Slepenības dēļ kavējas KNAB vadības maiņa

© f64

Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa dēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunā priekšnieka izraudzīšanās aizkavēsies vismaz par nedēļu.

Premjerministrs Māris Kučinskis gan sola, ka birojam nedraud Valsts ieņēmumu dienesta liktenis - strādāt bez augstākās vadības pusi gada.

Pēc tam, kad KNAB nākamā priekšnieka atrašanai organizētais konkurss beidzās bez rezultātiem, premjerministrs M. Kučinskis Valsts kancelejas direktoram uzdeva divu nedēļu laikā izstrādāt risinājumu, kā pēc iespējas īsā laikā atrast biroja vadītāja amatam atbilstošu kandidātu.

Ar uzdevumu Valsts kanceleja tika galā noteiktajā laikā - dokuments premjeram iesniegts aizvadītās piektdienas vakarā. Taču apspriest šo dokumentu koalīcijas sadarbības padomes sēdē pirmdien nebija iespējams, jo M. Krieviņš tam noteicis ierobežotas pieejamības statusu. Neoficiāla informācija liecina, ka Ministru prezidents neizprot motivāciju šādam lēmumam, taču mainīt to nav viņa spēkos, jo M. Krieviņš uz visu nedēļu pametis Latviju.

«Nākamnedēļ runāsim ar viņu, lai atslepenotu vismaz kādu daļu no tiem dokumentiem,» saka M. Kučinskis un uzsver, ka valdība nevar atļauties vēl vienu konkursu bez rezultāta un ka jaunais biroja priekšnieks jāatrod pēc iespējas ātrāk. Jautājumam, vai tam būs nepieciešamas nedēļas vai mēneši, atbildi sniegt viņš nevarēja, taču pieļāva, ka šajā procesā būs nepieciešams grozīt kādu likumu. Plašākas atbildes premjers nedrīkstot sniegt, pretējā gadījumā viņš riskētu zaudēt tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Jau vēstīts, ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi, tomēr konkursa komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu. Pirmajā kārtā atlases komisija izvērtēja kandidātu atbilstību normatīvajā regulējumā noteiktajiem kritērijiem.

Tikmēr M. Kučinskis paziņojis, ka ir laiks sākt diskusiju par nepieciešamību mainīt tiesisko regulējumu, lai uzlabotu pārraudzību pār KNAB. Viens no risinājumiem - noteikt, ka biroja vadītāju virza ģenerālprokurors, un tad viņa izraudzīto kandidātu vērtētu Ministru kabinets. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagaidām atsakās komentēt šo premjera ierosinājumu.



Latvijā

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Svarīgākais