Lielākā daļa bērnu viedierīces – telefonus, planšetdatorus – lieto ikdienā. Vecāku aptauja liecina, ka vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces skatās un lieto pat 73 procenti bērnu, pie ekrāniem pavadot līdz trīs stundām.
Ekrānierīču lietošanas ilgums aug līdz ar bērnu vecumu, un pusaudžu vecumā 38,4 procenti bērnu ekrānierīces lieto no trim līdz piecām stundām dienā, bet piektā daļa brīvajā laikā izmanto ekrānierīces pat vairāk nekā piecas stundas dienā, kas ir ilgāk, nekā bērni šajā vecumā pavada laiku ar saviem vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem, šādus secinājumus ļauj izdarīt centra Dardedze sadarbībā ar Solid data veiktā aptauja. Vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem lielākais īpatsvars bērnu (67 procenti) ekrānierīces lieto līdz trim stundām dienā, taču nepilni astoņi procenti tās lieto ilgāk par piecām stundām dienā. Darba dienās vairākums vecāku (47,1 procents) kopīgās aktivitātēs ar bērnu pavada līdz vienai stundai, savukārt brīvdienās 72,9 procenti vecāku kopīgās nodarbēs ar bērniem pavada vairāk nekā divas stundas.
Vecumā no četriem līdz astoņiem gadiem to bērnu vidū, kas lieto viedierīces, visbiežāk to dara līdz trim stundām dienā. Aptaujas dati arī liecina, ka, bērniem pieaugot, arvien mazāka ir vecāku kontrole pār šo procesu - bērnus un to, cik daudz un ko viņi skatās viedierīcēs, līdz trīs gadu vecumam kontrolē gandrīz visi vecāki (tikai 1,7 procenti to nedarot), bet vairāk nekā pusi 13-17 gadus vecu pusaudžu un viņu telefonus neviens vairs nekontrolē.
Neiroloģe Sandra Vestermane stāsta, ka bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, bērns mācās tikt galā ar stresu, sevi nomierināt, kontrolēt impulsus, just empātiju. «Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt to izdarīt,» saka neiroloģe. «Bērnu attīstības problēmas novēro skolā, kad atklājas grūtības lasīt, rakstīt un noturēt uzmanību, kā arī sadarboties ar citiem bērniem. Bērnu filmiņas un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus «ievilktu» un tajās tiktu pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist garām būtiskus attīstības posmus.»
Centra Dardedze psiholoģe Daina Dziļuma stāsta, ka ar ekrāniem vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības - iegūt brīvu laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt, taču rezultātā rodas lielākas problēmas - vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi, kā arī ievērot konkrētus noteikumus. «Tas attiecas uz jebkura vecuma bērnu - ja ekrānierīces ir kļuvušas par bērna galveno interešu objektu, viņš zaudē ne vien iespēju apgūt un trenēt emociju un uzvedības pašregulācijas prasmes, bet arī ļoti nozīmīgu saskarsmi ar saviem tuvākajiem,» uzsver psiholoģe.
Starptautiskās ģimenes dienas ietvaros Dardedze kopā ar Latvijas valsts mežiem aicina ģimenes 20. maijā pavadīt visu dienu pie dabas, bez ekrānierīcēm. Vecāki ar bērniem aicināti doties pie dabas un visu dienu veltīt cits citam uzmanību, īpaši - nedalot šo uzmanību ar viedierīcēm. «Būšana kopā un fiziskas aktivitātes dod bērnam laimes izjūtu arī bioķīmiskā līmenī, tāpēc bērnam būs mazāka vēlme meklēt to datorspēlēs vai atkarību izraisošās vielās,» vecākiem iesaka psiholoģe D. Dziļuma. Šajā kampaņā Dardedze arī aicina izvērtēt, kādi ir ģimenes locekļu ekrānierīču lietošanas ieradumi.