Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav informācijas par tiesnešu ietekmēšanu

NESŪDZAS. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcībā neesot informācijas par tiesnešu ietekmēšanu – neviens tiesnesis ar šāda veida sūdzībām pie viņa neesot vērsies © F64

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcībā neesot informācijas par tiesnešu ietekmēšanu – neviens tiesnesis ar šāda veida sūdzībām pie viņa neesot vērsies, Neatkarīgo informēja Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Kā zināms, intervijā Neatkarīgajai ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja viņa rīcībā esošo informāciju par tiesnešu ietekmēšanu: «Ne vienu reizi vien dzirdēju tekstus [domāts - no KNAB augstām amatpersonām], ka mēs uz Augstāko tiesu neiesim pagarināt termiņu, jo tur tagad dežurē tas un tas tiesnesis. Kad dežurēs mūsējais, tad iesim. Tas notika regulāri. Viņiem bija savs tiesnešu dalījums - mūsējie un citi. Tas ir fakts.»

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka KNAB amatpersonas ir ietekmējušas arī tiesnešus, Ē. Kalnmeiers atbildēja: «Manā rīcībā šādu pierādījumu nav. Es par to nevaru runāt kā par faktu, bet izslēgt to nevaram. Tiesnesim pašam būtu jāziņo, ka viņš prettiesiski tiek ietekmēts. Bet tādu ziņojumu nav.»

Tādējādi arī ģenerālprokurors nepārprotami apstiprina to, par ko jau sen gan publiski, gan neformāli (pat ar konkrētiem piemēriem) ir stāstījuši augstākās raudzes juristi un politiķi - ka KNAB un, visticamāk, arī citām varas struktūrām ir «savējie» tiesneši, kuri gan personisku vai politisku simpātiju dēļ, gan arī tāpēc, ka par šo tiesnesi ir savākta kompromitējoša informācija, vienmēr pieņems konkrētajai varas struktūrai nepieciešamos lēmumus.

Neatkarīgā Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam vaicāja, vai viņa rīcībā ir informācija par to, ka tiesneši tikuši ietekmēti no KNAB darbinieku puses (runa ir par laika posmu no 2006. līdz 2015. gadam). Tāpat Neatkarīgā vaicāja I. Bičkovičam, vai pie viņa ir vērsies kāds tiesnesis ar sūdzībām par KNAB darbinieku centieniem panākt sev vēlamo rezultātu.

No I. Bičkoviča Neatkarīgā vēlējās arī noskaidrot, kādēļ KNAB darbinieki dalīja tiesnešus «mūsējos» un «citos» - vai tam pamatā bija neoficiāla vienošanās starp konkrētu tiesnesi un konkrētu KNAB darbinieku par to, ka tiesnesis lemj tā, kā vajag KNAB, bet KNAB nevelk «no skapja skeletu» par tiesnesi, vai kādi citi apstākļi?

Bičkovičam tika vaicāts, vai viņam, strādājot Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, ir bijušas aizdomas - līdzīgi, kā tagad atklājis ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers -, ka viņu pretlikumīgi noklausās, izseko, slepus iekļūst viņa dzīvesvietā?

Uz šiem jautājumiem ar R. Zvejnieces starpniecību Neatkarīgā saņēma atbildi, ka I. Bičkoviča rīcībā nav informācijas par tiesnešu ietekmēšanu un pie viņa ar šādām sūdzībām neviens tiesnesis nav vērsies.

Šāda atbilde vēl vairāk pastiprina aizdomas, ka Latvijā tiesnešu ietekmēšana ir notikusi, taču valsts amatpersonas, kurām šie gadījumi būtu jāizmeklē un vainīgie jāsoda, baidās par to pat runāt.

Izpētot citu publisku informāciju, Neatkarīgā arī konstatēja, ka «savi» tiesneši bijuši ne tikai KNAB amatpersonām, bet savulaik arī tālaika ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, pašreizējam SAB direktoram, par ko viņš atklāti informējis ASV vēstniecības Latvijā amatpersonas.

Jāatgādina, ka 2011. gadā publiskā telpā nokļuva WikiLeaks iegūtā sarakste starp ASV vēstniecību Rīgā un ASV valsts departamentu Vašingtonā. Tajā bija lasāmi ASV diplomātu ziņojumi par dažādām Latvijas iekšpolitikas norisēm. Ziņojumi bija balstīti uz Latvijas valsts amatpersonu informatīvajiem pienesumiem. ASV diplomātu ziņojumi atklāja arī latviešu amatpersonu gadu desmitus iesīkstējušus netikumus - iztapību svešām varām, melus, liekulību un tieksmi nomelnot savus tautiešus.

Viens no ziņotājiem ASV vēstniecībai bijis J. Maizītis. Tieši viņš ASV vēstniecības darbiniekiem cita starpā pastāstījis, ka Ģenerālprokuratūrai ir «savi» tiesneši, uz kuriem grūtā brīdī var paļauties. J. Maizītis «bija gandarīts par saņemto atbalstu no tiesnešiem, kuri izskatīja šo lietu [domāts lūgums apcietināt Aivaru Lembergu, kuru 2007. gada aprīlī apmierināja tiesnesis Māris Vīgants]», pati ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija ziņoja ASV valdībai.

Savukārt nākamais ASV vēstnieks Čārlzs Lārsons mītnes zemei jau rakstīja, ka «esam izveidojuši ar Maizīti stipras un abpusēji izdevīgas attiecības». Viņš arī pastāstīja, ka valda abpusēja nepatika starp «izdevīgo» J. Maizīti un tolaik tikko ievēlēto Augstākās tiesas priekšsēdētāju I. Bičkoviču. AT priekšsēdētājs «nebūt nebijis sajūsmā» par J. Maizīti un gaidījis, ka J. Maizītis pats atteiksies no kandidēšanas uz trešo termiņu.

Turpretī J. Maizītis vēstniekam žēlojies par I. Bičkoviču - viņš neticot, ka I. Bičkovičs «izvēlēsies labu ģenerālprokurora kandidātu» pēc tam, kad J. Maizītis netika pārvēlēts uz trešo termiņu. Tāpat J. Maizītis ASV vēstnieku informējis par visu to, kas jau savulaik plaši aprakstīts - ka I. Bičkovičs esot bijis VDK aģents un viņam bijusi poļu vecmāmiņa, kuras dēļ viņam nepienākoties Latvijas pilsonība.

Nebūtu brīnums, ja šie «savi» tiesneši gan J. Maizītim, gan tā laika KNAB faktiskajiem vadītājiem, pašreizējiem politiķiem J. Strīķei un Jurim Jurašam ir vieni un tie paši.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.