Meklē brīvprātīgos bērnu sociālās aprūpes centriem
Labklājības ministrija aicina iedzīvotājus kļūt par brīvprātīgajiem darbiniekiem valsts sociālās aprūpes centru filiālēs, kurās uzturas bērni.
Potenciālajam brīvprātīgajam darbiniekam ir jābūt ne tikai sirsnīgam, bet arī jāatbilst vairākiem noteikumiem, kurus pirms brīvprātīgā pieņemšanas darbā izvērtēs aprūpes centra darbinieki.
«Brīvprātīgais darbinieks ir sirsnīgs, palīdzēt gribošs cilvēks, kurš strādā bez finansiālas atlīdzības, pretī saņemot bērnu mīlestību un aprūpes centru darbinieku pateicību, viņš iegūst pieredzi un zināšanas profesionālu pasniedzēju vadībā,» - tā Labklājības ministrija uzrunā potenciālos brīvprātīgos.
Par brīvprātīgo var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. «Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo darbinieku centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām,» teikts aicinājumā. Latvijā ir sešas valsts sociālo aprūpes centru filiāles, kurās brīvprātīgie darbinieki var palīdzēt bērnu audzināšanā un aprūpēšanā. Trīs no tām atrodas Rīgā - Rīga, Kapseļu ielā, Pļavnieki un Teika, kā arī citviet Latvijā - Baldone, Kalkūni, Daugavpils novadā un Liepāja. Šīs filiāles uzņemtu trīs vai četrus brīvprātīgos dienā, kuri līdz trim stundām varētu palīdzēt piepildīt bērnu ikdienu ar uzmanību un rūpēm - auklēt, pabarot, spēlēties, lasīt, dziedāt, organizēt radošās un spēļu nodarbības, pastaigāties un darīt citas lietas. Uzdevums tiktu precizēts filiālē atbilstoši nepieciešamībai un situācijai konkrētajā dienā. Lai kļūtu par brīvprātīgo darbinieku, jāiepazīstas ar informāciju par aprūpes centriem un konkrētajām filiālēm, jāaizpilda pieteikums un tas jānogādā Labklājības ministrijā vai pašā aprūpes centrā. Aprūpes centrs izvērtēs pieteikumu un pārbaudīs personas datus - vai nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai. Izpētot anketu, jāsecina, ka prasības nav tik vienkāršas kā tikai «sirsnīgs cilvēks», tiek prasīta arī izglītība un pieredze, kā arī pirmās palīdzības sniegšanas prasmes un medicīniskā grāmatiņa. Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš Neatkarīgajai skaidro, ka šādas prasības nosaka normatīvie dokumenti, bet, piemēram, pieredzes trūkums darbā ar bērniem nebūs noteicošais faktors, tas ļaus labāk saprast, kādām lietām jāpievērš lielāka uzmanība, rīkojot brīvprātīgajiem apmācības.