Edgars Tavars: Eiropas Komisijā mazās valstis tiek absolūti ignorētas

Rīt – Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongress. Neatkarīgā sarunājas ar partijas valdes priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekli, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru par Zaļās partijas pienākumiem gan plašā, pasaules norišu, gan Latvijas kontekstā un arī par izmaiņām, kas šī darba efektivitātes dēļ jāveic valsts vadībā.

- Zaļā partija sen vairs nav partija autiņos. Tāpēc man liekas, ka tās politiskais svars Latvijā varēja būt arī lielāks.

- Jā, trīspadsmitajā janvārī Latvijas Zaļajai partijai apritēja divdesmit septiņi gadi. Manā un daudzu biedru ieskatā tā ir Atmodas laika partija. Tā ir jauno laiku vecākā partija Latvijā.

Jau vairākus gadus Zaļā partija nav otrā plāna «mazais brālis», nav mūžīga opozīcijas partija. No Zaļās partijas nācis Valsts prezidents, Zaļā partija atbild par visu valsts aizsardzību, Zaļā partija šobrīd atbild par veselības aizsardzību. Tā ir viena no divām ZZS dibinātājpartijām. Pašreizējais valdības vadītājs Kučinska kungs nāk no mūsu apvienības. Tā ka - mēs esam atbildīgi ne tikai par to, kādu politiku mēs īstenojam Latvijā, bet arī par to, kā mēs pārstāvam valsti, kā mēs cīnāmies par nacionālajām interesēm. Uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā esam darījuši pārāk maz, tāpēc šobrīd darāmā ir ļoti daudz. Mēs jūtamies atbildīgi arī par to, kas varētu notikt drīzumā.

- Ko jūs ar to domājat?

- Pasaulē sākas pārmaiņas. Es redzu, ka arī Eiropā briest lielas pārmaiņas. Vieni to sauc par atmodu, citi - par populismu. Bet - jebkurā gadījumā - ir bijuši pietiekami daudzi un nopietni signāli. Ja mēs tos neņemsim vērā nopietni un neieturēsim stingru mūsu valsts pozīciju, ja mums nebūs sabiedroto starp Baltijas, Skandināvijas, Višegradas valstīm, tad draudi var piepildīties. Arī tas, par ko runāja pāvests Francisks - Eiropas Savienība var sabrukt.

Un te ir vietā jautāt - ja īstenojas šis sliktākais scenārijs, kādi būs mūsu tālākie, alternatīvie ceļi? Vai esam gatavi atgriezties pie lata? Vai esam gatavi tam, ka Eiropā veidojas divu vai pat triju ātrumu Eiropa? Respektīvi - pirmās, īpaši privileģētās valstis, mazāk privileģētas valstis un perifērija. Vai arī pastāvam uz to, ka Eiropas Savienībai jābūt pietiekami spēcīgai, bet - ar skaidru nacionālo valstu lomu un galavārdu lēmumu pieņemšanā? Neuzturot principu: kā Eiropas Komisija norādīs, tā dalībvalstis rīkosies. Tas nav pieņemami. Eiropas Savienībai jābūt vismaz tādai, kāda tā bija, kad Latvija tajā iestājās. Faktiski - ne ar tādu dalībvalstu kopējo līgumu, kāds tas ir pašlaik. Lēmumu pieņemšana Eiropā ir novedusi pie tā, ka komisija faktiski ir pārvērtusies par lielvaru un to interešu lobiju. Mazās valstis tiek absolūti ignorētas.

Manā skatījumā šobrīd notiek atgriešanās no populisma pie valstiskuma. Daudzi mēģina apgalvot, ka patlaban sācies populisma uzplaukums. Es, gluži otrādi, gribu teikt, ka ir sācies populisma noriets. Jo laiki, kad varēja pirms vēlēšanām solīt un pēc vēlēšanām solīto aizmirst, vairs sabiedrībai nav pieņemami.

