Vienojas par kompromisu veselības likumam
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības nozares apakšpadomē panākta kompromisa vienošanās par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta redakciju, kas tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā. Veselības nozares eksperti vienojušies, ka valdībai izskatīšanai jāvirza un veselības finansēšanu jāregulē vienam likumam.
Neatkarīgā rakstīja, ka, neapmierināta ar Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu veselības nozares finansēšanai, mediķu arodbiedrība sagatavoja savu variantu, kurā skaidri norādīja veselībai plānoto finansējumu. Tieši fakts, ka Veselības ministrijas izstrādātajā dokumentā konkrēts finansējums veselībai nav norādīts pretēji solītajam, izraisīja pretreakciju no arodbiedrības un paziņojumu, ka tad veselības nozari jāregulē diviem atsevišķiem likumiem - vienam juridiski jānostiprina valdības apņemšanos palielināt finansējumu veselības nozarei, minot arī konkrētus skaitļus un īpatsvara procentu no iekšzemes kopprodukta, savukārt otram - jānosaka veselības apdrošināšanas principi.
Veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka panākta vienošanās par kompromisa variantu, kurā būs apvienotas idejas no Veselības ministrijas likumprojekta varianta, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības likumprojekta, kā arī tiks iekļauti pagājušās nedēļas nogalē notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ieteiktie priekšlikumi.
Saskaņā ar kompromisa vienošanos likuma mērķis būs noteikt veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru un regulēt valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Likumā tiks norādīti veselības aprūpes finansēšanas avoti, un tie būs - valsts budžeta dotācija no vispārējiem ienākumiem, to skaitā ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām veselības finansēšanai un no veselības apdrošināšanas iemaksām, kopā veidojot vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Mediķu arodbiedrības ieteikumi ņemti vērā arī citos likuma pantos, piemēram, pantā par valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, detalizētāk nosaukts, ka minimumā tiek iekļauti ne tikai ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, bet arī ģimenes ārsta izrakstītās ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces. Veikti arī citi labojumi un precizējumi, apkopojot abus likumprojektus. Likumprojektu Veselības ministrija izskatīšanai valdībā iesniegs tuvāko nedēļu laikā. Jāpiebilst, ka likuma spēkā stāšanās termiņš ir plānots 2018. gada janvārī. Valdības un Saeimas jau līdz šim pieņemtie lēmumi paredz vienu procentu sociālo iemaksu novirzīt veselības aprūpes finansēšanai. Valdība arī vienojusies, ka personām, kuras nemaksā sociālās iemaksas, bet kuras vēlēsies būt apdrošinātas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, būs noteiktas minimālās iemaksas - viens procents no minimālās mēneša darba algas 2018. gadā, bet 2019. gadā - trīs procenti, 2020. gadā - pieci procenti.