Ik gadu pāri Latvijas robežai aizceļo vērtīgas senlietas. Šogad astoņos mēnešos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) devusi 57 atļaujas mākslas un antīko lietu izvešanai vai pagaidu izvešanai.
Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā no jaunā gada, pieņemti, lai uzlabotu nacionālo vērtību aizsardzību un nodrošinātu brīvas preču kustības nosacījumus Eiropas Savienības iekšienē. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pieņemts pirms 13 gadiem, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts.
Kā liecina VKPAI statistika, 2012. gadā izsniegtas 178 atļaujas, 2013. - 163, 2014. - 101, 2015. - 77 (tajā skaitā sešas atkārtotas), 2016. gada astoņos mēnešos - 57.
Visbiežāk pie inspekcijas vēršas privātpersonas, kas vēlas mākslas vai antikvāros priekšmetus uz laiku vai pilnībā izvest ārpus Latvijas. Lielākoties tās ir gleznas un ikonas, taču ir arī citas vērtslietas, skaidroja VKPAI. To, kam noteikti nepieciešama atļauja, nosaka Ministru kabineta noteikumi, un ar tiem detalizēti var iepazīties tiem pievienotajos pielikumos. Piemēram, arheoloģijas senlietām ar datējumu līdz 17. gadsimtam (ieskaitot), vairāk nekā simts gadu veciem arhīviem, grāmatām, mākslas priekšmetiem, kartēm, kolekcijām, ieročiem, transportlīdzekļiem, kas vecāki par 75 gadiem.
Lai saņemtu šādu dokumentu, juridiskai vai fiziskai personai ir jāuzraksta iesniegums VKPAI, jāievēro virkne nosacījumu, kā arī jāsamaksā valsts nodeva (tā noteikta kopš 2003. gada). Tā var būt 45,50 eiro, ja eksperti, lai novērtētu senlietu, ierodas apskatīt pie klienta, vai 37,53 eiro, ja tas notiek inspekcijas telpās. Par atkārtotu atļaujas saņemšanu jāmaksā uz pusi mazāk, bet no valsts nodevas ir atbrīvotas valsts un pašvaldību iestādes, ja kultūras priekšmetu pagaidu izvešana no Latvijas nepieciešama reprezentācijai un izglītības un kultūras sadarbības ietvaros, savukārt atlaides paredzētas maznodrošinātajiem un invalīdiem. Akreditētiem muzejiem, kas vēlas pāri Latvijas robežām uz laiku izvest savas kolekcijas vai atsevišķus tās priekšmetus, šādi dokumenti vispār nebūs vajadzīgi.
Tā kā daudzu latviešu vecmeistaru glezniecības darbiem, grafikām, ikonām, vizuāli plastiskās mākslas un dizaina priekšmetiem Latvijas teritorijas vietējā tirgū iespējama zema finansiālā vērtība, rosināts šo priekšmetu kategorijas noteikt atbilstoši periodizācijai un kultūrvēsturiskajai nozīmei Latvijas kultūras telpā, atsakoties no finanšu vērtības sliekšņa, norāda noteikumu izstrādātāji.
Jaunajos noteikumos ir arī ieviesti vairāki atvieglojumi. Ievērojot to, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss mūzikas instrumentiem ir noteikts tikai attiecībā uz ērģelēm, kuras ir vecākas par 50 gadiem, tad mūzikas instrumentu īpašniekiem, valdītājiem vai turētājiem, ja viņiem jākoncertē ārzemēs, VKPAI pagaidu atļauju nevajadzēs. To apliecinās orķestra administrācijas vai solista sagatavotais mūzikas instrumenta izcelsmes apliecinājums vai eksperta slēdziens. Šāds dokuments sagatavojams vienu reizi un turpmāk var kalpot kā instrumenta pase.