- Manā uztverē komisija spēj to, ko mēs tai kā valsts ļaujam. Ārējie faktori allaž bijuši ērti savas pašu mazspējas attaisnošanai…

- Šā vai tā - mēs viņu acīs esam patērētājvalsts. To apliecina ļoti daudzi lēmumi, daudzas situācijas. Sākot kaut vai ar tiem pašiem platībmaksājumiem. Mēs uzskatām par veiksmes stāstu to, ka mums ir mazāk nekā puse no vidējā…

Vēsturiski es to saucu par liberāļu norietu, taču gribētu precizēt - ne visas liberālās vērtības ir sliktas, noriets nāk no pārnacionālo, no globālo korporāciju, globālo institūtu, kuri lobē savas intereses, puses. Piemēram, es uzskatu, ka Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums nav saistāms ar Latvijas nacionālajām interesēm. Gan ņemot vērā mūsu lauksaimniecības nozares attīstību, gan arī to, kas saistīts ar mūsu konkurētspēju kopumā kā tādu. Milzīga industrializācija ar ļoti mazu cilvēkresursu iesaisti un ļoti lielu ķīmijas daudzumu. Ja savā būtībā esam agrāra valsts, tad mūsu zemnieks nekad nevarēs konkurēt ar šo industrializāciju citos kontinentos, ar ģenētiski modificēto organismu invāziju un to cenām. Jo tur ir cits princips… Tur ir get big - get out. Respektīvi - kļūsti lielāks vai pamet šo nodarbi. Pastāv ļoti lieli riski, ka varam zaudēt savas nacionālās vērtības. Tas viss kopumā mani ļoti satrauc.

Mūsu interesēs nenoliedzami ir - būt Eiropā. Bet - ar citiem lēmumu pieņemšanas principiem. Taču mani satrauc arī mūsu ekonomiskā, mūsu enerģētiskā neatkarība. Ekonomiskā attīstība Latvijā stagnē. Zaļā partija ir atbildīga par veselības nozari. Es ļoti labi redzu to finansējuma deficītu, kura šajā nozarē pietrūkst. Līdzīgi kā ar autoceļiem. Aizsardzībai mums vēl aizvien nav 2% no IKP. Lai gan tur ir vismaz apņemšanās - līdz ar nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu tie 2% varētu būt. Bet jebkurā gadījumā - valsts ekonomiskā attīstība rit kūtri, un pamatproblēma visam ir tā, ka nepietiek finansējuma primāro vajadzību apmierināšanai. Mēs vairs nerunājam par to, ka Latvijas uzņēmēji varētu kļūt spēcīgāki vai ka varētu nākt klāt citas spēcīgas, jaunas investīcijas, mēs runājam par to, ka investīcijas lēnām plūst no Latvijas prom. Tā ir katastrofa. Nekā savādāk es to nevaru tulkot. Ja tāds emocionāls mūsu zīmols kā Laima paziņo, ka pārceļ savu ražotni uz citām valstīm… Es saprotu sabiedrisko attiecību speciālistus, kuri mēģina šo jautājumu pareizi nokomunicēt, lai vietējā tirgū nesaceļas vētra.

Šajā tautsaimniecības attīstības sakarā es diezgan atzinīgi vērtēju Finanšu ministrijas apņemšanos veikt nodokļu reformu. Bet, lai mēs šo procesu pieņemtu, vēl ejams smags ceļš. Neaizmirsīsim to, ka mēs visi dzīvojam reģionos, dzīvojam galvaspilsētā, pašvaldībās, tajā skaitā - mazajās pašvaldībās. Katrā ziņā - šāda reforma nedrīkst notikt tikai un vienīgi uz pašvaldību rēķina. Viss laukums jāskata kopumā.

- Kādi būs programmatiskie kongresa pamatvēstījumi? Partneriem un politikai.

