Zīmīgākie notikumi veselības nozarē 2017. gadā

SIMBOLS. Jaunais Stradiņa slimnīcas korpuss simbolizē veselības aprūpi kopumā – pat tad, ja ir pietiekami naudas (slimnīcas celtniecībai, e-veselībai un citiem projektiem), darbs visbiežāk nevedas tā, kā tam būtu jānotiek – uzceļ, bet lietū sāk tecēt jumts un pagrabs; izstrādā sistēmu, bet tā neiet… © F64

Vērtējot 2017. gada notikumus veselības nozarē, var iegrimt pesimistiskās pārdomās un redzēt tikai negatīvo, taču var veselības aprūpes reformas aplūkot ar veselīgi kritisku skatu, nezaudējot cerību, ka nākamais gads nāks ar lēmumiem, kas šāgada reformas veselībā pagriezīs valsts iedzīvotājiem par labu.

Aizejošais gads iezīmējas ar vairāku mediķu streiku draudiem un faktiski notikušiem diviem streikiem, kurus gan Veselības ministrija formāli par īstām protesta akcijām neatzina. Gada sākumā par neapmierinošu situāciju medicīnā un, konkrēti, dzemdību palīdzībā skaļi nosauca Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes. Mediķi piedraudēja nestrādāt nevienu minūti vairāk, kamēr netiks pildīts solītais un samaksāts par visām virsstundām. Vecmāšu un ārstu - dzemdību speciālistu šoku bija izraisījis jaunais gads ar jaunām algām, kuras tikai par dažiem centiem atšķīrās par iepriekšējā gadā saņemto, lai gan bija apsolīts būtisks algu pielikums, ņemot vērā tarifu pieaugumu tieši dzemdību palīdzībā. Šo streiku izdevās novērst, taču, saprotams, ka tam sekoja nākamais neapmierinātības vilnis, jo ne tikai Dzemdību namā un ne tikai Rīgā strādā vecmātes un medicīnas māsas. Mediķi 2017. gadā arī iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā par darba laika un atalgojuma regulējumu likumos, un lai arī tiesa to ir noraidījusi, par taisnīgu mediķu atalgojumu turpināja cīnīties tiesībsargs. Vienlaikus protesta akcijas izziņoja mediķu arodbiedrība, aicinot nekavējoties atcelt mediķus diskriminējošās normas, kas ļauj nemaksāt ārstiem, māsām un sanitāriem par virsstundām. Un, tieši reaģējot uz šiem draudiem, sāka rīkoties politiķi, un Saeimas dienaskārtībā nonāca likuma grozījumi, lai pakāpeniski atceltu normālo pagarināto darba laiku. Diemžēl ne protesti, ne novēlotās likuma izmaiņas vairs nespēja apturēt procesu, kas iesācies jau pirms vairākiem gadiem, - mediķu aizplūšanu no valsts ārstniecības iestādēm, īpaši māsu aizbraukšanu uz ārzemēm vai darba gaitu uzsākšanu privātajā medicīnā. Vai 2018. gadā paredzētais algu kāpums situāciju spēs mainīt - to mēs redzēsim apmēram pēc pusgada.

Neraugoties uz naudas trūkumu veselības nozarē, beidzot tika atklāti jaunie Stradiņi - jaunā A korpusa pirmā kārta, taču šogad kļuva arī zināms turpmākās celtniecības grafiks, un, visticamāk, pēc vairākiem gadiem mēs ieraudzīsim arī otro kārtu, kas tiks celta tieši blakus un būs savienota. Tieši tad jaunas telpas ieraudzīs ne tikai poliklīnika, bet arī operāciju bloks, dzemdību nodaļas un neatliekamās medicīnas centrs.

Veselības ministre Anda Čakša pirms došanās dzemdību atvaļinājumā (Latvijas politikas vēsturē viņa ir pirmā ministre, kas, gaidot mazuli, turpina ministrēt) paslavēja sevi, ka 2017. gads ir pirmais pēc ilgiem gadiem, kad nav izbeigušās kvotas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un rindas samazinājušās. Jā, tiesa, slimnīcas šogad neprotestēja, taču - kā ir ar pacientiem, jo ne vienmēr slimnīcas intereses ir tas pats, kas pacientu intereses? Neatkarīgā uzklausīja daudzu cilvēku sūdzības un stāstus, cik ilgi ir jāgaida speciālista konsultācijas un īpaši - izmeklējumi, lai noteiktu diagnozi. Diemžēl arī onkoloģijā, kas atzīta par prioritāti. Šogad arī neizdevās iekļaut valsts kompensējamo medikamentu sarakstā nevienu inovatīvu medikamentu vēža ārstēšanā, tāpēc likumsakarīgi, ka desmiti pacientu lūdz ziedojumus izdzīvošanai.

Toties mums ir sākusi darbu e-veselība un veselības apdrošināšana. Ar zināmām bažām ikviens gaida nākamo gadu, jo ticības, ka šīs abas sistēmas strādās pacientu labā, nav. Un tas nav tāpēc, ka mēs neticētu e-vides modernajiem risinājumiem, bet tāpēc, ka tik daudzas idejas neprasmīgās to īstenošanas dēļ ir salaistas grīstē. Jaunais gads sāksies ar premjeru veselības ministra krēslā. Tā ir iespēja pierādīt valdības prioritāšu nozīmīgumu un veselības reformas īstenot visu Latvijas iedzīvotāju - gan veselo, gan saslimušo - interesēs.

Zīmīgi notikumi veselības nozarē 2017. gadā

P. Stradiņa slimnīcā atklāj jauno ēku- A korpusa pirmo kārtu

Rīgas Dzemdību nama ārstu un vecmāšu draudi streikot panāk atalgojuma pielikumu šajā slimnīcā un iekustina gadiem ilgi nerisināto mediķu algu jautājumu visā Latvijā

Ģimenes ārsti, streikojot visu vasaru, parāda spēku un gūst panākumus

Veselības ministrija lepojas ar e-veselību, kura dažreiz arī mēdz streikot

Mediķu arodbiedrība pieprasa atcelt diskriminējošu normu likumā, un mediķi atsakās strādāt pagarinātu normālu darba laiku

Valdība pieņem lēmumu veselības nozarei papildus piešķirt rekordlielu naudas apjomu - 194 miljonus eiro

Veselības ministre Anda Čakša paziņo, ka gaida mazuli, bet prom no politikas neies. Veselības ministra amatu ieņem pats premjerministrs

Saeima pieņem Veselības aprūpes finansēšanas likumu, nosakot, ka Latvijā sāk darboties obligātā veselības apdrošināšanas sistēma

Latvijā

Dziesma “Par savu zemi saukt” jau gadu kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu svētkos, kuri simbolizē latvietību, ģimeniskumu un uzvaras. Novembra patriotisko notikumu kontekstā radusies sadarbība, kura papildina viena otru – ar mūsu bruņotajiem spēkiem.