Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) pagaidām nav informācijas, ka aprīlī no Rīgas uz Stokholmu un no Stokholmas uz Rīgu lidojušais masalu slimnieks būtu aplipinājis citus pasažierus.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko, no līdz šim apzinātajiem lidojuma pasažieriem saslimis nav neviens. Viņa gan nemācēja teikt, cik tieši pasažieri ir apzināti, un cik nav. SPKC turpina epidemioloģisko izmeklēšanu.
Jau vēstīts, ka epidemioloģiskā izmeklēšana tika sākta saistībā ar masalu slimnieku, kurš 9.aprīlī lidoja no Rīgas uz Stokholmu ar reisu SK962 (BT105) plkst.14.25 un 11.aprīlī - no Stokholmas uz Rīgu ar reisu SK9630 (BT110) plkst.19.55.aprīlī, un lidojuma laikā, iespējams, inficēja citus cilvēkus.
Kā iepriekš informēja Ševčenko, Eiropā ir novērots masalu uzliesmojums un tas sasniedzis arī Latviju - līdz šim valstī laboratoriski apstiprināti 12 saslimšanas gadījumi. Salīdzinoši pērn Latvijā netika reģistrēts neviens saslimušais ar masalām, bet 2012.gadā to bija trīs.
SPKC speciālisti turpina darbu pie masalu uzliesmojuma izmeklēšanas, uzraudzības un kontroles, un vienlaikus atgādina, ka masalu vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt gaisā vairākas stundas, bet uz virsmām - līdz divām stundām. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt astoņas līdz 15 personas.
Slimības simptomi parasti parādās 10.-12.dienā pēc inficēšanās un tie sākotnēji atgādina saaukstēšanos - pēkšņi parādās iesnas, klepus un drudzis. Tāpat acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Savukārt, slimībai progresējot, ķermeņa temperatūra var sasniegt 39 līdz 41 grādu, un uz ķermeņa parādās sarkani izsitumi. Uz smaganām un vaigu iekšpuses var parādīties mazi balti plankumiņi.
Pēc masalu izslimošanas veidojas noturīga imunitāte.