Radikāli ierobežojot iespējas aizstāvēties, lemj sākt debates t.s. Lemberga prāvā

Pilnībā atbalstot prokurorus, bet liedzot Aivaram Lembergam un viņa aizstāvjiem iesniegt un nostiprināt pierādījumus, Rīgas apgabaltiesa gandrīz deviņus gadus ilgušajā tiesas procesā lēma pabeigt tiesas izmeklēšanu un uzsākt debates 2018. gada 5. februārī.

Dažas dienas vēlāk - 2018. gada 16. februārī - varēs svinēt šīs gadsimta prāvas deviņu gadu jubileju. Savukārt pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā sākās 1999. gada maijā - t.i., kopumā lieta tiek izmeklēta jau gandrīz 19 gadu, un tā neapšaubāmi ir ilgākā izmeklēšana, kāda ir vērsta pret konkrētu personu.

Nepilnu deviņu gadu laikā tikai retais prokuroru lūgums netika apmierināts, turpretim gandīz visi aizstāvības lūgumi tika noraidīti, tostarp lūgumi par pierādījumu pievienošanu vai liecinieku uzaicināšanu. Tiesas izmeklēšanas laikā Rīgas apgabaltiesa A. Lembergam piemēroja visdažādākos liegumus, ierobežojumus un pat procesuālās sankcijas, kuras pat sasniedza kriminālsoda apmērus. A. Lembergam neļāva pratināt apsūdzības lieciniekus vai arī būtiski ierobežoja viņu pratināšanas laiku, ierobežoja tiesības pārbaudīt rakstveida pierādījumus un neļāva sniegt liecības pilnā apmērā par visām viņam izvirzītajām apsūdzībām.

Cik ziemas pārlaistas?

Kad pirmspēdējā sēdē pirms lēmuma pieņemšanas par debašu sākšanu tiesa vaicāja aizstāvjiem viedokli par iespējām uzsākt tiesu debates, A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš norādīja, ka tas nav iespējams, jo «nav pabeigta pierādījumu pārbaude».

Krastiņš uzsvēra, ka nav pabeigta cietušā statusā esošā miljonāra Aināra Gulbja nopratināšana, kā arī gada laikā tiesa pilnībā nav neko darījusi, lai A. Gulbi izsauktu uz tiesas zāli. «Nevienam no Lemberga advokātiem un arī pašam Lembergam nebija iespējas nopratināt Gulbi. Kā zināms no masu medijiem, Gulbis atrodas Latvijā, un nav zināms neviens iemesls, kādēļ viņam nebūtu iespējams ierasties tiesas zālē.

Jūlija Krūmiņa statuss joprojām līdz galam nav skaidrs. Vienā dokumentā viņš ir kā cietušā pārstāvis, citā - kā cietušais. Kad prokurori vēlējās viņu nopratināt, viņš ieradās tiesā, un, cik prokuroriem vajadzēja, tik viņš sniedza liecības. Līdzko sākām pratināt mēs, konkrēti es, tā Krūmiņa kungam uzreiz bija kaut kur jādodas, sakot, ka brauks uz Austrāliju pārlaist auksto ziemu - atgriezīsies Latvijā un tad jau varēs tiesā ierasties. Ziemu pārlaida un ne vienu vien. Arī Latvijā viņš ir. Kā mēs redzam, masu medijiem viņš sniedz intervijas, uzstājas televīzijās, dodas uz KNAB sniegt liecības. Respektīvi, nav problēmu noskaidrot viņa jauno dzīvesvietu,» tiesai atgādināja R. Krastiņš.

Viņš norādīja, ka pierādījumu pārbaudes pabeigšanai uz tiesu liecināt jāaicina arī ārvalstu juristi - Stefans Šmits, Adrians Kunclers, Rudofs Meroni un Gvido Študers.

