Lai samazinātu gaidīšanas laiku līdz savienojumam, Nacionālais Veselības dienests palielinājis e-veselības sistēmas lietotāju Atbalsta dienesta jaudu. Sūdzības par e-veselības darbu nerimstas, tomēr skaidrojumi palikuši virspusējā līmenī. Diskusijās par to, kāda sistēma un kur nestrādā un kas ir problēmu iemesls, būtiski traucēts ir ārstu un farmaceitu darbs. Šonedēļ e-veselības darbību padziļināti pētīs Saeimas deputāti, kuri pieprasījuši arī prokuratūras iesaisti, jo uzskata, ka ir jāizvērtē atbildība par miljoniem vērtas sistēmas darbības ieviešanu un pašreizējām problēmām.
Apkopojot pacientu, ārstu un farmaceitu viedokļus par e-veselības darbību pēdējās divās nedēļās, ar nožēlu jāatzīst, ka pozitīvo atsauksmju ir mazāk. Lielākoties ārsti un pacienti izsaka neapmierinātību ar vairākām problēmām: lēno e-veselības darbību, sistēmas traucējumiem, kad tā pēkšņi pārtrauc darboties un viss process jāsāk no jauna, sistēmu atjauninot (restartējot); nav iespējams izrakstīt zāles, jo sistēma tās neatpazīst. Bieži ārstiem nākas labot receptēs ierakstīto jau pēc tam, kad pacients aptiekā zāles nevar saņemt, kā arī vakaros vēlreiz ierakstīt darba nespējas lapas. Pagājušajā nedēļā jaunie vecāki sūdzējās, ka nav iespējams saņemt e-recepti daļēji kompensētām vakcīnām bērniem, jo nebija iespējams to izrakstīt. Ārsti ziņoja, ka nav iespējams izrakstīt darba nespējas lapas. Nacionālais Veselības dienests norāda, ka pašlaik e-veselības sistēma strādā bez traucējumiem, tātad, ja tādi rodas konkrētiem lietotājiem, tā esot vai nu neprasme ar e-veselību strādāt, pieredzes trūkums, vai arī pašu ārstniecības iestāžu vai mediķu darbavietās lietoto sistēmu problēma. Tomēr informācija par sistēmas darbību ir pretrunīga, piemēram, tajā pašā laikā, kad Nacionālais Veselības dienests publiski saka, ka sistēma strādā, Neatkarīgajai ziņotais liecina, ka, piemēram, aptiekas saņēmušas brīdinājumu, ka būs traucējumi sistēmā. Neapmierinātība ar notiekošo nozarē samilzusi arī tāpēc, ka pašlaik nav nevienas politiskas amatpersonas, kas uzņemtos atbildību par e-veselības darbību.
Par neskaidrībām un problēmām liecina arī paša Nacionālā Veselības dienesta apkopotā informācija par konsultācijām, kuras jāsniedz e-veselības lietotājiem. Speciāli izveidotā Atbalsta dienesta konsultanti dienā saņem vidēji 500-600 informācijas pieprasījumus, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā decembra sākumā. Vidējais gaidīšanas ilgums līdz savienojumam ar operatoru ir apmēram minūte, bet, palielinot dienesta jaudu, šonedēļ plānots gaidīšanas laiku samazināt uz pusi. No visiem jautājumiem aptuveni 90 procenti ir no ārstniecības personām un farmaceitiem. No 1. janvāra līdz šim kopā saņemti vairāk nekā pieci tūkstoši zvanu no profesionāļiem, savukārt aptuveni tūkstoti reižu sniegts informatīvs atbalsts iedzīvotājiem. Pirmajā darba dienā pēc obligātās e-veselības lietošanas uzsākšanas vien saņemti vairāk nekā 1000 zvanu no profesionāļiem.
«Lai sniegtu atbalstu, konsultantiem nākas noskaidrot tehniskas detaļas un nereti uzgaidīt, kamēr zvanītājs paralēli datorā veic nepieciešamās darbības, tādēļ sarunas bieži vien ieilgst,» stāsta Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Agnese Jasenoviča. Ārstniecības personām visaktuālākie ir jautājumi par e-darbnespējas lapas pagarināšanu un zāļu kompensācijas apmēra norādīšanu e-receptē. No Nacionālā Veselības dienesta skaidrojuma izriet, ka e-receptes neprot izrakstīt ārsti, piemēram, esot gadījumi, kad «e-recepte nav korekti aizpildīta, piemēram, ārstam precīzi nenorādot diagnozes kodu, kas savukārt ir svarīgi, jo kompensējamo medikamentu izrakstīšana notiek atbilstoši noteiktām diagnozēm». Farmaceitiem ir jautājumi, kas saistīti ar papīra receptes elektronizēšanu jeb ievadīšanu e-veselības sistēmā, ja recepte izsniegta pirms šāgada 1. janvāra.
Iedzīvotāji visbiežāk interesējas par to, kā pieprasīt pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par darbnespējas lapu B, par to, kā varēs iegādāties e-receptes zāles aptiekā un vai cilvēka vietā to varēs izdarīt, piemēram, radinieks. Tāpat iedzīvotājiem ir aktuāli noskaidrot, kā e-darbnespējas lapu saņems darba devējs (pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas darba devējs to otrā dienā redz savā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas profilā).