- Pats svarīgākais ir tas, ka Zaļajai partijai tuvākajos gados nāksies sniegt tiešām ļoti spēcīgu ekoloģisku piedāvājumu, lai rastos šis līdzsvars starp vides aizsardzību, dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstību.

Abas šīs lietas - gan tautsaimniecības attīstība, gan vides aizsardzība - ir jāsabalansē. Tāpēc es atzinīgi vērtēju mūsu sadarbību ar Zemnieku savienību. Latvijas zemnieki tiešām ir vērsti uz mūsu tautsaimniecību. Zaļā partija vērsta uz vides aizsardzību. Mēs kā apvienība uzlūkojam šos jautājumus harmonijā. Bet, ja mēs turpināsim iet globālo korporāciju pavadā, ja neradīsim savu finansiālo neatkarību un turpināsim pieļaut to, ka pensiju otrā un trešā līmeņa investīcijas ļoti būtiskā apjomā pamet mūsu valsti, nevis tiek investētas mūsu ražošanas procesā, tikmēr par skaidru mūsu tautas un dabas dzīvotspēju varam nerunāt.

Manā skatījumā, redzot, cik Latvijas tautsaimniecība ir jutīga un kur mēs atrodamies Eiropas kartē, ir svarīgi raudzīties uz visiem procesiem no ekoloģiskā viedokļa. Mūsu gadījumā ekoloģija ir tas, kas var pasargāt Latvijas tautsaimniecību no sabrukuma, gādāt, lai cilvēki šeit dzīvo, lai pastāv mūsu tauta un lai pastāv arī mūsu dabas vērtības.

Piemēram, man nav pieņemams, ka mēs enerģētisko koksni masveidā eksportējam, bet tajā pašā laikā importējam Krievijas gāzi un zināmā mērā esam to pieslēguši arī pie termoelektrostacijām. Un vēl nosaucam to par zaļu. Tas manā skatījumā absolūti nav tautsaimnieciski. Jā, vienmēr būs eksports, vienmēr būs imports, mēs visu nesaražosim, un arī citas valstis vienmēr visu nesaražos. Bet - mums ir jāsaprot, kas ir mūsu nacionālā bagātība, mūsu pamatvērtības.

Mums ir ļoti svarīgi pašiem maksimāli nodrošināt sevi savā valstī. Tā, lai nebūtu šie starpkontinentālie pārvadājumi, lai mums nebūtu jāved no citām valstīm iekšā piena produkti, gaļas produkti. Lai to visu, cik vien iespējams, mēs spētu saražot paši. Tad būs mazākas emisijas, būs mazāki starpkontinentālie pārvadājumi… Līdz ar to viss process kļūs zaļāks. Mēs varam savu valsti nosargāt, ja rīkosimies saskaņā ar ekoloģijas principiem.

Ekoloģija - tas nebūt nenozīmē, ka visur ir dabas liegumi un viss ir aizliegts. Tas nozīmē, ka mēs mazāk piesārņojam dabu. Un vairāk atbalstām savus vietējos ražotājus. Vēlams - bioloģiskos ražotājus. Apstākļi mūsu valstī ir tādi, ka mēs varam ļoti daudzus produktus saražot paši. Mums jāgādā par to, lai priekšnosacījumi tam šeit būtu pietiekami labvēlīgi, lai Latvija būtu dzīvotspējīga valsts. Manā skatījumā mūsu uzdevums ir nodrošināt Latvijas dabas un tautas mūžīgu dzīvotspēju. Visi lēmumi mums jāpieņem, rēķinoties ar šādu virsmērķi. Jo nav jēgas runāt par dabu, ja mēs necīnītos par mūsu, Latvijas tautu.

- Nez vai jūs varat apgalvot, ka savā praksē tiešām spējat konsekventi īstenot pašu deklarēto ideoloģiju? Ekoloģismu.