Bez tam, kā norādīja R. Krastiņš, «Aivaram Lembergam nepamatoti tika liegts sniegt liecības, kuras viņš vēlējās sniegt sakarā ar viņam celtajām apsūdzībām. Pirms Lembergam nav dota iespēja sniegt liecības, kuras viņš vēlējies sniegt savai aizstāvībai, tiesas izmeklēšanu nevar pabeigt, jo arī viņa liecības ir pierādījumi. Nav pamatoti jau tagad dot priekšroku vieniem pierādījumiem, nevēloties, lai lietā nonāktu citi pierādījumi, proti, Aivara Lemberga liecības».

Krastiņš tiesai atgādināja arī par tiesas neizlemto lūgumu saistībā ar tulkojumu valsts valodā trūkumu un neprecizitātēm tulkojumos.

Negrib dzirdēt liecības

Arī A. Lemberga advokāte Irina Kauke pauda, ka pierādījumu pārbaudi nav iespējams pabeigt, jo viņas aizstāvamajam «netika dota iespēja» sniegt liecības «par visām apsūdzības epizodēm». Aizstāve atgādināja gan to, ka liecību sniegšanas laikā prokurori grozīja apsūdzību, gan konkrētu tiesas sēžu datumus, kuros «saskaņā ar tiesas priekšsēdētāja norādījumiem Aivars Lembergs bija spiests pārtraukt liecību sniegšanu», gan arī to, ka «divus mēnešus - 2017. gada jūnijā un jūlijā - tiesas sēdes nenotika pēc tiesas iniciatīvas».

Šā gada 13. septembrī tiesa pasludināja, ka liecības A. Lembergs varēs sniegt vēl tikai trīs tiesas sēdes. «Tiesai bija zināms, ka apsūdzētais nekādi nevarēs sniegt liecības par šiem pantiem /t.i., par atlikušajām apsūdzības epizodēm/, jo triju dienu laikā tas vienkārši nav iespējams,» teica advokāte. «Kopumā pēc jaunās apsūdzības Lembergs liecināja tiesā 16,5 tiesu dienas. Tādējādi aizstāvībai nav skaidra apsūdzētā pozīcija sakarā ar šo /pārējo/ apsūdzības daļu. Līdz ar to mēs nevarēsim pilnvērtīgi uzstāties debatēs un aizstāvēt apsūdzētā pozīciju, jo mums tā vienkārši nav zināma. Ja tiesa nebūtu taisījusi tik lielus pārtraukumus, apsūdzētais būtu spējis pabeigt liecināt līdz 2017. gada 25. septembrim. Uzskatu, ka nedrīkst pabeigt tiesas izmeklēšanu, neuzklausot apsūdzētā liecības» par atlikušajām desmit epizodēm, par kurām Aivars Lembergs līdz šim neko nav varējis liecināt, secināja I. Kauke.

Žurnālisti varenāki par valsti

Atbildot uz tiesas jautājumu, vai iespējams pabeigt tiesas izmeklēšanu, A. Lembergs uzsvēra, ka «ir vairāk nekā dīvaini, ka Latvija, būdama NATO valsts un sadarbojoties ar visiem pasaules specdienestiem, nevar nodrošināt, piemēram, Jūlija Krūmiņa nopratināšanu tiesā, taču žurnālisti viņu mierīgi atrod. Sanāk, ka žurnālistu korpuss ir daudz varenāks nekā Latvijas valsts, kas ir NATO dalībvalsts. Tas izskatās ļoti dīvaini. Tas attiecas arī uz Aināru Gulbi un citiem lieciniekiem. Vēršu uzmanību: jūs, godātā tiesa, vienā lēmumā minējāt, ka es liecības esmu sniedzis 53 dienas. Tas neatbilst patiesībai. Es runāju par apsūdzību, kura ir spēkā no šā gada aprīļa. Vecā apsūdzība nav spēkā. Pēc jaunās apsūdzības es esmu sniedzis liecības tikai 16,5 dienas».

Tiesa, pilnībā ignorējot iepriekšminētos argumentus, noraidīja visus aizstāvības lūgumus, taču atbalstīja četru prokuroru lūgumu dot viņiem laiku - divus mēnešus - sagatavoties debatēm. Atbilstīgi tiesas lēmumam, debates sāksies nākamā gada 5. februārī.