Stradiņi un Austrumu slimnīca apvienošanas priekšā
Ministru prezidenta Māra Kučinska teiktais par iespējamu divu lielāko Latvijas slimnīcu apvienošanu radījis viļņošanos mediķu un visas sabiedrības vidū. Veselības ministre Anda Čakša Neatkarīgajai apstiprināja: par iespējamo abu slimnīcu apvienošanu ir domāts un runāts, bet pagaidām nekāda konkrēta apvienošanas plāna nav.
Pēc premjerministra teiktā, divām lielākajām Latvijas slimnīcām - Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - vajadzētu būt apvienotām, lai viena otru papildinātu, nevis konkurētu. Lai gan sākotnēji šāda ziņa šķiet neticama, veselības ministres Anda Čaka sarunā apstiprināja, ka sarunas par abu universitāšu klīniku patiešām ir bijušas. «Mēs nerunājam uzreiz par slimnīcu apvienošanu, bet par kopīgas padomes izveidi, lai abu slimnīcu darbs tiktu organizēts pēc vienādiem principiem,» sacīja veselības ministre. «Sarunu mērķis par šādu padomi ir nodrošināt, lai starp slimnīcām nepastāvētu konkurence pakalpojumos, kas ir līdzīgi. Tas nozīmē līdzīgo elementu savienošanu, bet atšķirīgo - uzturēšanu.» Nekādu konkrētu plānu gan nav, un nav nosprausts kāds termiņš šādas idejas īstenošanai. «Es domāju, tas nevar būt un, visticamāk, nebūs ātrs solis.» Kā piemēru veselības ministre min pilsētas, kur ir galvenā slimnīca, kas sniedz pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, piemēram, Tallina, Kopenhāgena un citas.
Pašlaik abas slimnīcas - gan Stradiņi, gan Rīgas Austrumu slimnīca - ir valsts kapitālsabiedrības, kur 100 procentu kapitāls pieder valstij. Tās vada Veselības ministrijas iecelts valdes priekšsēdētājs, un parasti slimnīcām ir valde trīs cilvēku sastāvā. Par to, kāda būtu abu šo slimnīcu reformas ceļā iegūtā īpašuma forma, ir pāragri runāt, spriež ministre. Abām slimnīcām varētu būt viena padome, taču vai tās paliktu divas valsts kapitālsabiedrības vai viena, uz šo jautājumu pagaidām atbildes nav. A. Čakša arī norāda, ka abās slimnīcās ir vairāki veselības pakalpojumi, kas dublējas, piemēram, onkoloģija, neiroķirurģija, arī noteiktas jomas kardioloģijā. «Ja onkoloģija 80 procentos gadījumu veselības aprūpes tiek sniegta Rīgas Austrumu slimnīcā, tad kardioloģija - vairāk koncentrējas Stradiņa slimnīcā, piemēram, atvērtā sirds ķirurģija - tikai Stradiņos, tāpat kā transplantācijas operācijas. Invazīvās kardioloģiskās operācijas - abās slimnīcās, tāpat kā neiroķirurģija, kas, visticamāk, būtu jāsaglabā vienā no slimnīcām. Šauras specializācijas nevajadzētu attīstīt abās slimnīcās,» uzskata A. Čakša. Ministre nepiekrīt, ka slimnīcu finanšu plūsma nebūtu skaidra un pēc apvienošanas finanšu labirinti vispār kļūtu neizejami: «Nav finanšu disciplīnas, tam gan es piekrītu. Tomēr pie tā slimnīcas strādā.»
A. Čakša neslēpj, ka šīs pārmaiņas ir saistītas ar plāniem sakārtot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un pieejamību Rīgā, jo tieši Rīgā likumsakarīgi atrodas divas lielākās slimnīcās, kurās arī darbojas neatliekamās medicīniskās palīdzības centri. Pēc ministres teiktā, ar Rīgas domi sarunas varētu būt par to, ciktāl pašvaldība varētu sadarboties, kā arī būs sarunas ar universitātēm, kuras sagatavo mediķus. «Jautājums ir par to, kā mēs skatāmies uz veselības aprūpes pakalpojumu? Abas lielās slimnīcas sniedz palīdzību gan rīdziniekiem, gan visas Latvijas iedzīvotājiem, proti, rīdziniekiem dažādus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz arī abas universitāšu klīnikas, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta. Šis jautājums mums būtu jāsakārto,» saka A. Čakša. Jau runājot par Rīgas Dzemdību namu, Rīgas 1. slimnīcu, kurā pašlaik vairs nav neatliekamās medicīniskās palīdzības diennakts režīmā, un Rīgas 2. slimnīcu, kas specializējusies traumatoloģijā, veselības ministre sacīja, ka Rīgas slimnīcu apvienošanā plānots optimizēt administratīvos resursus.