- Ja skatīties, kādas bijušas koalīcijas un cik iespaidīgs bijis mūsu mandāts Saeimā, tad es piekrītu, ka tas nav ļāvis realizēt mūsu mērķus pilnā apjomā. Bet - mums nav izvēles. Mums svarīgi, lai dabas aizsardzība, vides aizsardzība nav tikai de iure, bet arī de facto. Ja skatāmies de facto, es uzskatu, ka tā ir nepietiekama. Būtu daudz saprotamāk, ja Zaļā partija šobrīd atbildētu par vides aizsardzību, kur mums ir daudzi eksperti, mums ir šī ekoloģiskā domāšana, izpratne par šiem procesiem. Tas būtu loģiskāk. Es par to runāšu kongresā… Pagaidām mums pietrūkst spēcīga pārsvara Saeimā, lai varētu savu programmu un rīcības plānu objektīvi izpildīt.

Patlaban mēs rīkojamies to iespēju robežās, kādas mums atvēl sabiedrības doto mandātu skaits parlamentā. Piemēram, man ir prieks, ka aizsardzības jomā pašreizējais zaļais aizsardzības ministrs kopā ar Zemnieku savienības zemkopības ministru ir spējuši vienoties par to, ka mēs varam Latvijas armiju apgādāt un pabarot ar Latvijā ražotiem produktiem. Un arī to militāro kontingentu, kurš ierodas Latvijā.

- Bet no jūsu «saprotamāk» es secinu, ka jūs vēlētos atjaunot Vides ministriju…

- Jā, tā ir viena no tēmām, par kuru arī runāšu kongresā. Veidojot šo valdību, acīmredzot neesam par to pietiekami cīnījušies… Taču - valdības rīcības plānā pēc manas iniciatīvas ir punkts, ka nepieciešams veikt kvalitatīvu auditu, lai secinātu, kādi priekšdarbi jāveic, lai līdz ar nākamo Saeimu nepieciešamības gadījumā Vides ministrija, Vides valsts ministrija tiktu izdalīta no VARAM. Te es negribu veltīt nevienu sliktu vārdu ministram Kasparam Gerhardam. Esmu strādājis ar viņu kopā un redzu, ka viņš mēģina visus šos jautājumus sabalansēt un risināt pietiekami pragmatiski.

Bet - VARAM šobrīd atbild par reģionālo attīstību, VARAM šobrīd atbild par reģionālo uzraudzību, atbild par elietām… VARAM atbild arī par vides sektoru, kas Eiropā vienmēr klasiski bijis nodalīts. Vides jautājums - tas nav tikai viens no četriem blokiem. Vides lietās ir jābūt patstāvīgai politikai. Un saistībā ar vides jautājumiem mums jāvērtē visu valdības ministriju darbs. Transporta sektorā, lauksaimniecībā, ekonomikā… Faktiski ikvienu nozari mēs varam uzlūkot saistībā ar ekoloģijas pamatprincipiem.

Es nerunāju tikai un vienīgi par biotopu kartēšanu. Protams, biotopu kartēšanai ir jābūt… Mums ir jāsaprot, cik un kādi īpaši aizsargājami biotopi atrodas valstī. Tā ir elementāra informācija. Bet - mēs nevaram bremzēt tautsaimniecību tikai tāpēc, ka šeit ir viens vai nav viens īpašs biotops. Ir jāmeklē, ir nemitīgi jāmeklē līdzsvars. Ir jābūt skaidrai politikai.

Turklāt - es uzskatu, ka to var īstenot esošā VARAM budžeta ietvaros. Pārdalot iekšējo struktūru un uzņemoties politisko atbildību par vides procesiem Latvijā.

- Kādu atzīmi jūs liktu Saeimas un sabiedrības ekoloģizācijas līmenim?

- Ja man būtu jāvērtē desmit ballu sistēmā, tad - knapi sešnieku. Knapi. Kopumā. Pamatā vadoties no Saeimas darba. Jo Saeima ir tā, kas ieceļ un apstiprina Ministru kabinetu, kurš balso par valdības rīcības deklarāciju.

