Daugavas krastu stiprināšana – gausa un mazjaudīga

Par Latvenergo atvēlētajiem līdzekļiem Daugavas krasta stiprināšanai gadā izdodas savest kārtībā vienu vai divas erozijas smagāk skartas vietas. Iepriekšējos gados tas bija Lielvārdes Dievu kalns un Likteņdārza teritorija, šogad krasta posms Ķeguma novadā. Pašvaldības Daugavas krastos gan uzskata šo programmu par pārāk lēnu un mazjaudīgu un ir pat atmetušas tai ar roku.

Par nākotnē plānotajiem darbiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas projekta vadītājs Guntars Jansons izsakās visai skopi, vien norāda, ka «nākotnē plānots turpināt darbus pie Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas atvēlētā finansējuma ietvaros», proti, ik gadu tam paredzot 700 000 eiro. To, kādas vietas stiprināt, un to secību apspriežot un lemjot Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas konsultatīvā komisija.

Katrā pašvaldībā, kas atrodas Daugavas HES teritorijā, ir vairākas vietas, kuras upe ir krietni izskalojusi. Šogad Ķeguma novadam izdevies iekļūt prioritāšu saraksta augšgalā, apliecina Ķeguma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Ūzuls. Patlaban tiekot stiprināta vieta HES dambja teritorijā aptuveni 200 līdz 300 metru garumā. «Tā ir tāda kā pussala, izveidojies līcis, kur vējš, labi ieskrienoties, vēl vairāk brucina krastu,» bīstamo vietu raksturo R. Ūzuls, piebilstot, ka dome saņēmusi vairāku tur dzīvojošo cilvēku iesniegumus. Tas gan ir tikai viens no visvairāk apdraudētajiem posmiem. Vēl tāds esot arī pašvaldības pludmales zonā - arī tā gaidot savu stiprināšanas kārtu.

Kokneses novadā viskritiskākā situācija izveidojusies pie luterāņu baznīcas iepretim Likteņdārzam, teic Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris. Par to esot informēta arī komisija, un tā arī apmeklējusi šo vietu klātienē, izpētot arī to daļu, kas atrodas zem ūdens. Patlaban gan slēdziens vēl neesot saņemts, un vietvara nezinot, vai nākamgad šis posms būs iekļauts prioritāšu sarakstā. «Skaidrs, ka tā nav vienīgā vieta Kokneses teritorijā, ko apdraud upe. Iedzīvotāji regulāri raksta mums iesniegumus par brūkošiem krastiem. Lielākā daļa gan paši cenšas tikt galā ar problēmām,» atzīst D. Vingris.

Arī Salaspils novadā pašvaldība «pati kaut kā cenšas tikt galā», piemēram, palīdzot salaspiliešiem, kas mīt pie krasta, ar akmeņiem. Pirms trim gadiem gan vērsušies pie komisijas par Doles salas krasta izskalojumu. «Atbrauca, paskatījās, un saņēmām slēdzienu, ka Latvenergo un HES konkrētajā situācijā ir bez vainas,» saka Salaspils novada izpilddirektors Andrejs Jaunkalns. Galu galā atmetuši tam visam ar roku un šobrīd vairs neesot pieteikuši nevienu vietu pašvaldības teritorijā.

Ogres novads cer, ka nākamgad tiks savesta kārtībā teritorija uz Ogres salas. Pašvaldība esot vienojusies ar valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, ka jau nākamgad uz salas tiks uzsākta Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambja atjaunošana. Projekts paredzot dambja pārbūvi, gājēju celiņa noasfaltēšanu un apgaismojuma ierīkošanu visā dambja garumā, par ieplānoto informē Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Par krastu noturību krietni mazākas raizes ir Ikšķiles novadam - tādu kritisku situāciju kā citur te neesot, skaidro Ikšķiles novada domes izpilddirektors Juris Rudens. Novada teritorijā esošās būves un dambis esot Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā. ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļā paskaidroja, ka ministrija atbild par astoņām sūkņu stacijām (Ogre-1, Ogre-2, Ogre-4, Ciemupe, Ikšķile-1, Ikšķile-2, Tome, Spolītes) un ūdenskrātuves dambi 8,4 km garumā, kā arī dziļo drenāžu 10,8 km garumā ar 296 akām. Visi šie objekti tiekot uzturēti un remontēti ar Latvenergo piešķirtajiem 752 260 eiro gadā.