Valsts kontrole ķeras klāt pensiju ilgtspējai
Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, taču Latvijā par sistēmas spēju nodrošināt pensionārus ar pietiekamiem ienākumiem vecumdienās un strādājošo iespējām piepildīt sociālo budžetu, lai pensijas būtu pietiekamas, arvien pieaug gan skepse, gan bažas.
Valsts kontrole šogad plānojusi pārbaudīt pensiju sistēmu, lai novērtētu pensiju sistēmas spēju elastīgi un savlaicīgi pielāgoties ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām.
Šo pārbaudi Valsts kontrole sauc par lietderības revīziju, Neatkarīgajai skaidro Valsts kontroles speciāliste Zane Ozola. Revīzijas nosaukums arī ir pietiekami sarežģīts - Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgstpējas nodrošināšanai, taču tās mērķis ir saprotams - noskaidrot, vai valsts īstenotā politika atbilst valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, un novērtēt pensiju sistēmas spēju elastīgi un savlaicīgi pielāgoties ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām. Turklāt jāizzina arī pensiju sistēmas spēja to izdarīt, saglabājot stabilitāti un nodrošinot adekvātu valsts pensiju izmaksu pašlaik un nākotnē. Kas pamudinājis Valsts kontroli pievērsties pensiju sistēmai? Z. Ozola skaidro, ka sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem, tas nozīmē pašfinansēšanos - esošās izmaksas pensiju un pabalstu saņēmējiem tiek segtas no pašlaik strādājošo veiktajām sociālajām iemaksām -, kā arī sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. «Likumdevēja pienākums ir rūpēties par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju, nodrošinot, lai sistēma būtu vērsta arī uz nākamo paaudžu labklājību,» saka Z. Ozola. Valsts kontrole atsaucas uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros norādīts, ka valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums savas saistības sociālo tiesību jomā samērot ar ekonomiskajām iespējām, citādi var tikt apdraudēta valsts pienākumu izpilde, tostarp citu sociālo tiesību realizēšana. Tātad būtībā jautājums ir par to, vai no sociālās apdrošināšanas budžeta (konkrēti - pensiju speciālā budžeta) tiek segtas tikai ar sociālo apdrošināšanu saistītas izmaksas. Viena no šādām sociālās apdrošināšanas sistēmai neatbilstošām izmaksām bija pensiju piemaksas, kuras ilgstoši maksāja no pensiju budžeta, taču tagad tās tiek apmaksātas no valsts pamatbudžeta. Jautājums varētu būt arī par izdienas pensijām, uz kurām attiecināma cita pensionēšanās sistēma.
Labklājības ministrs Jānis Reirs norādījis, ka sociālas apdrošināšanas sistēmas galvenā problēma ir mazs strādājošo skaits, kas no algas maksā pilnas sociālās iemaksas. Trešdaļa strādājošo jeb ap 300 000 strādājošo maksā sociālās iemaksas no ienākumiem, kas mazāki nekā minimālā alga. Tas apdraud ne tikai katra cilvēka sociālās garantijas slimības vai pensionēšanās gadījumā, bet arī visas pensiju sistēmas ilgtspēju. Ministrs prognozēja, ka jau 2019. gadā sociālais budžets varētu būt ar deficītu.
Tajā pašā laikā Pensiju ilgtspējas indeksā 2016 Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt pēdējo divu gadu laikā tā pakāpusies par divām vietām. Pētījumā atzīts, ka Latvijas pensiju sistēma būvēta uz kvalitatīviem pamatprincipiem. Latvijas pensiju sistēmas vērtējumu pozitīvi ietekmējis fakts, ka valstī īstenotas reformas, lai paaugstinātu pensionēšanās vecumu un samazinātu pensiju sistēmas slogu uz valsts budžetu.
***
Pensijas
Pensiju saņēmēji un vidējais pensijas apmērs (eiro)
Visas pensijas 559 352 281,22
No tām vecuma pensijas 461 363 300,81
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra