Daudz kritikas izskanējis par ieplānotajām Latvijas valsts simtgades svinībām, to budžetu un atsevišķu pasākumu detaļām, jo īpaši deju svētku lieluzveduma tērpiem un atsevišķām dejām. Skaidrot svētku mērķus, gaidāmos paliekošos rezultātus, kā arī strīdīgākos aspektus Neatkarīgā aicināja kultūras ministri un svētku rīcības komitejas vadītāju Daci Melbārdi (NA).
Neatkarīgā: - Kas, jūsuprāt, ir lielākais valsts sasniegums simt gados kultūrā?
Dace Melbārde: - Neskatoties uz 50 gadu pārrāvumu neatkarīgas valsts attīstībā, Latvijā ir izveidojusies kultūra, kas ir līdzvērtīga daudzām citām pasaules un Eiropas kultūrām. Ir gan izcila profesionālā māksla, gan augstas raudzes amatiermāksla ar lielu tautas līdzdalību. Sabiedrības līdzdalības un kultūras patēriņa rādītāji mums ir ļoti augsti - 95% Latvijas iedzīvotāju katru gadu apmeklē vairāk nekā vienu kultūras pasākumu, Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā kultūras patēriņa ziņā.
- Neraugoties uz bieži piesaukto nabadzību, kuras dēļ daļa kultūras piedāvājuma daudziem nav pieejama?
- Kultūras procesos var iesaistīties ļoti dažādi. Piekrītu, ne visiem ir pieejami visi profesionālās mākslas veidi, ne katrs var atļauties atbraukt uz Rīgu un apmeklēt operu. Tajā pašā laikā Latvijā ir ļoti plašas iespējas būt aktīvam kultūras procesu veidotājam. Mums ir ļoti sazarota amatiermākslas kustība, plašs mūzikas un mākslas izglītības tīkls, kas ļauj atrast un attīstīt talantus diezgan tuvu viņu dzīvesvietai - ar to Latvija ir īpaša. Un šīs iespējas nav ekskluzīvas kā daudzās valstīs, kur mūziku, mūzikas instrumentu cilvēki mācās atkarībā no tā, vai ģimenes to var samaksāt. Valsts un pašvaldības kultūru dotē, kultūrizglītībai tiek tērēta trešdaļa no visa Kultūras ministrijas budžeta.
- Daudz publiski kritizēts ir Deju svētku deju lieluzvedums Māras zeme - atsevišķas padomiskas, robustas dejas un faktiski vienreizējie zilie, stilizētie tautas tērpi. Ziņots, ka mākslinieciskās koncepcijas autori izstrādā alternatīvus risinājumus scenogrāfijai un tērpiem. Kāda ir alternatīva?
- Gan deju apriņķu virsvadītāji, gan Dziesmu svētku mākslinieciskā padome ir pauduši savu atbalstu deju lieluzveduma radošajai komandai.
Deju svētku konceptu esam vairākkārt pārsprieduši, lai saprastu, kur sabiedrībā izskanējusī kritika ir pamatota. Jābūt gan uzmanīgiem ar vārdu «sabiedrība». KM oficiāli esam saņēmuši daudzas vēstules, kur ir izteikts viedoklis par Māras zemes uzvedumu, un visas vēstules, izņemot vienu, atbalsta uzveduma koncepciju.
Sekojot līdzi arī diskusijām sociālajos medijos, redzu, ka diskusija ir par trīs lietām. Pirmā - par tērpiem, kas izsauca visplašāko ažiotāžu. Sarūgtināja, ka nekur nebija, piemēram, intervija ar tērpu mākslinieci Eviju Dāboliņu, kura varētu paskaidrot tērpu ideju. Svētku rīkotājiem, Nacionālajam kultūras centram vajadzēja veikt lielāku skaidrojošo darbu.
- Domājat, vaina ir vienkārši skaidrošanā? Jums pašai kā īstā tautas tērpa īpašniecei patika un šķita iegādes vērti šie sintētiskie, «stilizētie arheoloģiskie» tērpi?
- Nevaru teikt, ka esmu sajūsmā, ka netiek izmantoti autentiskie tautas tērpi, bet saprotu arī situācijas specifiku. Lieluzvedumā pirmās divas daļas ir saistītas ar laika posmu, kad Latvijā vēl nebija etnogrāfisko tērpu. Lai varētu izdejot dejas, lai būtu labs vizuālais kopskats, radošā grupa piedāvāja stilizētus tērpus. Mans arheoloģiskais tautas tērps ir tāds, ar kuru padejot nav iespējams! Cits jautājums ir filozofija, kur es arī redzu nopietnu pretrunu - Dziesmu un deju svētku tradīcijās mēs uzsveram autentiskā tērpa izmantošanu, un šī bija diezgan skaidra pretruna ar tradīciju. To nevar noliegt.
Otra diskusiju līnija ir par to, vai Māras zemei jābūt lieluzvedumam. Deju kolektīvu un virsvadītāju valdošais viedoklis ir, ka uzvedumam ir jābūt un dejotāji grib tajā piedalīties un caur dejas soli un rakstu izdejot laikmetus kopīgā uzvedumā, kur ir gan stāsts, gan kopīgs tēls.
- Gandrīz vai kā olimpisko spēļu atklāšanai gatavojamies!
- Es negribētu to salīdzināt ar olimpisko spēļu atklāšanu, bet līdzšinējie deju uzvedumi ir bijuši ļoti veiksmīgi un dejotājiem ļoti patikuši. Arī šajos uzvedumos ir iespējams kombinēt gan mūsu laika jaunrades, gan vecmeistaru dejas, un tieši to radošā grupa dara. Turklāt Deju svētkos būs arī otrā programma, kuras uzdevums ir izdejot dejas vēsturi.
Trešā diskusiju līnija ar divu vai trīs cilvēku pārstāvību sociālajos medijos ir, ka skatuviskās tautas dejas veids pats par sevi ir kaut kas arhaisks un izskaužams. Mums jāvadās arī pēc tā, ko cilvēki paši grib, un redzam, ka cilvēki grib dejot tieši skatuvisko tautas deju, par kuru interese ir noturīga visās vecuma grupās. Neskatoties uz cilvēku skaita pastāvīgu samazināšanos Latvijā, dejotāju skaits pieaug, rodas arvien jauni deju ansambļi.
- Par tērpiem kritika bija vislielākā. To audums vien maksātu 40 eiro - 15 tūkstošiem dejotāju - 600 000 tikai audumam, kuru turklāt neražo Latvijā, plus šūšana - vismaz miljons eiro tikai šiem vienreizējiem tērpiem, neskaitot rotas un apavus?
- Tas ir noņemts no darba kārtības.
- Bet vai tas neraksturo visu pieeju simtgades 60 miljonu eiro budžetam, kuru daudzi uzskata par pārāk izšķērdīgu uz virknes eksistenciālo vajadzību fona?
- 60 miljoni ir mīts. Papildu finansējums simtgades plašajai programmai ir 22,3 miljoni eiro!
Taču nevajadzētu jaukt šīs divas lietas kopā! Priekšlikums par deju tērpiem nāca no radošās grupas, nevis simtgades svētku rīkotājiem. Pašvaldības to neatbalstīja, es kā ministre pateicu, ka mēs arī Dziesmu svētku valsts daļas budžetu nepalielināsim. Nepiekrītu, ka Latvijas valsts simtgadei tiek plānota līdzekļu izšķērdēšana.
- Tomēr ir daudzu viedoklis vai sajūta, ka tas ir daudz. Arī pēc jūsu skaidrojumiem LTV diskusijā balsojums bija vienos vārtos - tik lieli līdzekļi svētkiem nav vajadzīgi.
- Būsim godīgi - kā bija uzdoti jautājumi un kā tie psiholoģiski ietekmē cilvēkus! Ja es redzētu jautājumu «Vai simtgadei ir jātērē milzu līdzekļi?», es arī nobalsotu, ka nē. Nezinu, vai kāds cilvēks teiktu, ka ir jātērē milzu līdzekļi.
- No otras puses - atbildei, ka svētki ir jāsvin, arī grūti iebilst.
- Kas ir milzu līdzekļi? Papildus simtgadei no valsts budžeta plānoti 22,3 miljoni, pārējie atrasti esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Apsveicami, ka dažādas valsts iestādes, pašvaldības, privātais sektors ir ieplānojuši pasākumus sava budžeta ietvaros. Tas bija viens no mūsu pamatuzstādījumiem - simtgades mērķi ir maksimāli jāintegrē dažādos esošos projektos. No valsts papildus lūdzām atbalstīt tos pasākumus, kuriem finansējums nav. Turklāt 40% no tā valsts finansējuma domāti vairāk nekā 200 000 bērniem, jauniešiem, centrālajam projektam Latvijas skolas soma, kas ir ieguldījums Latvijas nākotnē.
Latvijas valsts simtgades budžets ir gadā trīs eiro uz vienu iedzīvotāju!
