Studentu vidējie ikmēneša ienākumi Latvijā 2017. gadā bija 579,22 eiro, kas ir par 221,31 eiro vairāk nekā 2013. gadā, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti. Pieaugums izskaidrojums pavisam vienkārši – studenti daudz vairāk strādā, studijas novirzot otrā plānā, ja tām vispār atliek laiks, ņemot vērā, ka daudzi strādā pilnas slodzes darbu.
Pētījums atklāj, ka vairākums jeb 85% studijas uzsāk tūliņ vai ne vēlāk kā divus gadus pēc vidusskolas absolvēšanas, pārējie jeb 15% paņem ilgāku pauzi, 2013. gadā šādi rīkojās 14% vidusskolas beidzēju.
Strādā 61% klātienes studentu
Kā redzams pētījumā, ar katru gadu turpina pieaugt pilna laika studentu nodarbinātība. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%. Paralēli studijām regulāru algotu darbu strādā 47% studentu, kas augstskolā iestājušies tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas, 48% studentu, kas iestājušies 1-2 gadus pēc vidējās izglītības iegūšanas, un 59% studentu, kuri starp vidusskolu un augstskolu paņēmuši ilgāku pauzi.
Gandrīz nemainīga saglabājas to studentu daļa, kas līdztekus studijām strādā neregulāru darbu, t.i., strādā laiku pa laikam - šobrīd tie ir 12%, iepriekšējos gados 13% no studējošajiem. Bet algotu darbu vispār nekad nav strādājuši vien 8% studentu. Visvairāk nodarbināti ir maģistrantūrā (83%) studējošie un koledžas studenti (62%). Kopš 2013. gada nozīmīgi pieaugusi nodarbinātība bakalaura programmā studējošo grupā - paralēli studijām šobrīd strādā 50% šādu studentu.
Pakāpeniski palielinājies arī algotam darbam veltīto stundu skaits, vienlaikus nozīmīgi samazinoties studijām veltīto stundu apjomam, kuru veido lekcijās, nodarbībās, laboratorijas darbos un patstāvīgās studijās pavadītā laika summa. Ja students mācībām velta vidēji 14 stundas nedēļā, tad darbam 31 stundu nedēļā.
Primāri darbs, tad studijas
Kas ir primārs mūsdienu studentiem - darbs vai mācības? «Pirmkārt es strādāju un studēju paralēli algotam darbam,» - tā uz šo jautājumu atbild 45% no strādājošajiem studentiem. Lielākā daļa studentu (81%) strādā, lai segtu savas dzīvošanas izmaksas (ikdienas tēriņus), tomēr otrs svarīgākais motīvs studentu skatījumā ir darba pieredzes iegūšana (68%). Un patiesi, optimistiskāk savas nākotnes izredzes darba tirgū pēc pašreizējo studiju beigšanas vērtē tie studenti, kuriem jau ir darba pieredze, un tie, kuri šobrīd strādā. Tādējādi jau studiju laikā vairāk nekā puse (52%) studentu strādā atbilstoši augstskolā apgūstamajai profesijai.
Darbā gūtajiem ienākumiem ir galvenā loma studentu vidējo ienākumu būtiskā pieaugumā gan salīdzinājumā ar 2009. gadu, gan 2013. gadu. Kopējā ienākumu struktūrā vislielāko apjomu naudas izteiksmē veido ienākumi no algotā darba. Turpretī vecāku sniegtais atbalsts, kas joprojām ir izplatītākais ienākumu avots studentu budžetā, naudas izteiksmē nav būtiski palielinājies. Kā ienākuma avots minams arī studējošā kredīts (vidēji 149 eiro un stipendija (vidēji 99 eiro).
Bez vecāku atbalsta neiztikt
Vērtējot studējošo izdevumus 2017. gadā, jāsecina, ka studenti no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem sedz vidēji 63% ikdienas izdevumu. Atlikušo izdevumu daļu apmaksā kāds cits, visbiežāk vecāki vai partneris. Visvairāk ģimene palīdz mājokļa izdevumu segšanā, apmaksājot vidēji 52% šo izdevumu mēnesī. Taču pārējos ikdienas dzīves izdevumus studenti lielākoties sedz no personiskajiem līdzekļiem. Studiju tēriņi veido vidēji 9% mēnesī. Savukārt 91% ikmēneša izdevumu saistīts ar ikdienas dzīves vajadzībām. «Šie dati liecina, ka augstākās izglītības pieejamība ir būtiski atkarīga ne tikai no studējošo spējas segt mācību maksu un citus ar augstskolu saistītos maksājumus, bet arī no spējas gūt ienākumus iztikai,» secina pētnieki.
Pētījumā arī norādīts, ka Latvijas «vidējais students» ir diezgan apmierināts gan ar studiju kvalitāti kopumā, gan studiju materiāli tehniskās vides nodrošinājumu, gan pasniegšanas un docētāju darba kvalitāti, nedaudz mazāk apmierināts ar studiju procesa organizāciju. Gandrīz puse studentu uzskata, ka kopumā augstākā izglītība Latvijā ir tikpat kvalitatīva kā citās valstīs. Vairums studējošo izvēlas dzīvot pie vecākiem vai īrēt dzīvokli, bet dienesta viesnīcās mitināties nolemj arvien mazāk studentu - pērn dienesta viesnīcās dzīvoja vien 19% jauniešu.
Arvien vairāk vilina ārvalstis
Izvērtējot prasmes un zināšanas, kuras gūtas studējot, 55% studentu uzskata, ka ir labi sagatavoti Latvijas darba tirgum. Kritiskāk tiek vērtēta sagatavotība starptautiskajam darba tirgum - tikai 29% uzskata, ka, pabeidzot pašreizējās studijas, būs pietiekami sagatavoti tām.
Aptaujas dati 2017. gadā liecina, ka studenti aktīvāk nekā iepriekš iesaistās starptautiskajā akadēmiskajā mobilitātē. Salīdzinot ar 2013. gadu, ievērojami palielinājusies to studentu proporcija, kas ir studējuši vai plāno studēt ārvalstīs [Erasmus+ ietvaros]. Pirms četriem gadiem 5% studentu bija studējuši ārvalstīs, bet 12% to plānoja darīt. Savukārt 2017. gadā ārvalstīs bija studējuši 9% un vēl 25% plānoja to darīt.
Salīdzinājumā ar 2013. gadu no 86% līdz 92,5% pieaudzis to studentu īpatsvars, kuri kopš studiju uzsākšanas augstākajā izglītībā studiju gaitas nav pārtraukuši.
Pētījumu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2363 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm 29 valsts un privātajās augstskolās.