Labas ziņas par laika apstākļiem pavasarī

© Lauris Vīksne/ f64 photo agency

Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs vēsta, ka šajā pavasarī gaidāmi mainīgi laika apstākļi un arī aprīlī ir iespējams sniegs. tomēr jau aprīļa beigās un maijā tiek prognozēts silts un saulains laiks.

Uz pavasari kopumā norāda 1. marts. Ticējums saka, kāds 1. marts, tāds pavasaris. Austrumu pierobežā (Viļakas novads) tas bija mākoņains, ar nelielu lietutiņu dienas otrajā pusē un silts. Atbilstoši 1. martam un nozīmīgām dienām janvārī un februārī, tad caurmērā pavasaris varētu būt silts un pārsvarā sauss. Ja laikā līdz Bindus dienai (21. marts) laika apstākļi mainīgi, kad nereti dažādi nokrišņi un siltākām dienām sekos dienas ar salu, tad ap Pavasara Māru (25.marts) un vēlāk sevi var pieteikt īsts pavasaris, kad saulainās dienās temperatūra var sasniegt plus 15. Marta otrajā pusē virsroku gūs austrumu, dienvidaustrumu vēji un tie var atnest nelielu salu naktīs, saulainas dienas un nelielus īslaicīgus nokrišņus mēneša pēdējās dienās.

Aprīļa pirmajā pusē līdz Lieldienām (16. aprīlis), laika apstākļi mainīgi. Saulainām dienām sekos dienas ar īslaicīgiem nokrišņiem, kas nereti būs arī slapjš sniegs. Naktīs bieži nelielas salnas. Lieldienās laiks mainīsies un mēneša otrajā pusē un beigās lielākoties sauss, saulains un pavasarīgi silts. Samērā sausais aprīlis kārtējo pavasari var izrādīties labvēlīgs sausās zāles dedzinātājiem. Tomēr jācer uz cilvēku saprātu.

To, ka maijs var būt silts un nokrišņiem bagāts, apliecina salīdzinoši maigais janvāris. Maija sākumā dažviet iespējamas nakts salnas, bet kopumā maijs rādās būt silts un saulains. Nokrišņi īslaicīgi un reizēm stipri. Ievziedā, kas rādās būt maija pirmajā pusē, iespējama arī krusa.

Ja skatās tālāk, tad laika apstākļi nozīmīgās dienās janvārī un februārī norāda uz vasaru, kas būs drusciņ siltāka un sausāka kā 2016. gada vasara. Jūnija pirmajā pusē dažviet vēl nakts salnas, bet jūlijā nereti stipras pērkona lietusgāzes un valdošie dienvidrietumu vēji. Savukārt augusts rādās būt siltāks kā pagājušā gada augusts.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais