Mediķiem nemaksāt par virsstundām – tas ir Satversmes pārkāpums, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē vēlreiz uzsvēra Tiesībsarga biroja eksperti. Ārstniecības likums, kas ļauj mediķiem strādāt tā saukto pagarināto normālo darba laiku un nemaksāt par virsstundām, būtu jau apstrīdēts Satversmes tiesā, ja vien nebūtu Veselības ministrijas solījuma atrisināt problēmu un pamazām sākt atteikties no pagarinātā normālā darba laika.
Atšķirībā no citiem strādājošajiem ārstniecības personām liek spēlēt pēc citiem noteikumiem - Ārstniecības likuma 53. pants nosaka pagarināto normālo darba laiku, kas nozīmē, ka virsstundas var neapmaksāt, jo darbs virs parastā darba laika mediķiem ir normālais darba laiks. Saskaņā ar Darba likumu normētā darba slodze ir 40 stundu nedēļā, 160 stundu mēnesī, savukārt ārstniecības personām - līdz 240 stundām mēnesī. Izmaiņas tika pieņemtas 2009. gadā kā viens no krīzes risinājumiem.
Šo jautājumu Veselības ministrijā, mediķu arodbiedrībā un Tiesībsarga birojā aktualizēja Stradiņa slimnīcas ārste, vaicājot, vai Ārstniecības likums atbilst Satversmei? Tiesībsargs pārbaudes lietā secināja, ka notiek ārstniecības personu diskriminācija.
Situācija neapmierina
Vakar Saeimā bija sasauktā Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde, kurā sprieda tieši par šo pagarināto normālo darba laiku un iespējām to atcelt, kā to aicina tiesībsargs un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska pastāstīja, ka jau pagājušajā gadā tiesībsargs savā atzinumā konstatēja, ka tiek pārkāptas medicīnas darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu, un līdz pagājušā gada 1. augustam Veselības ministrijai tika lūgts šo jautājumu sakārtot. «Veselības ministrija apsolīja, ka no 2017. gada tas tiks izdarīts, tāpēc tiesībsargs nevērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, taču tagad mēs redzam, ka taisnīguma atjaunošana nav notikusi. Mūs šī situācija neapmierina, neredzam pietiekami lielu apņēmību ne no valdības, ne Saeimas, tāpēc iespēja, ka tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā, ir reāla,» apliecināja I. Rezevska.
Prasām, bet nedod
Ko pa šo laiku ir darījusi Veselības ministrija? Tā sasauca darba grupu, kur galvenais secinājums bija: jā, pagarinātais normālais darba laiks ir jāsamazina vai jāatceļ, taču virsstundu apmaksa mediķiem prasa papildu izdevumus no budžeta. Priekšlikums paredz no šāda darba laika atteikties pakāpeniski, pirmajā gadā samazinot līdz 220, nākamajā - 200, tad līdz 180 stundām. «Lai samazinātu normālo pagarināto darba laiku par 20 stundām, papildus nepieciešami četri miljoni eiro gadā,» apstiprināja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina MūrmaneUmbraško. Viņa arī atgādināja, ka šāds priekšlikums bija iesniegts Saeimā arī pērn, to noraidīja. «Iesniegsim arī šogad,» teica D. MūrmaneUmbraško.
Mediķu arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa sacīja, ka jārisina ir divi būtiski jautājumi: mediķu izdegšana, kas rodas no pārslodzes, strādājot garās darba stundas, un virsstundu neapmaksāšana. Viņa atzina: šis jautājums nebūtu tik saasināts, ja mediķi par savu darbu saņemtu pienācīgu, cilvēka cienīgu atalgojumu. «Tā vietā, lai par virsstundām samaksātu kā citās profesijās, ir uzskats, ka mediķiem par virsstundām var nesamaksāt - tas ir Satversmes pārkāpums,» piebilda I. Rezevska.
Slimnīcas nespēšot samaksāt
Saeimas deputāti pēc debatēm par veselības budžeta finansējumu vienojās sagatavot grozījumus Ārstniecības likumā (par pamatu ņemot Veselības ministrijas variantu), lai jau aprīļa sākumā tos varētu virzīt izskatīšanai Saeimā. Tiesa, daži deputāti bija atšķirīgās domās, vai šāds pagarinātais normālais darba laiks būtu jāatceļ. Deputāts Gundars Daudze sacīja: atceļot pagarināto normālo darba laiku, zaudētāji būs mediķi un pacienti, jo nebūs, kas strādā slimnīcā. Viņš bažījas, vai gadījumā, ja par katru virsstundu mediķiem būs jāsamaksā dubulti, zemā veselības finansējuma apstākļos atbildība netiks novelta tikai uz slimnīcu pleciem, kuras nespēs to īstenot... Pēc Daudzes teiktā, varot izveidoties atkal situācija, ka mediķi vienā vietā nedrīkstēs strādāt vairāk stundu, un tāpēc notiks braukāšana pa citām slimnīcām. Īpaši problemātiski tas būšot reģionu slimnīcām.