Senlietu izlaupīšana un tirgošanās ar tām ir trešais lielākais melnais bizness – pēc ieročiem un narkotikām. Arī Latvijā, lai gan jau pirms četriem gadiem ir noteikts ar likumu, ka tās arheoloģiskās vērtības, kas ir vecākas par 17. gadsimtu, pieder valstij, tomēr nekavē melnos arheologus postīt un izlaupīt senkapus un citas senvietas – arī nogrimušu kuģu vrakus.
Bargāki likumi
Jau kopš 2012. gada ir sperti soļi, lai saglabātu vēsturisko mantojumu - nosakot bargākus likumus un ierobežojošās normas stingrākas. Par spīti tam, turpinās senlietu postīšana, tomēr mazāk, jo Valsts policija nopietnāk iesaistījusies šo pārkāpēju tvarstīšanā, preses konferencē atzina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē, tāpēc Latvija nākamgad plāno pievienoties ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un nodošanas aizliegšanas līdzekļiem un Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) konvencijai par zagtiem vai nelikumīgi ievestiem kultūras priekšmetiem. Tiesa, Latvija tām pievienojas diezgan vēlu, bet jāņem vērā, ka pienākumi dalībvalstīm ir gana stingri, tāpēc VKPAI gribēja labāk sagatavoties, nevis tikai formāli piedalīties, norādīja J. Dambis. Šajā gadījumā aktualizējas jautājums arī par inspekcijas kapacitāti.
Atklāti 88 nodarījumi
Vajadzētu palielināt cilvēku skaitu VKPAI, varbūt izveidot pat veselu nodaļu Valsts policijā, kas nodarbojas ar šiem likuma pārkāpējiem, līdzīgi, kā tas ir Itālijā un Francijā. Šobrīd gan ir nākusi klāt viena štata vienība - VKPAI sākusi strādāt Kate Zilgalve. Viņa ir vienīgā Latvijā, kas ārzemēs ieguvusi izglītību senlietu tirdzniecības apkarošanas jautājumos. J. Dambis uzskata, ka vajadzētu arī papildināt Krimināllikumu ar normu, kas par kultūras pieminekļu iznīcināšanu vai bojāšanu noteiktu bargāku sodu - brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. (Tas neattiecas uz tām senlietām, kas tikušas deklarētas un likumīgi atrodas īpašnieku kolekcijās.) Valsts policijas (VP) pārstāvis Juris Lagzdiņš uzsvēra, ka šī problēma ir VP prioritāšu sarakstā. Policija sadarbojas ar VKPAI, jo tai nav tādu ekspertu, kas var novērtēt atrastos priekšmetus. Viņš atklāja, ka šajā melnajā biznesā nodarbināti ap 100 cilvēku un pēdējo sešu gadu laikā atklāti 88 šādi nodarījumi.
Vajag licenci
Melnie racēji darbojas arī ūdeņos, jo tajos atrodas daudz nogrimušu kuģu (gan visi nav vēsturiski vērtīgi). Kartē, ko veidojušas šajā jautājumā ieinteresētās institūcijas, var redzēt, kur aptuveni ir šīs vietas. «Tajā ir atzīmētas teritorijas, kurās niršana ir aizliegta, jo tur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, gan arī teritorijas, kuru apmeklēšana ir ierobežota, jo tur ir nogrimuši kuģi. Šo vietu zinātnisko vai arheoloģisko izpētes darbu atļaujas var saņemt tikai VKPAI. Tās jāsaskaņo ar Krasta apsardzi, Valsts vides dienestu un Jūras administrāciju, iegādājoties licenci,» Neatkarīgajai skaidroja VKPAI pārstāve Sandra Zirne. Šobrīd inspekcijai izveidojusies laba sadarbība ar Krasta apsardzi, kas kontrolē to, kas notiek Latvijas jūras ūdeņos.
Grib pasargāt ar statusu
Patlaban valsts aizsargājamo vietu sarakstā ir tikai pāris vietas, jo, lai iekļautu konkrētu objektu, jāzina, kur un kas tur tieši ir. Diemžēl nirēji nereti, atraduši kādu vraku, neziņo VKPAI, un tikai vēlāk «izpeld» informācija par šādām vietām, lai gan tā nedrīkst darīt. Tā tas bijis arī ar karakuģi Bremen, kad parādījies ļoti daudz publikāciju internetā: ka, lūk, divi Ventspils nirēji jau 2011. gadā atklājuši šo kuģi un ka tur atrasti sudraba galda piederumi, kas atdoti Ventspils muzejam. Kad VKPAI vērsās pie muzeja, tad izrādījās, ka tā īpašumā ir tikai viens šķīvis un viena karote. Kas ir ar pārējiem priekšmetiem, neesot skaidrs. «Mums ir neoficiāla informācija, ka nirēji grasās tur atgriezties, tāpēc gribam ar statusa piešķiršanu atturēt no izlaupīšanas,» teica S. Zirne. Diemžēl mīnuss esot tas, ka Latvijā nav zemūdens arheologu. Tiesa, ir labi nirēji, kas var fiksēt šādas vietas, un ir plānots, ka VKPAI sadarbosies ar viņiem, lai veidotu paši savu datu bāzi.