Cīņas sports ir vēl viens Kremļa rīks
Ne tikai militāro simulāciju spēles ir vide, kurā biedrojas un tiek apmācīti Latvijai nelojāli cilvēki. Tādi ir arī cīņas sporta klubi, un drošības iestādēm būtu lietderīgi pieskatīt to aktivitātes.
«Cīņas sporta klubi ir noslēgta, specifiska un bieži vien krieviska vide, kas labi var kalpot gan ideoloģiskai, gan militārai apmācībai, tādējādi sagatavojot salīdzinoši daudzskaitlīgu cilvēku loku gan dažādu sabiedrisku aktivitāšu (protestu, grautiņu, «zaļo cilvēciņu» darbībai), gan noteiktiem politiskiem uzskatiem lojālu elektorātu.» Tā secināts pētījumā Izlūkgājiens hibrīdkara piefrontē III. Cīņas sports kā Krievijas ietekmes līdzeklis Latvijā. Publikācija lasāma informācijas avotā InfoPretestība.lv/InfoResistance.lv, kas saistīts ar nacionālistu organizāciju Tēvijas sargi. Pētījums izraisījis troksni daudzos Krievijas medijos un arī prokremliskajās vietnēs tepat Latvijā. Tās izsmej «satrauktos patriotus» un to, ka krievu «bērnu nodarbības» var apdraudēt Latvijas drošību. Viens no virsrakstiem sarkastiski vēsta: «Kremlis Latvijā meklē jauniešus - nodevējus.» Tomēr šādai uzbudinātai reakcijai ir gana nopietns pamats, jo pētījumā konkrēti Latvijas cīņas klubi un novirzieni saistīti ar pavisam konkrētiem un Latvijā labi pazīstamiem Kremļa ietekmes aģentiem. Vienlaikus arī cits avots ar augstu uzticamību un reputāciju - izdevums The Washington Post janvārī vērsis uzmanību uz Krievijas centieniem virzīt savu ideoloģisko ietekmi Latvijā un Igaunijā caur militarizētu spēļu, šaušanas un cīņu klubiem. Kremļa propagandas ieroču arsenāls pašlaik esot notēmēts uz «jauniem vīriešiem, kurus fascinē ieroči, aizsargkrāsas, džudo un paramilitāras spēles mežā».
Aizpērn īpašu vērību militāro spēļu klubiem pievērsa Drošības policija. Spēlētāju uzraudzībai tika izveidots speciāls juridisks regulējums. Infopretestības publicētais pētījums rāda, ka ne mazāk plašs darbalauks tiesībsargājošajām iestādēm rodams Latvijas cīņas sporta vidē. Tā tiek izmantota Krievijas politisko un saimniecisko interešu iedzīvināšanai Latvijā, un cieši saistīta ar konkrētām politiskām personālijām. Piemēram, Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvākais darbonis Jurijs Petropavlovskis ir Kiktai boksa akadēmijas līdzdibinātājs un kluba dalībnieki tika piesaistīti protestu rīkošanā, koordinēšanā un kārtības nodrošināšanā. Šajā pašā cīņas klubā darbojas Stopiņu novada deputāts Jurijs Vasiļjevs. Plašāku popularitāti savulaik izpelnījies ar aicinājumu kastrēt Ukrainas Maidana dalībniekus.
Citu cīņas atzaru pārstāv Muay Thai academy - klubs, kura vadītājs Sauļus Šeikis ir biedrības Dzimta/Rod līdzdibinātājs. Šī biedrība ne vien cīnās pret homoseksuālisma propagandu, bet arī rīko lekcijas, militārās simulācijas spēļu nodarbības, nometnes un treniņus bērniem un jauniešiem. Nometnes vada Eduards Ludzītis - Suvorova karaskolas beidzējs. Viņš ir izveidojis «alternatīvu jaunsardzei» ar nosaukumu SPECNAZ. Šie ir tikai pāris no pētījumā aplūkotajiem piemēriem.