Valdībai jāpieņem lēmums, vai ļaut ārstniecības iestādēm paturēt savā rīcībā nopelnīto. Tā kā slimnīcām kopš krīzes gadiem trūkst līdzekļu, Veselības ministrija rosina ļaut tām peļņu – kaut dažus simtus eiro – izmantot savām vajadzībām. Tomēr, izpētot slimnīcu vajadzības, nākas secināt, ka dažas no tām ir neatliekamas.
Šodien valdības sēdē plānots izskatīt jautājumu par septiņu ārstniecības iestāžu, kas ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Saskaņā ar likumu slimnīcām šī peļņa ir jāiemaksā budžetā. Veselības ministrija (VM) piedāvā šo peļņu novirzīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. VM skaidro: kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši tarifiem, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, tāpēc VM kā kapitāla daļu turētājs ierosina Ministru kabinetam šīm kapitālsabiedrībām par 2016. gadu valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu noteikt nulles procenta apmērā no tīrās peļņas un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.
Katrai no iestādēm pagājušajā gadā ir bijusi citādāka peļņa, kas būtiski atšķiras - no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Lielākā peļņa bijusi bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ainaži - pēc nodokļu nomaksas tā bija 74 105 eiro, no kuriem valsts budžetā būtu jāieskaita 40 039 eiro. Veselības ministrija rosina visu peļņu atstāt slimnīcas rīcībā, lai tā izbūvētu vieglas konstrukcijas angāra tipa noliktavu, kurā varētu novietot inventāru un citus saimnieciskiem darbiem nepieciešamos materiālus, atbrīvojot veco slimnīcas ēku. Pašlaik inventārs glabājas vecajā slimnīcas ēkā, kura netiek ekspluatēta kopš 2010. gada, jo tās tehniskais stāvoklis neatbilst prasībām un nākotnē ir jāplāno ēkas demontāža.
Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas peļņa bija 44 190 eiro. Paturot peļņu, slimnīca varētu veikt rekonstrukcijas darbus Dienas aizņemtības centrā, kur ar darba terapiju nodarbojas bērni, pusaudži un pieaugušie. Slimnīca jau 2010. gadā izstrādāja projektu par šī centra ēkas rekonstrukciju, bet tas tiek realizēts pa daļām - katru gadu tik daudz, cik pietiek finanšu līdzekļu. Pašlaik ir palikusi ēkas ārsienu siltināšana un jumta remonts. Naudu lūdz atļaut novirzīt šiem darbiem, tiesa, ar šāgada peļņu nepietiek, jo izmaksas ir 108 000 eiro.
Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīcas peļņa bijusi pavisam niecīga - 973 eiro. VM rosina šo naudu novirzīt pirmā ārstnieciskā korpusa atjaunošanai un pārbūvei, kā rezultātā uzlabosies ēkas drošums, kur atrodas 135 pacienti. Taču līdzīgi kā Daugavpilī, arī Aknīstē korpusa atjaunošanai ir nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi par nepilnu tūkstoti eiro. Provizoriskās izmaksas lēstas uz 77 000 eiro. Slimnīca Ģintermuiža nopelnījusi 4518 eiro. Šo naudu rosināts novirzīt servera iegādei, lai slimnīcai nodrošinātu darbu eveselībā. Taču servera iegādei slimnīcai vēl jāatrod papildus vismaz 6000 eiro. Piejūras slimnīca Liepājā (onkoloģisko un psihiatrisko slimību ārstēšana) nopelnījusi 2470 eiro. Šī nauda slimnīcai vajadzīga, lai iegādātos anestēzijas iekārtu.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas peļņa bija 18 889 eiro.
Šī nauda slimnīcai noderētu vides pieejamības prasību īstenošanai, proti, pabeigtu lifta ierīkošanu. Lifta izmaksas ir 136 454 eiro.
Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari nopelnījis 5562 eiro. Centrs plāno šo naudu izmantot ūdens dzesēšanas baseina demontāžai, jo pašlaik baseins, kas bija būvēts, lai nodrošinātu ūdens dzesēšanu slimnīcas ēdnīcas saldētavai, nav funkcionējošs un ir ar brīvi stāvošām ārsienām, bez jumta, bez pārseguma, bez tehnoloģiskām saitēm un ar pamata nosēdumiem atsevišķās vietās, kas veicina plaisu veidošanos nesošajās sienās.