Masalas: neviens nav saslimis, vakcinējas arvien mazāk

Eiropas reģionā tikai janvārī vien reģistrēts vairāk nekā 500 masalu saslimšanas gadījumu, lielākā daļa – Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Šveicē un Ukrainā. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka februārī saslimšana ar masalām būs vēl augstāka. PVO Eiropas reģionālā biroja vadītāja Žužanna Jakaba norāda, ka visās valstīs, kurās pašlaik strauji izplatās masalas, iedzīvotāju imunizācijas ir zem 95 procentiem.

Izņēmums nav arī Latvija: lai arī kopš 2014. gada augusta nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām, vakcinācijas līmenis krītas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2016. gadā laikus tika vakcinēti tikai 84 procenti bērnu (gan 12-15 mēnešu vecumā, kad ir pirmā pote pret masalām, gan septiņu gadu vecumā).

Rumānijā arī nāves gadījumi

559 masalu saslimšanas gadījumi Eiropas reģionā - šādus datus sniedz PVO, ar masalām slimo 14 valstīs, taču lielākā daļa - 474 - reģistrēti septiņās valstīs. Pēdējo 12 mēnešu dati rāda, ka visvairāk ar masalām saslimušo ir Rumānijā, kurai seko Itālija un Lielbritānija. «Visās šajās valstīs imunizācijas līmenis ir zem 95 procentiem,» raksta PVO. Igaunijā reģistrēts viens saslimšanas gadījums, savukārt Lietuvā - 22. Rumānijā kopš 2016. gada janvāra reģistrēti 3400 masalu saslimšanas un 17 nāves gadījumi. Rumānijas un starptautiskie mediji ziņo, ka masalu uzliesmojums ir sekas tam, ka arvien samazinās vakcinēto cilvēku skaits un vecāki atsakās savus bērnus vakcinēt. Līdzīga situācija pirms pāris gadiem bija Lielbritānijā, kur vakcinācijas pretinieku dēļ, kuri izplatīta nepatiesu informāciju par masalu vakcīnu, daudzas ģimenes atteicās vakcinēt bērnus, savukārt, slimībai uzliesmojot, vecāki atkal vēlējās savakcinēt bērnus un valstī radās vakcīnu trūkums.

Laboratorijas analīzes liecina, ka Rumānijā cirkulē trīs dažādi masalu vīrusa genotipi, kuri iepriekš šajā valstī nebija manīti, tomēr citās Eiropas valstīs gan - un 2015. gadā. Genotips palīdz noteikt vīrusa izplatīšanas ceļus un spert noteiktus drošības soļus, vispirms jau PVO brīdina Eiropas valstis un aicina nodrošināt tādu vakcinācijas līmeni, lai masalas neizplatītos. «Es aicinu visas valstis, kurās ir konstatēts masalu saslimšanas uzliesmojums, steidzami rīkoties, lai apturētu masalu izplatību ārpus šo valstu robežām, bet tās valstis, kurās vakcinācijas līmenis ir augsts, noturēt to savu iedzīvotāju labā,» saka Ž. Jakaba.

Latvijā masalu nav

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka kopš 2014. gada augusta Latvijā nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām. 2014. gadā Latvijā saslima astoņi cilvēki - viens bērns, kuram vēl nebija pienācis vakcinācijas laks, pārējie saslimušie bija pieaugušie. Jāatgādina, ka masveida vakcinācija pret masalām Latvijā uzsākta 1968. gadā.

Latvijā un citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes, lietojot kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām. Saskaņā ar Latvijas Vakcinācijas kalendāru, pirmo poti bērns saņem 12-15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Tomēr arī Latvijā pēdējos gados samazinās vakcinācijas līmenis - to secinājis arī SPKC ziņojumā par imunizāciju. Imunizācijas līmenis pret masalām ir 84 procenti, kas būtiski atpaliek no PVO ieteiktajiem 95 procentiem. Turklāt salīdzinājumā ar 2015. gadu vakcinācijas līmenis ir krities: bērniem 12-15 mēnešu vecumā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu par 2,7 procentiem, bērniem septiņu gadu vecumā par 3,3 procentiem. Interesanti, ka 2013. gadā bija vērojama cita situācija - vakcinācijas līmenis pieauga un bija sasniedzis pat 96 procentus.

Jāpārbauda, vai ir potēts

Epidemiologi atgādina, ka masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība un vienīgā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija. Būtu vērtīgi savās un savu bērnu potēšanas pasēs vai pie sava ģimenes ārsta pārliecināties, vai cilvēks ir saņēmis vakcīnu pret masalām. Saslimšana ar masalām apdraud tos iedzīvotājus, kuri nav vakcinējušies vai bērnībā nav pārslimojuši masalas. SPKC Neatkarīgajai norāda, ka asins analīzes var parādīt, vai cilvēks ir vakcinēts pret masalām vai arī ir tās pārslimojis.

Masalu vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas, inficētajai personai klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt gaisā vairākas stundas, bet uz virsmām līdz divām stundām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem neilgi pirms slimības simptomu parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Viens saslimušais ar masalām var inficēt 12 līdz 18 personas.

***

uzziņai

Vai vakcinējas pret masalām?

Imunizācijas līmenis ir zemāks par 95%*, turklāt salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu tas ir samazinājies:

• bērniem 12-15 mēnešu vecumā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (par 2,7%) un pret vējbakām (par 3,3%),

• bērniem 7 gadu vecumā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (par 3,3%)

Pret masalām vakcinēto bērnu skaits, 2016

• Latvijā 21 797 bērni bija 12-15 mēnešu vecumā, no tiem vakcinējās 20 495, no tiem 18519 - savlaicīgi.

• 7 gadu vecumā bija 21 428 bērni, no tiem vakcinējās 19007, no tiem savlaicīgi - 18123.

• Savlaicīgi vakcinēto bērnu īpatsvars ir tikai 84%

* Šāds vakcinācijas līmenis noteikts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, tas nozīmē, ka 95% no attiecīgā vecuma bērniem vajadzētu būt vakcinētiem