Sociālajā budžetā rezerve minimāla
Sociālās apdrošināšanas budžets ir valsts maciņš, no kura iedzīvotājiem maksā pensijas, slimības un bezdarbnieku pabalstus. Būtiski, lai šajā maciņā vienmēr būtu naudas uzkrājums, ko labi pierādīja krīzes gadi – tikai vairāk nekā miljarda eiro uzkrājums ļāva izmaksāt pensijas un pabalstus. Labklājības ministrijas prognozes liecina, ka tuvākajos gados pieaugs sociālā budžeta izdevumi.
Labklājības ministrs Jānis Reirs pievērsis uzmanību sociālās apdrošināšanas budžeta situācijai, norādot, ka «2019. gadā sociālais budžets, no kura lielākā daļa aiziet pensiju izmaksai, draud būt ar mīnusa zīmi». Ministrs to saista ar neieviestajām minimālajām sociālajām iemaksām, kas bija plānotas kā papildu ieņēmumu avots sociālajā budžetā. Pēc labklājības ministra teiktā, sociālajā budžetā ir tikai pusmiljarda eiro pārpalikums, bet vajadzētu būt vienam līdz - ideālā situācijā - diviem miljardiem eiro.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka tuvākajos gados palielināsies sociālā budžeta ieņēmumi, taču pieaugs arī izdevumi, līdz ar to uzkrājuma veidošanai varēs novirzīt ierobežotus līdzekļus. 2017. gada finansiālā bilance prognozēta 65,3 miljoni eiro, 2018. gadā - 57,7 miljoni eiro, bet 2019. gadā vairs tikai 25 miljoni eiro. Tieši 2019. gads iezīmējas ar vislielāko izdevumu īpatsvaru. Pagājušā gada sākumā speciālā budžeta uzkrājums bija 459 miljoni eiro, savukārt Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas eksperti prognozē, ka 2020. gada sākumā tas plānots 655 miljoni eiro. Tātad sociālā budžeta uzkrājums pildīsies, taču lēnām un nepietiekamā tempā, protams, tas ir ar nosacījumu, ka būtiski netiek mainīta sociālā politika attiecībā uz pensijām vai pabalstiem.
«Sociālās apdrošināšanas finansēšanas riski pastāv vienmēr - tie var būt saistīti ar ekonomiskiem faktoriem, piemēram, ekonomisko krīzi, demogrāfiju, kā arī politisko lēmumu ietekmi. Pat nelielas izmaiņas sistēmas ietekmējošajos faktoros attiecīgi finansiāli ietekmē arī sistēmu,» Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Svarīgi ir laikus apzināt riskus, meklēt risinājumus un veidot pietiekamu uzkrājumu jeb rezervi. Labklājības ministrija atgādina, ka 2009. gada sākumā uzkrājums bija 1,353 miljardi eiro. No 2015. gada, kad atcēla izmaksu ierobežojumus īstermiņa pabalstiem, strauji pieaudzis slimības pabalsta saņēmēju skaits un apmērs, un šī tendence nav apstājusies. Tāpat pieauguši izdevumi ar demogrāfiju saistītajiem pabalstiem. «Protams, speciālā budžeta attīstību negatīvi ietekmē arī tas, ka trešdaļa strādājošo veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no summas, kas mazāka par minimālo algu, nenodrošinot sociālās garantijas ne tikai sev, bet pensiju izmaksu arī saviem vecākiem un vecvecākiem,» saka S. Stabiņa.