Tiesa ignorē pretrunas pierādījumos

Pakļaujoties prokuroru spiedienam, tiesa t.s. Lemberga lietā ignorēja Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienesta atklājumu, ka arestētās mantas patiesais labuma guvējs ir nevis Aivars Lembergs, bet gan «Luba Meroni».

Šā gada 30. novembrī atbildot uz tiesas jautājumu, vai var pabeigt tiesas izmeklēšanu, advokāts Jānis Rozenbergs vērsa tiesas uzmanību cita starpā uz pretrunām pierādījumos saistībā ar arestētās mantas patiesā labuma guvēju.

Proti, sākotnēji pierādījumos figurēja procesa virzītāja prokurora Anda Mežsarga 2007. gada decembra lēmumi par aresta uzlikšanu vairāku uzņēmumu akcijām, pamatojot aresta uzlikšanu ar to, ka šo uzņēmumu patiesā labuma guvējs esot Lemberga ģimene, tātad - vadoties no prokurora loģikas, arī Aivars Lembergs.

Vēlāk, sniedzot liecības, R. Meroni atklāja, ka arestētās mantas turētājs patiesībā ir viņam piederoša kompānija Eurocom International. Visbeidzot šā gada novembrī, pārbaudot rakstveida pierādījumus klāt pienākušajos sējumos, 222. sējuma 10. lappusē atklājās ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresētais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta priekšnieka Viestura Burkāna dokuments. Tajā V. Burkāns norāda, ka Eurocom International bankas konta Lihtnešteinas bankā «pilnvarotā persona» ir «Rudolf Meroni dzim. ...... 1953.». Bet «konta patiesā labuma guvēja» ir «viņa sieva Ukrainas pilsone Luba Meroni dzim. .... 1981.».

Lai taupītu tiesas laiku un tiesai vēlāk nebūtu jāatjauno tiesas izmeklēšana, piemēram, šajā jautājumā, J. Rozenbergs pieteica lūgumu šīs pretrunas noskaidrot, uzaicinot uz tiesas zāli «Lubas Meroni» dzīvesbiedru R. Meroni.

Tiesai J. Rozenbergs cita starpā skaidroja: «Krimināllietā atrodas Meroni parakstītie apliecinājumi par aptuveni 30 kompānijām, kuri datēti ar 2006. gadu un prokuratūrai iesniegti 2008. gadā, kur norādīts, ka patiesā labuma guvējs esot Lembergs vai Lembergu ģimene. Sniedzot liecības tiesā, Rudolfs Meroni par šīm kompānijām, vai daļā no tām, vairākkārt bija norādījis, ka to akcijas glabājoties pie kompānijas Eurocom International, kuru viņš kontrolējot. Tātad, ja šīs akcijas šobrīd ir juridiski reģistrētas uz Eurocom Internatioanal vārda un arī uzrādītāja akcijas atrodas pie Eurocom International, tad šobrīd mums krimināllietā ir pretrunīgas ziņas par patiesā labuma guvēju. Iepriekš Meroni ir liecinājis un arī iesniedzis ar 2006. gadu datētu apliecinājumu, ka visās šajās kompānijās arestēto akciju patiesais labuma guvējs esot Aivars Lembergs. Tad viņš tiesā liecināja, ka visas akcijas glabājas pie viņa un tās ir reģistrētas uz Eurocom International vārda. Ja Burkāna kungs, balstoties uz to informāciju, kas viņam ir pieejama, saka, ka Eurocom International patiesais labuma guvējs ir Luba Meroni, Ukrainas pilsone, tad par šīm pretrunām es gribētu Rudolfam Meroni uzdot jautājumus: kas šo Lubu Meroni ir deleģējis gūt patieso labumu; vai viņa gūst kādu labumu; vai viņa par to kaut ko saņem, un kā tas saskan ar paša Meroni apgalvojumiem, ka patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs? Es saprotu, ka tiesa bija lēmusi, ka mēs Rudolfu Meroni vairāk nepratinām, taču ziņas par Eurocom International patiesā labuma guvēju krimināllietā nonākušas vairākus mēnešus pēc Rudolfa Meroni pratināšanas. Tādēļ par šo vienu jautājumu loku es gribētu pratināt Rudolfu Meroni.»

Dokuments

Prokurors Juris Juriss, paužot viedokli par advokāta lūgumu, citā starpā izteica šādas frāzes: «Tas vien, ka kāds pēc vairākiem gadiem pašķirsta krimināllietas materiālus un konstatē, ka šāds fakts ir noticis, nav jaunatklātais apstāklis. Jaunatklātais apstāklis ir tad, ja kāda persona liecina, kura iepriekš nebija liecinājusi, un ir atklājies kāds jauns apstāklis, kuram ir būtiska nozīme.

Nevienā krimināllietas dokumentā nav ziņu, kam šīs akcijas pieder. «Turēt» un «piederēt» ir divas dažādas lietas. Kompānijas konts pieder kādai konkrētais personai, un tas nenozīmē šo piederību. Saskaņā ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem - te var smīkņāt vai nesmīkņāt - [akcijas] tiek turētas par labu apsūdzētajam, šī te akciju un šī te juridiskā konstrukcija, ņemot vērā visus šos faktus, nav mainīta.»

Pēc prokuroru viedokļa uzklausīšanas arī tiesa J. Rozenberga lūgumu noraidīja kā nepamatotu.

Prokuroru un tiesas pozīcija - nereaģēt uz izmaiņām saistībā ar arestēto mantu - deviņu tiesvedības gadu laikā nav jaunums. Procesa dalībnieki vairākkārt uzsvēruši, ka par arestētās mantas glabāšanu atbild valsts un līdz ar to arestētās mantas nozušanas gadījumā pret Latvijas valsti var tikt celtas apjomīgas civilprasības.