Anomāls mitrums Latvijā - ar ko tas mums draud?

Eiropas plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini rāda, ka pašlaik teju visā Latvijā augsnē uzkrājas anomāli augsts mitruma daudzums. Kurzemes upēs šī iemesla dēļ pagājušajā nedēļā arī strauji cēlās ūdens līmenis. Lauksaimnieki apraud savus neplānotos tēriņus, jo pavasarī sapuvušos ziemāju laukus nāksies pārsēt.

Kartē redzams, ka lielākā daļa teritorijas ir mitrāka, nekā normāli tam vajadzētu būt. Ap Jēkabpili mitruma līmenis raksturots stipri lielāks. Bet ap Neretu Zemgalē, Viesīti un gandrīz vai visā Kurzemē tas ir īpaši paaugstināts. Ventspils, Kuldīga, Skrunda, Liepāja: šie novadi un to apkaime ir pārmitra.

Klimata fatālistiem un CO2 kvotu biznesmeņiem labpatīk saistīt ikvienu atkāpi no normas ar cilvēces saimniecisko darbību. Vairums zinātnieku runā par dabīgiem pārmaiņu iemesliem. Taču, abstrahējoties no īstiem un izdomātiem cēloņiem, klimata pārmaiņas ir objektīva realitāte, kas ietekmē arī Latviju un tās ūdeņus. Ziemas kļūst arvien siltākas un mitrākas. Lietavas spēcīgākas.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) skaidro: «Klimata pārmaiņas notiek, un mainās arī upju noteces sadalījums, upju noteces sezonalitāte. Latvijā pakāpeniski mainās pavasara palu maksimumu dominante gada griezumā. Sevišķi rietumu puses upēs palu maksimālie līmeņi bieži vien nav gada maksimālie līmeņi. Pēc dažādiem klimata scenārijiem arī prognozētās klimata pārmaiņas upju notecē variē, taču kopsaucējs ir tas, ka nākotnē palielināsies upju notece ziemas mēnešos, bet samazināsies Latvijai tradicionālajos palu mēnešos pavasarī, salīdzinot ar references periodu 1961.-1990.» Tātad mazāks slapjums pavasaros, bet lielāks rudeņos, un tas attiecas ne tikai uz upēm, bet visu ūdeņu sistēmu kopumā.

Attiecībā uz pašlaik notiekošo Latvijas izmirkšanu - cēlonis ir bagātīgie nokrišņi, kas turpinās kopš vasaras nogales.

«Upēs ūdens līmeņi strauji paaugstinās ne tikai pēc katras stipras nokrišņu epizodes, bet arī mērenas. Tas liecina, ka augsne ir pārmitra, tā nespēj novadīt lieko ūdeni uz gruntsūdeņiem, jo arī tie ir augsti, un lielākā daļa nokrišņu aiziet uz upēm vai arī sastājas zemes virsmas padziļinājumos.»

Vakar tika ziņots, ka Kurzemes upēs ūdens līmenis beidzot lēnām sācis samazināties, taču tas joprojām ir uzskatāms par augstu un palienes vietām paliek applūdušas. Visstraujāk ūdens līmenis krities Durbē, kur iepriekš bija lielākais kāpums. Palienes applūdušas arī Rīvas krastos. Užavā ūdens līmenis ir augstākais pēdējo gadu laikā, sasniedzot 2,34 metrus virs novērojumu nulles atzīmes. Irbē ūdens līmenis turpina kāpt.

Tā kā nokrišņu sezona turpinās un gaidāms lietus un sniegs, kas līdz upēm nokļūst lēnāk, applūdušajās un izmirkušajās lauksaimniecības zemēs situācija neuzlabosies.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālisti vēsta, ka ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Tomēr, ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks došot labu ražu. Līdzīga situācija vērojama arī Vidzemē un Zemgalē. Vēlāk sētos tīrumos redzami tukšumi, kur augi izslīkuši. Kurzemē salīdzinoši laba situācija ir rapša, ziemas kviešu, rudzu, miežu laukos, kuri sēti septembra otrajā un trešajā nedēļā. Taču lauki, kurus lietavu dēļ kūla vēlu un vēlu sāka ziemāju sēju, izskatās briesmīgi.

Mierinājums zemniekiem ir operatīvi izmaksātās valsts kompensācijas un cerības arī uz Eiropas Savienības dāvanām par dažādiem laikapstākļiem. Politiķu īpašā attieksme ir labākā apdrošināšana.