību par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Mums vajag, lai Saeimā nonāk godīgi cilvēki, kas nebaidās uzņemties atbildību, taču pašlaik tur ir par daudz demagogu un populistu.