Naudu veselībai apsola garantēt ar likumu
Valdības mājā pirmdien sākās diskusijas par veselības aprūpes finansēšanas likumu, ko izstrādā Veselības ministrija un kam jāapraksta jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis. Pretēji mediķu arodbiedrības bažām Veselības ministrija sola, ka likumā būs iekļauts pants, kas garantēs noteiktu nozares finansējuma pieaugumu katru gadu. Taču jāņem vērā, ka likumprojektu pamatīgi vētīs sociālie partneri un tam būs jāiziet caur Saeimas politiķu rokām, kur iepriekšējais likums tā arī palika.
Galīgā lēmuma, kāds izskatīsies veselības nozares teju vai svarīgākais likums, pagaidām nav. Pirms likumprojekta nodošanas Saeimai visām iesaistītajām pusēm ir jāvienojas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas groziem - pilnu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu grozu un pamata grozu (tā šie grozi nodēvēti Veselības ministrijas izstrādātajā reformu plānā). Veselības ministrija plāno iedzīvotājus sadalīt vairākās grupās pēc tā, vai iedzīvotāji veic sociālās iemaksas pilnā apmērā, dara to minimālā apmērā vai sociālās iemaksas vispār neveic. Likuma sagatavošanas procesā arī jāvienojas, vai un kādu veselības aprūpi saņems pacienti, kuri nebūs veikuši nekādas sociālās iemaksas.
Ekrānšāviņš no avīzes
Saskaņā ar reformu plānu, kurā ir iezīmēta nākotnes vīzija arī veselības pakalpojumu saņemšanai atkarībā no sociālo iemaksu veikšanas fakta, teikts, ka pilnu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojuma grozu saņems personas, kuras «veic sociālās iemaksas, un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas». Piemēram, tie būs bērni, pensionāri, reģistrēti bezdarbnieki, trūcīgas personas. Precīzs atbrīvoto grupu saraksts tikšot noteikts likumā. Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā būs ģimenes ārsta aprūpe, ātrā palīdzība, vizītes pie speciālistiem, mājas aprūpe, diagnostiskie izmeklējumi, ārstniecība slimnīcā un dienas stacionārā, valsts kompensējamie medikamenti. Savukārt nodokļu nemaksātāji varēs pretendēt uz nepilno grozu - tajā būs ģimenes ārsta aprūpe un ātrā palīdzība, valsts kompensēs medikamentus tikai atsevišķām diagnozēm, ārstēšana tiks veikta noteiktu slimību gadījumā (onkoloģija, noteiktas infekcijas slimības, psihiatrija) un būs grūtnieču aprūpe.
Joprojām aktuāla ir diskusija, vai iedzīvotājs, kas nav veicis un neveic sociālās iemaksas, varēs pretendēt uz veselības aprūpi, nomaksājot kādu noteiktu summu ik mēnesi. Taču šis jautājums nav izlemts. Saeima jau pirms pāris nedēļām nolēma, ka nodokļu maksātāji (konkrēti sociālo iemaksu veicēji) gan maksās papildus - sociālo iemaksu likme būs par vienu procentu lielāka nekā pašlaik. Taču ar nodokļu nemaksātājiem, visticamāk, jāapietas saudzīgāk. Veselības ministre Anda Čakša vakar atzina, ka jāvienojas politiski par to, kuras iedzīvotāju grupas būs apdrošinātas veselībai un kā tai varēs pievienoties - cik ilgā laikā un cik liels būs maksājums.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka veselības nozares finansēšanas likumu nedrīkstētu sasteigt, tāpēc tas Saeimā jāizskata trīs lasījumos, taču, ņemot vērā iespējamos iebildumus un priekšlikumus, process varētu aizņemt ļoti ilgu laiku. Likuma stāšanās spēkā datums varētu būt nākamā gada 1. janvāris, un cilvēkiem ir tiesības zināt, kādu veselības aprūpi viņi saņems.
Vēl viens būtisks iebildums pret sākotnējo likumprojekta variantu bija mediķu arodbiedrībai, jo dokumentā netika pieminēts veselības nozares finansējuma pieaugums. Atbilstoši Veselības ministrijas reformu plānam jau 2019. un 2020. gadā veselības aprūpes budžetam vajadzētu pārsniegt četrus procentus no iekšzemes kopprodukta - attiecīgi 4,14 un 4,27 procenti. Valdības sēdē, kur reformu apsprieda, pret konkrētu finansējuma pieaugumu iebilda Finanšu ministrija. Tagad Veselības ministrijā informē, ka pašreizējā likuma variantā ir noteikts, ka valdībai, iesniedzot Saeimai likumu par valsts budžetu uz 2018., 2019. un 2020. gadu, finansējums veselības aprūpei tiktu palielināts tādā apmērā, lai 2020. gadā sasniegtu (nevis - pārsniegtu) četrus procentus. Likumā arī paredzēts noteikt minimālo finansējumu katram gadam.