Pagrīdes uzņēmēji, kas nodarbojas ar nelegālo atkritumu biznesu, šobrīd nervozē. Nodedzinātā izgāztuve Jūrmalā un sekojušais riepu skandāls pievērsis uzraugošo institūciju uzmanību atkritumu saimniecībai Latvijā. Iecerēto likumdošanas izmaiņu dēļ netīrais rūpals draud pajukt.
Turpmāk tiks kontrolētas visu atkritumu plūsmas - kurš, no kurienes, cik daudz ieved, ko ar ievesto grasās darīt. Turklāt neuzticamajiem tiks prasītas finanšu garantijas, lai neiznāk kā Jūrmalā, kur izdegušo nelegālās izgāztuves teritoriju nācās sakopt par valsts naudu. Jāatgādina, šis ugunsgrēks atklāja, ka uzraudzība atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā ir pavirša, lai neteiktu, ka vispār nenotiek. Izrādās, jau pirms trim gadiem valstī nelegāli tika ievestas aptuveni 20 000 tonnas plastmasas atkritumu no Zviedrijas. Pārstrādei neviens uzņēmums tos pretī neņēma, un finālā šis milzu kvantums tika izmētāts pa kaktiem Sējas novadā, Jelgavā, Olainē, bet lielākais apjoms - Jūrmalā. Kad tas atklājās, atkritumiem tika pielaista uguns.
Tie ir noziegumi
Valsts vides dienestam tika dots rīkojums ķerties pie nelegāļu tramdīšanas, un svilt sāka daudz kur - izgāztuves, dokumenti un šobrīd jau pats nelegālais bizness. Tā vismaz vēsta ministrs Kaspars Gerhards: «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pastiprinot kontroli, īsā laika posmā ir izgaismojusi ļoti daudzas vēsturiski izveidotas nelegālās atkritumu izgāztuves. Aktīvā Valsts vides dienesta darbība ir atklājusi šīs nelikumības un, pieprasot sakārtot piesārņotās vietas, sastapusies ar agresīvu pretdarbību - tiek dedzināts, mēģināts pārvest uz citām vietām, panikā veidota jauna dokumentācija, kas absolūti nesakrīt ar realitāti, tiek veiktas nelikumīgas darbības, kas ir nosaucamas vienā vārdā - noziegumi. Visas šīs lietas izmeklē policija.» Tātad policijai jātiek galā ar sekām, savukārt uzraugošajām institūcijām ar cēloņiem. Šonedēļ Saeima pēdējā lasījumā skatīs attiecīgus grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola stāsta, ka, uzlabojoties nozares caurskatāmībai, tiks iztīrīts pelēkais sektors, un arī apiet dabas resursu nodokli būs grūtāk.
Atsijās ar garantiju
Turpmāk komersantiem par visu veidu atkritumu ievešanu no ārzemēm būs jāziņo Vides valsts dienestam. Savukārt pārstrādes uzņēmumiem būs nepieciešama bankas vai apdrošinātāju garantija, lai neizdošanās gadījumā ar atkritumu pārstrādi nenāktos nodarboties valstij. Aptuvenā garantijas summa varētu būt 50 līdz 100 tūkstoši eiro. Tas būtu siets pelēko darboņu atsijāšanai, jo kuram katram bankas garantijas nesniedz.
Atkritumu nozares legālie spēlētāji šo risinājumu atbalsta tikai daļēji. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere skaidro, ka bankas garantijas sadārdzināšot pārstrādes cenas jau ilgi strādājošajiem uzņēmumiem. Pareizi būtu šādu prasību piemērot tikai attiecībā uz nezināmiem nozares jaunpienācējiem, lai neļautu šeptēties atkritumu pārpircējiem, kuri Latvijai patiešām neesot vajadzīgi. Taču pārpircējus ministrija plāno izslēgt no tirgus pavisam, nosakot, ka atkritumu gala saņēmējs nevar būt atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks.
Atkritumam beigas
Vēl trešais jauninājums atkritumu blēdību apkarošanā būs beigu statusa noteikšana atkritumiem. Arī Jūrmalas gadījumā atkritumi tika ievesti Latvijā, uzdodot tos par pārstrādes izejmateriāliem, kaut gan pārstrādes vērtības tiem nebija nekādas - kopā saķīpotas plastmasas maisiņu paliekas. Ministru kabineta noteikumos tiks noformulēts, kurā brīdī izejmateriāls ir kļuvis par atkritumu un kā atkritums arī iegrāmatojams. Šobrīd atkritumu importētāji papīrus mēdz sazīmēt jau pēc kravu ievešanas valstī - patiesībai neatbilst nedz saturs, nedz daudzums.