Autotransporta regulāro pārvadājumu maršruta tīklā optimizācija varētu skart apmēram 5%, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
"Maršrutu tīklam uzlabojumi ir iespējami un noteikti ir nepieciešami. Mūsu piedāvājums (..) veido samazinājumu par nedaudz vairāk kā 5% no maršrutu tīkla. Ja mūsu maršrutu tīkls ir nedaudz vairāk kā 80 miljoni kilometru, tad mēs šajā gadījumā runājam par nedaudz vairāk kā četru miljonu kopējo samazinājumu," teica Godiņš.
Viņš norādīja, ka gan 2016.gads, gan arī 2017.gads iezīmējās ar samērā būtisku finansējuma nepietiekamību, lai nosegtu zaudējumus, kas veidojas nodrošinot pakalpojumus esošā tīkla ietvaros. 2017.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu pasažieru skaits samazinājās par 12%, bet salīdzinājumā ar 2012.gadu kritums ir par gandrīz 20%. "Ja ieņēmumi samazinās, bet pieaug izdevumi, tad, pat ja maršruta tīkls nemainās, šis apmērs, kas ir nepieciešams, lai segtu zaudējumus, kļūst lielāks," piebilda Godiņš.
ATD vadītājs atzīmēja, ka Latvijā ir ļoti maz tādu autobusu maršrutu, kuros ieņēmumi no pārdotajām biļetēm spēj nosegt izdevumus, proti, pašpietiekami ir mazāk par 2%. "Tādējādi vairāk nekā 98% no visa mūsu maršrutu tīkla, un mums ir vairāk nekā 1000 maršrutu, visos gadījumos valsts līdzsubsidē - vai tas ir 1%, 5%, 10% vai pat 80%, 90%, kā kurā vietā, bet neviens reģions šobrīd nav tāds, kur pakalpojumu sniegšana būtu iespējama bez tiešas valsts palīdzības," klāstīja Godiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka, maršruta tīkla optimizācijā, ATD neskatās tikai un vienīgi uz skaitļiem, apzinoties, ka Latvijā sabiedriskais transports vairāk ir kā sociāla funkcija, lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti. "Ja mēs skatītos matemātiski (..), ļoti daudzās Latvijas vietās, it īpaši lauku reģionos, cilvēki paliktu bez sabiedriskā transporta, jo mums ir ļoti liels skaits - apmēram 15-16% maršrutu, kuros valsts līdzfinansējuma daļa pārsniedz 85%. Līdz ar to mēs skatāmies nedaudz savādāk - vai pastāv alternatīvas," pauda Godiņš.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā maršrutu tīkls, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs - Latvijā tie ir 40 kilometri un vienu iedzīvotāju, Lietuvā - četras reizes mazāk, bet Igaunijā - pusotru reizi mazāks.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Sabiedriskā transporta padomē panākta vienošanās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams. Tāpat panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pamazām.
Lai realizētu šo uzdevumu, ATD sadarbībā ar plānošanas reģioniem jāsagatavo Sabiedriskā transporta padomei priekšlikumi maršrutu tīkla samazināšanai vidēji par vienu miljonu kilometru katrā plānošanas reģionā.