Reģionālās slimnīcas, universitāšu klīnikas un monoprofila slimnīcas tuvākajos gados saņems ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus infrastruktūras attīstībai. Ar valdības lēmumu 13 slimnīcām sadalīti 174 miljoni eiro.
Finansējumu pirmajā un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā saņems terciārā (augsta līmeņa specializētas ārstniecības iestādes) un reģionālā līmeņa slimnīcas, kā arī monoprofila iestādes, kas nodrošina rehabilitācijas, dzemdību palīdzības un traumatoloģijas pakalpojumu sniegšanu. Finansējumu A korpusa otrās kārtas būvniecības projektam saņems P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Veselības ministrija norāda, ka ieviešanas nosacījumi atbalsta saņemšanai pārējām ārstniecības iestādēm tiks izstrādāti pēc politikas plānošanas dokumenta par veselības nozares attīstību izstrādes, bet kopumā paredzēts, ka atbalstu ārstniecības iestādes saņems ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā, kas daļēji vai pilnībā saistīta ar neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu četrās prioritārajās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu, sākot no perinatālā un neonatālā perioda, aprūpes, kā arī psihiskās veselības aprūpes jomās. Projekta īstenošanas rezultātā infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai tiks attīstīta 13 ārstniecības iestādēs: Rīgas Austrumu slimnīcā, Bērnu slimnīcā, Rīgas dzemdību namā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā un Rēzeknes slimnīcā.
No kopējā finansējuma 174 miljoniem eiro ERAF finansējums ir 135 miljoni eiro, bet nacionālais finansējums - 39,2 miljoni eiro. Lielākā daļa naudas - 91,06 miljoni eiro - tiks novirzīti Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Līdzīgiem projektiem finansējums tiks paredzēts arī citām slimnīcām, proti, celtniecībai, infrastruktūras veidošanai, renovācijai. Šo Eiropas naudu drīkst izlietot tikai šādiem mērķiem, bet ne, piemēram, izmeklējumu vai operāciju apmaksai, rindu mazināšanai uz konsultācijām, vai zāļu apmaksai. «Latvijā ir ļoti augsts saslimšanas un mirstības rādītājs tieši onkoloģijas un sirds un asinsvadu jomā, tāpēc mums jānodrošina pēc iespēji labāki infrastruktūras apstākļi vietās, kur šīs saslimšanas tiek diagnosticētas un ārstētas,» līdzekļu sadali pamato veselības ministre Anda Čakša.
Vakar valdība izskatīja vēl vienu Veselības ministrijas ziņojumu - par ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, kurā piedāvā noteikt četru līmeņu slimnīcas. Pašlaik Latvijā ir trīs līmeņu slimnīcas (universitāšu klīnikas, reģionālās slimnīcas un lokālās slimnīcas). 1. līmeņa slimnīcās tiktu nodrošināta plānveida pacientu uzņemšana un hronisku pacientu aprūpe. Pirmā līmeņa slimnīcās nebūtu diennakts uzņemšana. 2. līmeņa slimnīcas iedzīvotājiem sniegtu diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, un šajās slimnīcās 24 stundas diennaktī palīdzību nodrošinātu pieci speciālisti - ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, internists -, tāpat būtu pieejami funkcionālās un vizuālās diagnostikas, kā arī laboratoriskie pakalpojumi.
Arī trešā līmeņa slimnīcas iedzīvotājiem nodrošinātu diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību. Šā līmeņa slimnīcas nodrošinātu insulta vienības darbību un 24 stundas diennaktī palīdzību nodrošinātu vismaz astoņi speciālisti (ja iestāde specializējusies kardioloģijā un onkoloģijā, tad speciālistu skaits būtu 9 līdz 10). Ja slimnīcā nodrošina dzemdībpalīdzību vairāk nekā 1000 dzemdībās gadā, tad obligāti jābūt nodrošinātam neonatologam.
Ceturtā līmeņa slimnīcas jeb universitāšu klīnikas diennakti nodrošinātu pacientiem neatliekamos, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus. Šajās slimnīcās 24 stundas diennaktī iedzīvotājiem nodrošinātu vismaz desmit speciālistu palīdzību.