Dziesmu svētkos būs cita ēdināšanas politika
Nākamajā gadā viens no lielākajiem pasākumiem būs XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki. To rīkotāji pielikuši punktu pasākuma budžeta detalizācijai. Valsts dotācija svētkiem ir 5,9 miljoni eiro.
Pie darba ķērušās vairākas darba grupas - tostarp ēdināšanas, kuras uzdevums būs sastādīt vienotu ēdienkarti svētku dalībniekiem. Tiks izveidota arī komisija, kas izskatīs biļešu rezervācijas iesniegumus.
«Budžets ir gatavs! Un tas nozīmē - kādas tāmes ir katram pasākumam, ar tām arī jāstrādā,» Dziesmu un deju svētku padomes sēdē skaidroja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Viņa norādīja, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm ir izveidota dalībnieku ēdināšanas darba grupa, kurā būs Pārtikas veterinārā dienesta, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas un biedrības Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija pārstāvji un arī eksperti ar pieredzi ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā pasākumos. Viņu uzdevums - izstrādāt vienotu ēdienkarti atbilstoši pieņemto uzturvērtību apjomiem vienam cilvēkam dienā un ērtāko ēdināšanas risinājumu. Plānots, ka brokastis dalībnieki ēdīs mītnes vietā; pusdienas - lielākajās norišu vietās (līdz ar to nenotiks braukāšana ar autobusiem turp un atpakaļ): Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas centrā; launags vai vakariņas (sausā paciņa) būs vai nu norises vietā, vai mītnes vietā. Trīs ēdienreižu izmaksas vienam dalībniekam no valsts budžeta finansējuma būs astoņi eiro (brokastis - 1,60 eiro, pusdienas - 3,60 eiro, launags/vakariņas - 2,80 eiro). E. Juhņēviča piebilda, ka pašvaldībai būs iespēja piemaksāt par brokastīm un vakariņām.
Kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu tiekot strādāts arī pie naktsmītņu nodrošinājuma. 74 pašvaldības jau ir vienojušās par to, kur gulēs, 16 vēl ir sarunu procesā, bet par 18 novadiem vēl neesot skaidrs, kur to dalībnieki nakšņos. Savukārt deviņas pašvaldības neizmantos šo iespēju, bet braukās uz mājām. Drīzumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sākšot pārbaudes, lai pārliecinātos par šo vietu atbilstību un drošību. E. Juhņēviča piezīmēja, ka ne visas skolas ir gatavas uzņemt svētku dalībniekus, jo ir plānoti remondarbi.
Ir ieviesta arī tehniskās drošības darba grupa. To vadīs sertificēts speciālists, kurš pirms katra pasākuma pārbaudīs būvju un konstrukciju tehnisko drošību gan Arēnā Rīga, gan Mežaparkā, gan Daugavas stadionā, gan citās svētku norises vietās.
Finiša taisnē esot arī darbs pie dalībnieku datu pārvaldes sistēmas (ID kartes, kas nodrošinās brīvu ieeju pasākumos, ēdināšanu, sabiedrisko transportu), un datu bāzē tiks iekļauti visi svētkos iesaistītie - sākot no mākslinieciskā procesa nodrošinātājiem līdz apkalpojošajam personālam, brīvprātīgajiem un medijiem. Šī sistēma tapusi ar investora palīdzību.
Par biļetēm runājot, E. Juhņēviča nevarēja pateikt datumu, kad tiks sākta to tirdzniecība, bet princips paliekot tāds: tās tiks pārdotas gan kasēs, gan internetā. Ielūgumu nebūs vairāk kā 2% no kopējā biļešu skaita, bet iepriekšējā rezervācija būs noteiktām grupām ar limitētu biļešu daudzumu. Patlaban notiekot līguma slēgšanas process par elektroniskās kontroles nodrošināšanu. Arī cenrādis vēl tiek precizēts, lai drīzumā to iesniegtu valsts sekretāru sanāksmē apstiprināšanai. Lai īstenotu izstrādāto biļešu politiku un mazinātu spriedzi ap šo jautājumu, tiks izveidota komisija, kurā būs Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts kancelejas un citu institūciju pārstāvji.