Labklājības ministrija nākamajam gadam izprasījusi sev papildu 39,3 miljonus eiro, kurus sadalīs šādi: 28,2 miljonus starp 325 tūkstošiem ģimeņu un 11 miljonus starp ministrijas un tās padotības iestāžu ierēdņiem un citiem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem.
Labklājības ministrs Jānis Reirs publiski žēlojas, ka ministrija nespēs izpildīt valdošās koalīcijas solījumu palielināt ģimenes valsts pabalstu par trešo un nākamajiem bērniem līdz 100 eiro mēnesī. Šā psiholoģiski ļoti iedarbīgā skaitļa nosaukšana tika iecerēta kā neatvairāms arguments nākamajā gadā paredzētajās Saeimas vēlēšanās, ka valdošās koalīcijas dalībniece Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNNK un koalīcija kopumā ir darījusi visu iespējamo dzimstības veicināšanai. Šāda mērķa vārdā koalīcija bija ar mieru ziedot jauna cietuma celtniecību - lauzt solījumus gan būvfirmām, gan Liepājai, gan Eiropas Savienības instancēm. Nekādas politiskās ieinteresētības panākt solījuma izpildi nav J. Reiram, kurš valdībā pārstāv Vienotību. Šai no koalīcijas vadītājas par vājāko partneri pārtaisītajai partijai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām vai nu vispār nekādu interešu vairs nav, vai arī tās ir pretējas abu spēcīgāko partneru interesēm. Proti, parādīt, ka šie partneri īstenībā ir tikpat mazspējīgi kā Vienotība. Valdošās koalīcijas nodomu izjaukšanai J. Reirs ir ieguvis visvarenus sabiedrotos - savas ministrijas un tās padotības iestāžu ierēdņus un citus kalpotājus komplektā ar sabiedriskajām organizācijām, kuru pieejas valsts naudai tradicionāli nodrošina bijušie valsts iestāžu darbinieki šo it kā nevalstisko organizāciju vadībā.
Apvienībai Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK nav nekas pret versiju, ka Liepājas cietuma celtniecības kārtējā atlikšana esot rezultāts šīs partijas ultimātam koalīcijai. Tā izpildi panākt bija ļoti viegli, ja tam piekrita šīs pašas partijas pārziņā atdotā Tieslietu ministrija, kas pārvalda Latvijas cietumus. Tādā gadījumā valdībai nevajadzēja būt lielām grūtībām koriģēt izpildes laiku savam 2013. gada 12. februāra rīkojumam Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, pārbīdot rīkojuma izpildes laiku.
Tā ir Latvijas valdību rutīna kaut ko apsolīt nepārskatāmi tālā nākotnē un aizbīdīt to uz vēl tālāku nākotni, tiklīdz kādreiz tālā nākotne kļuvusi par tagadni, kad it kā vajadzētu pildīt senos laikos pieņemtos lēmumus. Tādā veidā tika pieņemts lēmums novirzīt kopējiem prioritārajiem pasākumiem cietuma būvniecības 2018. gadā finansējumu 30,7 miljonu eiro apmērā un 2019. gada finansējumu 26,6 miljonu eiro apmērā. Tad sekoja valdības demogrāfijas karognesēja Imanta Parādnieka paziņojums, ka atrasta nauda, lai paaugstinātu ģimenes valsts ikmēneša pabalsta apmēru par pirmo bērnu no 11,38 eiro tagad līdz 15 eiro nākamajā gadā, par otro bērnu - no 22,76 eiro līdz 35 eiro un par trešo un nākamajiem bērniem no 34,14 eiro līdz apaļajiem un iespaidīgajiem 100 eiro. Tomēr šonedēļ J. Reirs nāca klajā ar paziņojumu, ka izdevumu palielinājums ļaušot maksāt tikai 12 eiro par pirmo, 25 eiro - par otro un 75 - par trešo un nākamajiem bērniem. Šo atklājumu J. Reirs sniedza kopā ar diviem pilnīgi pamatotiem jautājumiem, vai tiešām viena pabalsta palielināšana kalpos par iemeslu dzimstības pieaugumam un vai kopējo dzimstības līmeni kaut cik jūtami ietekmēs pabalsta pieauguma koncentrēšana uz relatīvi mazo skaitu ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Tie ir ļoti sarežģīti jautājumi salīdzinājumā ar I. Parādnieka un viņa nu jau gandrīz divus gadus vadītā Demogrāfijas lietu centra nespēju sarēķināt, cik daudz naudas vajadzēs pabalstu palielināšanai tā, kā viņš solīja. J. Reirs publiski ieteica I. Parādniekam savu aprēķinu veikšanai turpmāk pakonsultēties ar kādu zinātnieku (aritmētikas zinātāju?).
Lietas būtība tomēr ir Labklājības ministrijas nevēlēšanās atdot naudu ģimenēm, nevis izlietot «sociāla rakstura institūcijām kapacitātes stiprināšanai» (citāts no Finanšu ministrijas atbildes Neatkarīgajai par naudas piešķiršanu Labklājības ministrijai), t.i., jaunu ierēdņu štata vietu radīšanai, algu palielināšanai vai mīkstāku krēslu iepirkšanai. Šādi papildizdevumi Labklājības ministrijai laikā no 2018. līdz 2020. gadam ir gandrīz tikpat lieli, cik daudz J. Reiram it kā pietrūkst ģimenes valsts pabalsta palielināšanai līdz valdošās koalīcijas solītajam apmēram.