Raugāmies, lai nauda tiktu izlietota paliekošu vērtību radīšanā, prioritātes ir bērnu un jauniešu auditorija, sabiedrības iesaiste un saliedētība. Bērniem tiks radīts jauns kultūrizglītības pakalpojums, dota iespēja Latviju ne tikai apgūt no grāmatām, bet to pieredzēt - redzēt Brīvības pieminekli, Brāļu kapus, apmeklēt muzejus, izstādes, aiziet uz Nacionālo teātri, redzēt Daugavas lokus, apmeklēt Rotko centru Daugavpilī, noklausīties labas akustikas koncertu Rēzeknē u.tml. Pētījumi rāda, ka šādu pakalpojumu pieejamība pašlaik ir lielākā problēma - nav iespējas samaksāt par ceļu, ne visi var samaksāt par biļetēm. Šis ir simtgades centrālais projekts, kuru nekādi nesauktu par izšķērdību.
- Sakāt, ka daudzi pasākumi vērsti uz jauniešiem, izglītošanu, uz sabiedrības saliedēšanu. Ar ko plānotie integrācijas pasākumi atšķirsies no līdzšinējiem, ar kuriem integrācija nav sekmējusies, visupirms jau etniskā?
- Ir bijušas lietas, kas integrācijā ir bijušas veiksmīgas, un ir lietas, pie kurām jāturpina strādāt. Liels progress ir, piemēram, attiecībā uz latviešu valodas zināšanām - faktiski 90% Latvijā dzīvojošo cilvēku paši savas valsts valodas prasmes vērtē kā labas un apmierinošas. Bet tik strauji nav audzis rādītājs attiecībā uz valodas lietošanu ikdienā publiskajā telpā. Strauji mazinājies nepilsoņu skaits - no 30% nepilsoņu palikuši 11%, kas joprojām uz Eiropas valstu fona gan ir augsts rādītājs. Pozitīvu virzienu noteikti dos grozījumi Pilsonības likumā, kas vecākiem ļauj jaundzimušiem bērniem izvēlēties Latvijas pilsonību pašiem. 88% nepilsoņu izvēlas bērnu reģistrēt kā pilsoni.
- Bet politiskajā ainavā joprojām redzam etniskās partijas, tiek vilktas sadarbības sarkanās līnijas, ar Saskaņu nesadarbosies, ar jūsu Nacionālo apvienību priekšgalā.
- Nezinu, vai valsts simtgadē vajadzētu vilkt iekšā partiju nesaskaņas - negribētu, ka simtgade un tās pasākumi tiek politizēti.
- Domāju, ka arī simtgadē ir un ir jābūt arī kādai politiskai komponentei. Arī simtgades programmas anotācijā, atsaucoties uz pētījumiem, minēts, ka «pēdējos 15 gados izveidojušies apstākļi, kas eventuāli var vajināt tautas valstsgribu. Sabiedrībā valda augsta neuzticība valsts varas institūcijām un turpina samazināties politiskā līdzdalība». Ar kādiem pasākumiem, kādu rezultātu te gaidāt? Vai sakāt: «Nē, nē, mēs tur neko, mēs tikai dejojam, dziedam, svinam!»
- Problēmas uzstādījums ir ļoti korekts, un tas ir arī mūsu atskaites punkts, domājot par simtgades programmu. Tās mērķis ir stiprināt valstsgribu un piederības sajūtu, mīlestību pret savu zemi caur pašorganizējošiem procesiem. Tāpēc pamatprincipi ir sabiedrības līdzdalība un saliedētība, bērni un jaunieši. Daudzi pasākumi ir saistīti ar kopīgo vērtību stiprināšanu, sociālās atmiņas veidošanu, publisko vēsturi, kas ir salīdzinoši jauna pieeja svētku svinībās. Piemēram, šā gada divi lielākie pasākumi, Latgales simtgades kongress un Latvijas pagaidu nacionālajai padomei veltītie pasākumi Valkā, Ziemeļlatvijā plānoti ar kultūras aktivitāšu palīdzību, mēģinot vēsturi padarīt vienkāršāk saprotamu, piemēram, caur izstādēm, muzikāliem uzvedumiem. Protams, būs arī zinātniskas konferences, pats Latgales kongress pēc simt gadiem, kur arī būs gan svinīgas uzrunas, gan zinātniskas diskusijas, izstāde.
Kopumā programmā ir vairāk nekā 800 norišu, un tā veidota līdzsvarota attiecībā uz dažādām interešu un vecuma grupām, lai piedalīties varētu ikviens, lai aptvertu visus Latvijas reģionus.
- Programmā tiešām ir daudz dažādas formas vēsturisku atceres pasākumu, piemiņas vietu sakopšana, filmas, konferences, dominē arī māksla un kultūra, bet maza vieta atvēlēta sportam, izglītības kvalitātei, ekonomikai, lai cilvēkiem ceļas dzīves līmenis, mazāk materiālo rūpju, mazāka emigrācija un pieminētā plaisa starp varu un tautu, lai veidojas ciešāka šī valstspiederība. Nejūtat disbalansu?
