Lembergam draud aizliegt arī liecināt

Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija piemēroja Aivaram Lembergam sankciju – mutveida brīdinājumu – un piedraudēja liegt tiesības liecināt, ja viņš nepaklausīs tiesas norādēm un turpinās detalizēti liecināt par lēmumiem, kuri izmantoti apsūdzību celšanai.

Jāatgādina, ka līdz šim tiesa A. Lembergam jau ir liegusi vispār pratināt daudzus apsūdzības lieciniekus vai būtiski ierobežojusi šīs tiesības; noraidījusi gandrīz visus pieteiktos aizstāvības lieciniekus, liegusi likumā noteiktā kārtībā pārbaudīt valsts apsūdzības savāktos rakstveida pierādījumus, kā arī pievienot krimināllietai savus rakstveida pierādījumus.

Liecību sniegšana faktiski ir viņa pēdējā iespēja mēģināt tiesai pierādīt savu taisnību.

Jāatgādina arī tas, ka pirms astoņiem gadiem prokurors Juris Juriss šo krimināllietu burtiski aizgrūda uz tiesu tieši tajā pašā dienā, kad Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts A. Lemberga pieteikums, ka viņš ir gatavs sniegt liecības pirmstiesas procesā. Tādējādi viņam faktiski liedza iespēju sniegt liecības jau pirmstiesas procesā, bet tagad draud to aizliegt arī tiesas procesā.

Lēmumi - kā interesēs?

A. Lembergs ir sācis liecību sniegšanu, skrupulozi analizējot Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumus, kuri atbilstīgi apsūdzībā rakstītajam esot pieņemti viņa «mantiskajās interesēs». A. Lemberga liecības parāda ne tikai to, ka lēmumi pieņemti valsts un sabiedrības, nevis viņa personīgajās «mantiskajās interesēs», bet arī izgaismo apsūdzību rakstījušo prokuroru haltūru un nekompetenci.

Līdz pagājušajai otrdienai A. Lembergs par pašvaldības un brīvostas valdes lēmumiem bija liecinājis jau sešas tiesas dienas. Ik pa laikam tiesa ir izteikusi A. Lembergam piezīmes, lai viņš tik daudz nestāsta par pieņemtajiem lēmumiem un to būtību, jo viņš netiekot apsūdzēts par sliktu lēmumu pieņemšanu, bet gan par to, ka vispār piedalījies to pieņemšanā.

A. Lembergs un viņa aizstāve Irina Kauke vairākkārt tiesai skaidroja, ka apsūdzētais, realizējot savas tiesības uz aizstāvību, ir spiests liecināt par apstākļiem, kādos apsūdzībās minētie lēmumi tika pieņemti, jo pati apsūdzība ir nekonkrēta un nesaprotama.

Interpretē likumu

Pagājušo otrdien A. Lembergs nepaguva sākt liecību sniegšanu, kad prokurors Juris Juriss pielēca kājās un tiesai paziņoja, ka prokurori «jau ilgāku laiku klausās apsūdzētā liecības, taču nespēj identificēt, vai tās atbilst Kriminālprocesa likuma 503. panta prasībām». Prokurors uzstāja, ka atbilstoši likuma pantam apsūdzētajam nav tiesību brīvi liecināt, bet viņa liecībām jābūt kā atbildēm vai nu uz prokuroru, tiesas, vai arī aizstāvības jautājumiem. Turklāt, ja kāds jautājums tiesai vai prokuroram šķitīs neatbilstošs apsūdzībai, tas var tikt noņemts. «Šobrīd nav skaidrs, vai viņam vispār šos jautājumus kāds uzdod. Redzam, ka viņam neviens neuzdod tos jautājumus. Neviens nav mums prasījis, vai mēs vēlamies uzdot viņam jautājumus. Šobrīd 503. pants netiek izpildīts. Notiek kaut kāda patvaļīga runāšana,» sašutis skaidroja J. Juriss, skubinot tiesu ar steigu ierobežot apsūdzētā tiesības.

Pārsteigts no šādas likuma interpretācijas bija pat tiesnesis Boriss Geimans. «Līdz šim es uzskatīju, ka apsūdzētajam ir tiesības sniegt savu liecību un tikai pēc tam viņam var uzdot jautājumus,» viņš teica.

Jāliecina apsūdzībai pa prātam

Sākās kārtējās spraigās vārdu kaujas, no kurām izrietēja - prokurori grib, lai A. Lembergam tiesa atļautu liecināt tikai par apsūdzībā pieminētajām «mantiskajām interesēm», kas viņam esot bijušas, piedaloties lēmumu pieņemšanā. Respektīvi, atbilstoši prokuroru vēlmēm, A. Lembergam liecinot ir vai nu jāpiekrīt apsūdzībai, vai arī jāpasaka tikai tas, ka viņš nepiekrīt, bez liecināšanas par lēmuma pieņemšanas faktiskajiem apstākļiem un par dalības lēmumu pieņemšanā subjektīvo pusi.

