Latvijas Juristu apvienība turpina pētīt visai delikātu problēmu valsts pārvaldē – organizācijas rīcībā ir ziņas par neskaitāmiem uzmākšanās gadījumiem dažādās iestādēs, arī iekšlietu sistēmai piederošajās.
Te nav runa par kriminālsodāmiem seksuāliem noziegumiem, bet gan nepieļaujamām attiecībām priekšnieku un padoto starpā, kad sekss un flirts kļūst par līdzekli karjeras veidošanā vai vienkārši - darba saglabāšanā. Daudzi no juristu biedrības biedriem ir pasniedzēji, un pirmie signāli par šo problēmu tika saņemti no studentiem. Tad nolemts papētīt šo jautājumu tuvāk, un, kā atzīst organizācijas priekšsēdētājs Rihards Bunka, rezultāts ir šokējošs. Ziņas iegūtas par vairāk nekā 500 uzmākšanās gadījumiem, turklāt 70 gadījumos, pateicoties intīmiem kontaktiem ar vadību, padotie taisījuši karjeru. «Tā ir katastrofa, kas notiek!» šausminās jurists. Un maldīgi domāt, ka tikai sievietes ir upuri. No uzmākšanās ciešot abi dzimumi. Iestādes, kurās tas notiek, esot visdažādākās. Bieži minētas tieši spēka struktūras - arī bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde un dažādi iekšlietu dienesti. Šie gadījumi ir sevišķi problemātiski, jo - kā tad iet sūdzēties uz policiju, ja pats esi policists vai prokurore.
Turklāt no apzinātajiem tikai viens gadījums robežojas ar kriminālu. Policijas vidējā līmeņa darbiniece bija spiesta pamest darbu pēc sistemātiski piedzīvotas uzmākšanās, un esot arī medicīnas komisijas slēdziens, ka viņai nodarīta paliekoša psiholoģiska trauma. Juristu apvienības rīcībā esot ziņas arī par vienu uzmākšanās gadījumu, kas noticis Saeimā. Tas gan atšķiras no citiem, jo persona, kura uzmācās, un persona, kurai uzmācās, nebija saistītas tiešās darba attiecībās.
Likuma, kas tiešā tekstā priekšniekam aizliegtu flirtēt ar padoto un otrādi, nav. Taču Darba likumā ir noteikts diskriminācijas un personas aizskaršanas aizliegums. «Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā - seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.»
Cita lieta, ka daļa darbinieku baidās sūdzēties, bet tie, kuri apzināti izmanto flirtu un seksu karjeras būvēšanā, ar šādu metodi ir pat apmierināti. Ko darīt ar šo problēmu tālāk? Iepriekšējais Valsts kancelejas vadītājs apsvēra iespēju izlaist valsts iestāžu darbiniekiem apkārtrakstu, atgādinot, kas ir un kas nav pieļaujams priekšnieku un padoto attiecībās. Bet tad šo mūžveco attiecību problemātiku aizēnoja steidzīgāk risināmi jautājumi. Un neba Latvija ir vienīgā valsts, kurā pastāv ārpusreglamenta attiecības darbinieku vidū. To savulaik pētījis arī Eiropas Parlaments, konstatējot, ka katrs desmitais darbinieks Eiropā sūdzas par vardarbību, psiholoģisku teroru, cieņas aizskaršanu vai uzmākšanos darbavietā.
Latvijas Juristu apvienība turpina apkopot savākto informāciju, lai vēlāk iepazīstinātu ar to plašāku publiku. Sabiedrībai vismaz būs iemesls pārdomāt, kas ir un kas nav pieļaujams darbavietā. Īpaši, ja strādā valsts darbā.