- Simtgades programmā nav tikai kultūras pasākumi. Katrai nozaru ministrijai bija iespēja piedalīties ar saviem pasākumiem, rīcības komitejā pārstāvētas visas nozares. KM pienākums nebija katrai nozarei izdomāt pasākumus. Ir nozares, kas ir mazāk pārstāvētas, bet, piemēram, Aizsardzības, Satiksmes, Zemkopības ministrijām ir ļoti daudz pasākumu, tāpat virkne pasākumu ir Ekonomikas ministrijai, kas vērsti uz uzņēmējdarbības stiprināšanu. Konkrēti nesaukšu, bet bija institūcijas, kuras, manuprāt, varēja iesaistīties vairāk.
Ministru kabinetā apstiprinātā ir nacionālā programma, paralēli notiek darbs pašvaldībās, dažādās organizācijās un uzņēmumos, un norises Latvijā būs krietni vairāk nekā 800.
Ar visām norisēm var iepazīties jaunajā lv100.lv mājaslapā. Simtgades jaunajā mājaslapā ikviens varēs sekot līdzi gan nacionālajiem pasākumiem visdažādākās Latvijas vietās, gan arī pašvaldību un citu organizāciju organizētajiem. Turklāt kalendārā ikviens var pievienot arī savu iniciatīvu!
- Virkne pasākumu, jo īpaši kultūrā, un arī ārvalstīs. Latvijas mārketings ārvalstīs, tēla veidošana tiek uzskatīta kā simtgades iespēja? Cik procentuāli un absolūtos skaitļos tiek tērēts mārketingam, mūsu kultūras pasākumiem ārvalstīs?
- Simtgade ir unikāls brīdis un lieliska iespēja piesaistīt mūsu ārvalstu partneru uzmanību Latvijas sasniegumiem un veicināt turpmāko sadarbību dažādās jomās.
Pamatā starptautiskajā programmā ir daudzpusējo attiecību pasākumi, visbiežāk Igaunijā, Lietuvā, Somijā vai kādā no lielajām partnervalstīm. Starptautiskā kultūras programma piecu gadu laikā ir 2,78 miljoni eiro, lielāko daļu izmaksu veido ceļa izdevumi. Tie ir pasākumi teju 20 valstīs, lielākoties tur, kur ir latviešu diaspora. Simtgade ir devusi iespējas vienoties par izdevīgiem noteikumiem. Simtgades programmā ir ļoti daudz aktivitāšu, kurās valsts finansējums nepieciešams tikai daļēji un pārējās izmaksas sedz valsts, kurā pasākumi notiks.
Organizējot simtgades starptautisko programmu, raudzījāmies, lai partneri varētu palīdzēt ar telpām, mārketingu un līdzfinansējumu. Piemēram, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir koncerttūrē Francijā, mēs maksājam tikai ceļa izdevumus, pārējo nodrošina Francija. Simtgade ir laba iespēja runāt par Latviju kā attīstītu, modernu valsti - tīru, zaļu, drošu un modernu valsti ar bagātu kultūras mantojumu, inovatīvu garu un izcilām personībām.
Starptautiskajā arēnā vērojama konkurence par to, kas un kā izstāstīs Baltijas valstu stāstu. Regulāri parādās raksti par to, ka Baltijas valstis drīz iekaros, ka šis ir nestabils reģions, kas ietekmē investīciju vidi, mūsu ekonomisko attīstību un politiskās attiecības. Mūsu izcilā kultūra ir veids, kā piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību Latvijai. Parasti starptautiskās attiecības tiek veidotas sinerģijā: kultūra - ekonomika - politika. Protams, jautājums, cik efektīvi to izmanto pārējās nozares.
- 2018. gadā nogalē, kad būs simtgades svētku kulminācija, notiks Saeimas vēlēšanas. Kā nodrošināt to, ka koalīcija to populistiski neizmanto sevis slavināšanai un priekšvēlēšanu aģitācijai?
- Būs ļoti grūti. Tas ir katra politiķa un partijas ētikas jautājums. Godīgi sakot, man nav ilūziju. Nebūs viegli, tas ir milzīgs izaicinājums.
- Ko politiķi varētu dāvināt Latvijai uz simtgadi? Varbūt, piemēram, jaunu politisko kultūru?
- Ne par sabiedrību, ne politiķiem nevar runāt kā par monolītu masu, vispārinot. Gribētu novēlēt mums pašiem ievēlēt tādus politiķus, par kuriem mēs pēc tam nesašausmināmies. Gribētu aicināt cilvēkus izdarīt izvēles, daudz vairāk iedziļinoties, saprotot, par ko atdod savu balsi. Demokrātija dod iespējas izsvītrot katru, kas nepatīk. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos, par ko balso, domāju, rezultāts būtu daudz labāks.