Savukārt A. Lemberga pozīcija ir - tā kā apsūdzība ir nekonkrēta un nekur nav norādīts, kādas konkrēti bijušas viņa mantiskās intereses, cik lielu labumu viņš guvis no katra apsūdzībā pieņemtā lēmuma (likums un starptautiskās konvencijas pieprasa, lai apsūdzība būtu konkrēta), viņam tiek liegtas iespējas aizstāvēties. Tāpēc A. Lembergs uzskata par svarīgu liecināt par katra pieņemtā lēmuma faktiskajiem apstākļiem, skaidrojot tiesai lēmumu pieņemšanas būtību. Viņš savās liecībās analizē arī apsūdzības apvainojumus, ka katra viņa dalība lēmumu pieņemšanā nodarījusi kaitējumu un grāvusi pašvaldības un tās «institūciju» prestižu.

A. Lembergs arī pauda neizpratni, ko apsūdzība domājusi ar jēdzienu «pašvaldības institūcija», jo neviena no tām konkrēti apsūdzībā nav pieminēta. Ja prokurori domājuši, ka Ventspils brīvosta ir pašvaldības institūcija, tad viņi ir maldījušies, par ko var pārliecināties ikviens, palasot likumus.

Dažādas izpratnes

Tomēr J. Juriss uzstāja, ka A. Lemberga liecināšana ir nepieņemama.

«Tā! Skaidrs! Jūs uzskatāt, ka viņš vispār nevar sniegt savas liecības, bet var tikai atbildēt uz jautājumiem. Līdz šim es šo pantu sapratu mazliet citādāk,» secināja tiesnesis. Uz to advokāte Irina Kauke teica - ja prokuroriem tas ir tik svarīgi, viņa var uzdot klientam jautājumu: «Ko aizstāvamais var liecināt par šo apsūdzību?»

Tad B. Geimans piekodināja A. Lembergu nestāstīt par lēmuma pieņemšanas faktiskajiem apstākļiem un aicināja izteikties tikai, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt apsūdzībai.

A. Lembergs turpināja sniegt liecības, tiesnesis šad tad viņu pārtrauca - lai nerunājot tik plaši par konkrēto lēmumu. Bet A. Lemberga liecībās skartie lēmumi lika aizvien biežāk uzdot jautājumu, kā par tāda vai cita lēmuma pieņemšanu var tikt apsūdzēta amatpersona materiālā labuma gūšanā. Piemēram, kā var apsūdzēt amatpersonu par dalību lēmuma pieņemšanā ar mērķi iegūt materiālu labumu, ja pieņemts lēmums par lēmuma nepieņemšanu? Kādēļ jāapsūdz amatpersona par dalību lēmuma pieņemšanā, ja lēmums pieņemts par Ventspils tirdzniecības ostas pārstāvju aicināšanu uz Ventspils brīvostas valdes sēdi, un kā no dalības šāda lēmuma pieņemšanā amatpersona varējusi sev iegūt materiālu labumu?

Nešaubīgi - šādas liecības nekādi neierakstās apsūdzības scenārijā.

Skarbs brīdinājums

A. Lembergs skrupulozi liecināja arī par lēmumiem, kuri skāra parāda brīvostai atmaksas grafika jautājumus saistībā ar 1998. gada Krievijas krīzi un tranzīta kravu apjoma straujo kritumu. No A. Lemberga liecībām kļuva saprotams, ka viņa dalība tā vai cita lēmuma pieņemšanā nevis nodarīja kaitējumu vai grāva pašvaldības prestižu, bet gan ir stiprinājusi pilsētas budžetu un vairojusi Ventspils pilsētas un tās vadītāju popularitāti.

Tad J. Juriss pēkšņi pielēca kājās un teica: «Mums šķiet, ka šī te mokošā situācija ir jāpārtrauc. Pēc būtības šobrīd apsūdzētais nesniedz liecības. Viņš pauž savu attieksmi pret apsūdzību. Lai tiesa vai aizstāvis uzdod konkrētus jautājumus.»

Tiesa izsludināja piecu minūšu pārtraukumu. Pēc atgriešanās tiesas zālē B. Geimans, vēršoties pie A. Lemberga, paziņoja: «Tiesas kolēģija izsaka jums brīdinājumu par tiesas kolēģijas norādījumu ignorēšanu. Aicinu jūs sniegt liecības, kas attiecas uz lietas būtību, un brīdinu, ka, ja jūs turpināsiet tā sniegt liecības, mēs varam pieņemt lēmumu par jūsu liecību pārtraukšanu vismaz sakarā ar šo apsūdzības pantu! Lūdzu turpiniet.»

«Man ir pilnīgi skaidrs, ka jūs man neļausiet liecināt. Jautājums ir tikai, kurā brīdī jūs mani pārtrauksiet, jo manas liecības nav izdevīgas šim tiesas procesam, kur jau iepriekš ir pasūtīts lēmums. Tādēļ jūs, atbalstot prokurorus, man visu laiku traucējāt. Jūs man neļāvāt pratināt lieciniekus, sākot ar Gulbi un beidzot ar Meroni. Jūs man neļāvāt pārbaudīt pierādījumus. Jūs man neko neļaujat. Jūs neļaujat man aizstāvēties. Es jums ieteiktu labāk pieņemt lēmumu aizliegt Lembergam aizstāvēties. Tas būtu godīgi un taisnīgi. Un pateikt viņiem [prokuroriem], kādā termiņā jāuzraksta spriedums jūsu vietā. Man tiek izteikts brīdinājums par to, ka liecinu pēc apsūdzības,» konstatēja A. Lembergs.