Jūras apbērētāji tiražē zaļo drāmu
Pēc Starptautiskās jūras pētniecības padomes zinātniskās konferences vairākos medijos tiražētais apgalvojums, ka Baltijas jūra mirst, jo Latvija tajā izgāž neattīrītus notekūdeņus un minerālmēslus, neatbilst patiesībai.
Latvijā uzbūvētās attīrīšanas iekārtas darbojas, lauksaimniecības noteču monitorings neatļautu piesārņojumu neuzrāda, un arī zivju krājumos nekādas drāmas nav vērojamas.
Ikgadējā konferencē Rīgā pagājušās nedēļas nogalē pulcējās esošie un topošie zinātnieki no 33 pasaules valstīm. Jūras pētnieki, ekologi, zivsaimniecības un jūras politikas veidotāji, studenti. Apmainījās ar viedokļiem, prezentēja pētījumus, meklēja sadarbības iespējas. Klasiska zinātniskā darbība. Konferenci organizēja vides zinātniskais institūts BIOR. No politiskā viedokļa šis nav nozīmīgs pasākums - nozvejas kvotas te neviens nedala un kuģošanas politiku negroza. Taču zinātniski ļoti svarīgs. Pētniekiem nepieciešama publicitāte, lai virzītu savas idejas, krātu publikācijas un atskaitītos par grantos saņemto naudu, kā arī pretendētu uz jauniem grantiem. Tikpat raibas, cik publika, ir arī idejas, kas parādās šādā zinātniskā forumā. Studentu klātbūtne nodrošina pa kādai jaunības muļķībai, savukārt ekologi - zaļo drāmu. Liek sabiezināt krāsas jūras zinātnēs neiesvaidītajiem, kas tālāk tiražē blēņas par kanalizācijas ieplūšanu jūrā un mirstošām zivīm. Taču izskalotas beigtas zivis parasti liecina par neveiksmīgu zvejas politiku, nevis indēm.
Rūpnieciskie ihtiologi ir pragmatiskāki. «Nekādas traģēdijas jūrā nav,» konstatē Aleksandrs Kozlovskis no BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta. Pārmērīga barības vielu nonākšana Baltijas jūrā arvien samazinās. Dānijas pusē palaikam gan parādās zilaļģes, taču Latvijai ar to nav nekādas saistības. Zivju krājumi svārstās, šobrīd labākā stāvoklī esot brētliņu krājums, menca savukārt gaida sāļāka ūdens pieplūdumu no Ziemeļjūras. Tiem, kas ceļ paniku par dioksīnu mencu aknās, der atcerēties, ka aknas ir paredzētas kaitīgu vielu filtrēšanai, un, tāpat kā benzopirēns šprotēs, šīs vielas ir kaitīgas, ja tiek apēstas slimīgi lielos daudzumos.
Neattīrīti kanalizācijas ūdeņi no Latvijas Baltijas jūrā neieplūst - ūdenssaimniecības programmā kopš deviņdesmito gadu vidus Eiropas Savienība ir ieguldījusi miljoniem eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe stāsta, ka attīrīšanas iekārtas darbojas gan lielās, gan mazās apdzīvotās vietās. Ja nu vienīgi paretam kādi savrupu privātmāju īpašnieki mēdzot grēkot, taču šie apjomi ir tik niecīgi, ka vides stāvokli praktiski neietekmē.
Mītu par Latvijas lauksaimniecības graujošo ietekmi uz jūras ekosistēmu savukārt atspēko Zemkopības ministrijā. Minerālmēslus lauksaimniecībā tiešām lieto vairāk, jo nozare turpina augt. Taču kultūraugi apēd tiem piedāvāto barību. Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja Iveta Ozoliņa stāsta, ka lauksaimniecības noteču monitorings, kas tiek veikts mazajās upēs, pa gadiem piesārņojuma pieaugumu neuzrāda un normatīvi caurmērā netiek pārsniegti. Jūras vides pārbarošanā būtiska loma ir fosforam, taču tā noplūdināšanu Latvijas lauksaimniekiem vispār nevar pārmest. Latvijas augsnes ar fosforu ir nabadzīgas.
Uzmanība jūras vides stāvoklim ar dažādām akcijām tiek pievērsta katru gadu. Zīmīgi, ka tās mēdz sakrist ar zinātnisko grantu dalīšanu, kā arī zaļās politikas aktualitātēm, kad, piemēram, jāpārdala lauksaimniecības subsīdiju nauda.