Sveicam inflāciju Latvijā
Latvija pateicas oktobrim par tiesībām ziņot Eiropas Centrālajai bankai, ka gada inflācija šeit beidzot izrāvusies no procenta desmitdaļām līdz vienam pilnam procentam.
Centrālās statistikas pārvaldes uzturētā datu bāze liecina, ka inflācija kaut cik cienījamā izskatā atvadījusies no Latvijas 2012. gada decembrī ar vidējo patēriņa cenu līmeni +1,6% pret 2011. gada decembri. Kopš tā laika inflācija pametusi Latviju likteņa varā, tikai divus mēnešus (2015. gada maijā ar +1,2% un 2014. gada septembrī ar +1,0%) atgādinot par savu iespējamību. Pārējā laikā nācās iztikt ar cenu pieaugumu par procenta desmitdaļām vai pat samierināties ar cenu kritumu.
Precīzāk sakot, likteņa varā pamesta tika valsts, kas palika bez ieplānotajiem ienākumiem. Kā pagājušā gada 6. jūlija intervijā Neatkarīgajai skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, «mēs vienu brīdi bijām pieraduši pie tādas situācijas, ka, kopš ekonomiskā krīze beidzās, Finanšu ministrija vienmēr bija spējīga atrast naudu. Pēkšņi, apmēram pagājušā gada vidū, sākām novērot kaut kādu bremzēšanos - ka lietas neiet gluži tik labi, kā gāja iepriekš. Kas notika? Notika jocīga lieta, ka nauda sāka zaudēt savu vērtību lēnāk, nekā tas bija pierasts un ieplānots. Cenas neauga tik strauji kā iepriekš», un valsts nesaņēma tik daudz naudas, cik saņemtu ar tās noteiktajiem nodokļu un nodevu procentiem no katra valstī veikta legāla darījuma, ja preču un pakalpojumu cenas augtu.
Visticamāk, ka valsts ir pamanījusies aizņemties uz nākotnes ieņēmumu rēķina, iestāstot saviem kreditoriem, ka cenu stabilitāte vai pat pazemināšanās nevarēs turpināsies pārāk ilgi. Inflācija tomēr kavējās, un baņķieri nervozēja. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ļoti lielu daļu no savas 9. septembra preses konferences veltīja tam, lai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību taisnotos Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi par pārāk zemo inflāciju Latvijā. ECB dotais uzdevums bija nodrošināt 2% inflāciju, bet Latvijā tobrīd nebija pat 1%. I. Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas valdība darījusi cenu celšanai visu iespējamo, kas jau izpaužas uz vietas sniegto pakalpojumu cenu virsplāna pieaugumā, bet Latvija nevar pretoties degvielas cenu kritumam pasaulē, ko nelaimīgā kārtā papildināja arī pārtikas ražošanas izejvielu cenu pazemināšanās. Atlika gaidīt un sagaidīt globālo cenu celšanos.
Inflāciju līdz vismaz kaut cik cienījamam rādītājam pacēlis oktobris ar +0,8% pret septembri. Šo rādītāju uz augšu cēlušas preču cenas ar +1,2% un atpakaļ vilkuši pakalpojumi ar - 0,3% mēneša laikā, bet gada garumā attiecība ir pretēja: precēm tikai +0,3% un pakalpojumiem +2,9%. Vēl citiem vārdiem sakot, beidzies periods, kurā degvielas cenu pazemināšanās kompensēja jebkādu citu cenu pieaugumu. Pēc statistiķu aprēķiniem, degvielas cenas mēneša laikā augušas par 4,2% un tālāk pa ķēdīti: +1,8% transportam un +1,0%, skaitot kopā visu.