Kāpēc Latvijas iedzīvotāji nevēlas lietotās taras depozītu sistēmu?
Piecus gadus pēc pirmā nesekmīgā mēģinājuma ieviest valstī pudeļu depozīta sistēmu viedokļi par tās nepieciešamību apmetuši kūleni. Tagad tieši ministrija ir par, bet dzērienu un pārtikas industrija pret.
Atkritumu apsaimniekošanas kompānijas vienmēr ir lobējušas pašreizējo sistēmu - ar lērumu konteineru un šķirošanas rūpnīcām, kurās strādnieki un roboti izlasa tepat pārstrādājamos vai uz ārzemēm notirgojamos materiālus - plastmasu, stiklu, metālu. Sistēmas izveidē ieguldīti 80 miljoni eiro. Ja vērtīgo un derīgo materiālu uz konveijera lentes būs mazāk, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas celsies. Šis ir apsvērums, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iepriekš iebilda depozīta sistēmas attīstīšanai.
Vajag dižas investīcijas
Savukārt pudeļu lietotāji - pārtikas industrija bija par, jo iepriekšējā periodā sistēmas izveidei Latvija būtu varējusi saņemt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Tagad vairs nevar, bet naudas vajag daudz. Sākotnējās investīcijas, pēc Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aplēsēm, 30 miljoni eiro, un pēc tam 15 miljoni uzturēšanai katru gadu. Vajadzīgi pudeļu un bundžu pieņemšanas automāti, savāktais tāpat jāšķiro, jāved prom. Federācijas vadītāja Ināra Šure vērš uzmanību, ka ministrija piesauc tikai 10 centu lielo depozīta maksu, kurai jāmotivē patērētāji nodot pudeles, taču pie cenas klāt jārēķina vēl vismaz pieci centi par pudeles apsaimniekošanu. Galu galā, ja cilvēks nebūs gatavs iztukšoto trauku nest uz nodošanas punktu, minerālūdens pudeles sadārdzinājums var sasniegt 30%. Vai sabiedrība uz to ir gatava? Turklāt sistēma nebūs pielāgota pilnīgi visiem tukšās taras veidiem. Kaut vai alus pudeles - ir desmiti dažādu modeļu, tomēr nodot varēs tikai izplatītākos. Un būtiska piebilde - nododamajai tarai jābūt tīrai. Plastmasas trauciņus vai maisiņus nodot gan nevarēs. Konkrētus depozīta iepakojuma veidus un dzērienu grupas, kuru iepakojumam ievieš depozīta maksu, noteiks Ministru kabinets.
Tāda sabiedriskā doma
Kopumā atbildīgam patērētājam apsaimniekot atkritumus turpmāk kļūs arvien sarežģītāk - tie būs jāšķiro, jānes uz dažādiem konteineriem, pudeles jāmazgā un jākrāj nodošanai veikalā. Vienkāršākais risinājums - visu samest vienā konteinerā - tiks pēc iespējas sadārdzināts.
Depozīta sistēmas ideju gadiem aizstāvējušas zaļās organizācijas, uzskatot, ka šo 10 centu dēļ sabiedrības vairākums vairs nemetīs atkritumus krūmos. Publisko iniciatīvu portālā savāktais atbalsts depozīta ieviešanai ir galvenais arguments, ar ko viedokļa maiņu pamato ministrija. Tomēr sabiedrības viedoklim ir tendence mainīties atkarībā no jautājuma formulējuma. Arī dabu mīl visi, bet ne katrs ir gatavs tai papildus piemaksāt. Vismaz tā rāda pēc pārtikas ražotāju organizācijas pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja (veicējs SKDS). Jaunas atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanu pilnībā atbalstot vien 29% aptaujāto. Depozīta sistēmas izraisīto cenu kāpumu, no kura, nododot tukšo dzērienu iepakojumu, atgūt varēs tikai 10 centus, nav gatavi segt aptuveni 60%.
Kaimiņiem sanāk
Šādas aptaujas veikšana pati par sevi liecina, ka pārtikas uzņēmēji vēlas depozīta sistēmu noairēt. Ministrijas iniciatīva drīzāk tiek saistīta ar vēlēšanu tuvošanos nekā rūpēm par vides tīrību.
«Aprēķini rāda, ka, investējot 30 miljonus eiro, mēs savāksim tikai par 1% vairāk iepakojuma. Vai politiķiem tiešām šķiet, ka Latvijas ekonomikas apstākļos šāds ieguvums ir tā vērts?» retoriski vaicā Ināra Šure.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbild apstiprinoši un turpina virzīt likumos nepieciešamās izmaiņas, lai depozīta mehānisms 2020. gadā sāktu darboties. Igaunijas un Lietuvas pieredze liecinot, ka depozīta sistēmu ir iespējams veiksmīgi ieviest, kā arī laimīgi lietot. Šajā ziņā lielākā pieredze ir igauņiem. Tur depozīta sistēma ieviesta jau 2005. gadā par 15 miljoniem eiro. Lietuvā tikai 2016. gadā - par 30 miljoniem. Latvija palikusi pēdējā, kas pudeles un skārdenes vāc šķirošanas procesā. Savāktais daudzums gan daudz neatšķiroties.