Ziņa par Ilmāra Poikāna notveršanu guvusi ievērību ne tikai vietējos medijos, bet izskanējusi pat tālajā Amerikā.
Ārzemju žurnālisti I. Poikānu dēvē par Latvijas Robinu Hudu un raksta par to, kā viņš publicējis datus par ierēdņu uzpūstajām algām. Tiek izcelts arī fakts par pretrunīgi vērtēto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā. Ieraksts par I. Poikāna darbībām ar segvārdu Neo atrodams arī interneta vietnē Wikipedia. Policija viņam noteikusi drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā, taču četrās sienās I. Poikāns netup; viņš manīts gan portālā Draugiem.lv, gan arī Twiterī paziņojis, ka pirmdien rīkos preses konferenci.
Lai nepieļautu, ka policija pārkāpj preses brīvību, un novērstu žurnālistes I. Naglas kratīšanai līdzīgus gadījumus, vairāk nekā 120 žurnālistu parakstījuši petīciju par izmaiņām likumdošanā, kas nostiprinātu žurnālistu avotu aizsardzību. Izmeklēšanu ierosinājis arī tiesībsargs Romāns Apsītis, kurš uzskata, ka "fakts, ka no žurnālistes dzīvesvietas izņemta apjomīga satura privāta rakstura informācija, iespējams, arī par citiem informācijas avotiem, uztverams kā atklāti draudi preses brīvībai". Notikumu virpulī iesaistījies arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli, kurā lūdz izskaidrot kratīšanas un I. Poikāna arestēšanas likumību.
Savukārt Latvijas Televīzija (LTV) vērsusies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, lai apstrīdētu tiesas akceptu veikt kratīšanu I. Naglas mājoklī. Tiesa iesniegumu nav pieņēmusi, jo LTV neesot procesa dalībnieks, taču neilgi pēc atteikuma iesniegumu uzrakstījusi pati žurnāliste. Tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis norāda, ka gadījumā, ja I. Naglas iesniegtais dokuments tiks atzīts par sūdzību, tad izmeklēšanas tiesnesim triju darba dienu laikā būs jāpieņem lēmums – pašam atzīt, ka lēmums par kratīšanas sankcionēšanu bijis nepamatots un ir atceļams, vai arī ar rezolūciju jāvirza dokuments izskatīšanai tiesas vadītājai.
LTV pēc palīdzības vērsusies Advokātu atbalsta biedrībā (AAB), kas izvērtējusi dokumentus par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī.
"Iepazīstoties ar materiāliem, rodas iespaids, ka policija vēlējās pēc iespējas ātrāk aizturēt personu, kuru uzskatīja par Neo. Tas ir vienīgais attaisnojums viņu rīcībai," saka AAB pārstāvis Dmitrijs Skačkovs. Advokāts pagaidām neprognozē, vai saistībā ar šo lietu gaidāma skaļa tiesas prāva, taču uzsver, ka I. Naglai obligāti ir jāpārsūdz lēmums par kratīšanu viņas dzīvesvietā. "Pret patvaļu ir jācīnās! Vienalga, vai pēc tam būs kādas lielas tiesiskas sekas vai kā daudzos gadījumos Latvijā viņas tiesības tiks ignorētas. Šādu gadījumu ir diezgan daudz. Piemēram, kratīšana kāda klienta mājā tika veikta nevis ar nodomu, lai iegūtu pierādījumus, bet gan lai risinātu mantiskos jautājumus. Tā ir ne tik daudz policijas vaina, cik prokuratūras, kura nevis uzrauga darbības, bet piesedz patvaļu," saka D. Skačkovs.