Rīgas reģionā šoferu bēgšana no policijas nav retums

© Valsts policija

Rīgas reģionā, kur koncentrējas lielākā satiksme valstī, transportlīdzekļu vadītāju bēgšana no policijas un tai sekojošā pakaļdzīšanās nav retums, atzīst Valsts policijā (VP).

VP gan neapkopo, cik daudz transportlīdzekļu vadītāju nav pakļāvušies likumsargu rīkojumam un, palielinot ātrumu, sākuši bēgšanu. VP Rīgas reģiona Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs norādīja, ka saskaņā ar līdzšinējo praksi šādi notikumi ir pietiekami bieži.

"Es domāju, ka uz kopējā fona un policijas patruļu skaita tas ir pietiekami bieži. Tas gan nav katru dienu, bet ir. Rīgā tas notiek mazāk nekā ārpus galvaspilsētas, jo Rīgā pie esošās ceļu infrastruktūras un satiksmes intensitātes jau tā īsti transportlīdzeklim nav kur ieskrieties," uzsvēra Pumpurs.

Sākoties pavasarim, lielākie bēgļi esot tieši motociklu vadītāji. "Pa taisnu ceļu labu motociklu policijas automašīna nevar noķert, jo motociklam ir liels uzrāviens. Turklāt motocikls var aizbraukt pa tādu celiņu, kur auto neiebrauks, kā tas bija nesen notikušajā gadījumā," piebilda Pumpurs.

Ārpus Rīgas biežākie bēgšanas iemesli ir transportlīdzekļu vadītāju sēšanās pie stūres reibumā un bez tiesībām. Motociklisti gan pārsvarā ir skaidrā, jo pretējā gadījumā nespētu savaldīt jaudīgo braucamrīku.

Bēgļu noķeršanā policijas sekmes esot mainīgas. "Tas ir tāpat kā policistam, ar kājām dzenoties pakaļ zaglim, daļā gadījumu izdodas viņu aizturēt, bet citos gadījumos bēglis paspēj izvairīties," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka šonedēļ plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās videomateriāls, kurā redzama kāda motociklista bēgšana no policijas Pārdaugavā. Motociklistam gan izdevās no aizbēgt, taču pašvaldības policija nebojāto motociklu naktī uz otrdienu atrada Mārupes apkaimē, Kantora ielā.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.