- Vai kongresā nemaz nerunāsiet par koalīcijas efektivitāti? Par to, kas valsts iekārtā traucē tai būt pilnīgai?

- Te būtu jārunā par daudzām lietām. Mums jāpārskata jautājums par tautas vēlētu prezidentu. Šobrīd programmā esam stingri iestājušies par to, ka mums ir parlamentāra valsts. Iespējams, mēs pie tā paliekam, bet kongresā es runāšu par to - vai nu mums ir tautas vēlēts prezidents, vai arī jārunā par esošā prezidenta pilnvaru palielināšanu. Turklāt es gribētu runāt par to, vai valstī šobrīd ir nepieciešamas kvalitatīvas debates par to, vai nebūtu jāmaina arī esošā vēlēšanu sistēma. Tāpat būtu jārunā arī par valsts iekārtas funkciju kopējo auditu, par birokrātijas samazināšanu, ierēdniecības efektivitāti. Vēl ir jārunā par valsts pārvaldes reformu. Domāju, ka valsts pārvaldi var efektivizēt ļoti būtiski. Un - tas nav tikai vienas partijas jautājums. Tas ir visas Saeimas jautājums, vēlme to risināt.

- Pašvaldību vēlēšanas, var teikt, jau klāt, Saeimas vēlēšanas - nākamgad… Esat gatavi panākt iepriekš minēto pārsvaru?

- Jā, pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem, un mēs ļoti intensīvi strādājam visā Latvijā, lai mūsu nodaļas kļūtu spēcīgākas. Mēs piesaistām profesionālus cilvēkus, kuri palīdz nodaļām attīstīties tā, lai to piedāvājums pašvaldību vēlēšanām būtu objektīvs, lai mūsu solījumi nebūtu populistiski un neizpildāmi.

Mēs solām to, ko izpildīsim. Un arī mūsu esošajiem pārstāvjiem pašvaldībās ir ļoti svarīgi, lai iepriekš solītais būtu izpildīts. Ja nav izpildīts, jābūt argumentētam pamatojumam, kāpēc nav. Tas, cik labi būsim sagatavojušies, cik labi būsim strādājuši iepriekš, būs viens no priekšnosacījumiem, kāpēc sabiedrība varētu atbalstīt Zaļo partiju. Mēs vairs neesam jauna partija, kas nāk ar jauniem, manā uztverē populistiskiem lozungiem - nost ar korupciju, ķersim zagļus, nezagsim… Mēs varam sevi parādīt vienīgi ar konstruktīvu darbu līdz šim, ar konstruktīvu piedāvājumu vēlēšanās un mērķtiecīgu, uz rezultātu tendētu darbu pēc vēlēšanām. Tas ir svarīgākais.

Kongresā tiks pārvēlēta valde. Tā pieņems ar 2018. gada Saeimas vēlēšanām saistītos, stratēģiskos lēmumus, kā arī lems par nākamo Saeimas deputātu kandidātu sastāvu. Manā ieskatā 2018. gada vēlēšanas gan mūsu apvienībai, gan arī LZP būs ļoti nozīmīgas. Ņemot vērā ne tikai to, ka mēs šobrīd vadām valdību, bet arī to, ka tendences, kas notiek pasaulē, liecina, ka pienāks brīdis, kad valstis tiešām būs jāvada rīcības cilvēkiem. Tādiem, kuri spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus, neaizbildinoties ar komisijas lēmumiem un dažādām Eiropas regulām.

- Cik stabila ir pati LZP? Dažs labs LZP biedrs ir publiski sūkstījies par nepareizu partijas attieksmi…

- Partija nav šauru interešu grupa. Domas par ceļu, kā sasniedzam mērķi, mums var atšķirties. Es to pieņemu. Faktiski ikvienam biedram ir tiesības gan uz pozitīviem vēlējumiem, gan konstruktīvu kritiku, taču es viennozīmīgi visaugstāk vērtēju darītājus.