Foto radaru sodīšanas sistēma neatbilst cilvēktiesību prasībām
Pašreizējā foto radaru sodīšanas sistēmā ir saskatāmi būtiski trūkumi un ka tā neatbilst cilvēktiesību prasībām - tā pēc pārbaudes secinājis Tiesībsargs Romāns Apsītis.
Pirms gada pēc vairākām publikācijām plašsaziņas līdzekļos Tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu ar mērķi izvērtēt, vai amatpersonai pieņemot lēmumu par personas sodīšanu par izdarīto pārkāpumu, kas fiksēts ar foto radariem, tiek ievērotas cilvēktiesību prasības.
Romāns Apsītis pārbaudes lietu ir pabeidzis un atzinumu nosūtījis Tieslietu ministram M. Segliņam un Iekšlietu ministrei L. Mūrniecei, norādot, ka pašreizējā sodīšanas sistēmā ir saskatāmi būtiski trūkumi un ka tā neatbilst cilvēktiesību prasībām.
Ceļu satiksmes likuma (CSL) mērķis ir organizēt ceļu satiksmi tā, lai aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību. Minētais mērķis viennozīmīgi ir uzskatāms par leģitīmu un cilvēktiesībām atbilstošu. Līdz ar to personu saukšana pie atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu ( CSN) neievērošanu ir pieļaujama.
Tomēr Tiesībsargs savā atzinumā uzsver, ka sodam un tā piemērošanas procedūrai ir jābūt taisnīgai. Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Satversmes 89.pantā noteikts, ka valsts atzīst un ievēro cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.
Šobrīd CSL 436.panta trešajā daļā noteikts: ''Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (foto iekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums.'' Tiesībsargs uzskata, ka šāds likuma panta formulējums nav saskaņā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Policijas darbiniekam, konstatējot, ka ar foto radaru ir fiksēts pārkāpums, ir pienākums noskaidrot pārkāpumu izdarījušo personu. Minētais pienākums izriet no LAPK 22.panta, kurā noteikts administratīvā soda mērķis - sodīt pārkāpuma izdarījušo personu.
Tomēr CSL paredz, ka lēmums par LAPK 149.8 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un piemērojamo sodu, ja pārkāpums ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (foto radaru), neapturot transporta līdzekli, tiek pieņemts bez viņas klātbūtnes un paziņojums - lēmums transporta līdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam turētajam tiek nosūtīts triju darba dienu laikā .
Tiesībsargs secinājis, ka pārkāpuma izdarītājs, proti, transporta līdzekļa vadītājs, pārkāpuma izdarīšanas brīdī var būt īpašnieks, reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, kā arī cita persona (lietotājs). Līdz ar to gadījumā, ja pārkāpumu izdarījusī persona nav transporta līdzekļa īpašnieks vai reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, bet cita persona, kura, iespējams, likumīgā kārtā lieto transporta līdzekli, tad, nosūtot paziņojumu - lēmumu, tiek sodīta nevainīga persona. Policijas darbiniekiem, saņemot ziņas par pārkāpuma faktu un neveicot izmeklēšanu, objektīvi nav iespējams konstatēt pārkāpumu izdarījušo personu, proti, sasniegt soda mērķi. Tādējādi ir iespējami gadījumi, kad, fiksējot pārkāpumu ar tehniskajiem līdzekļiem (foto radariem), tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija, proti, tiek pieņemts lēmums par CSN pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu.
Pilns atzinuma teksts pieejams Tiesībsargs interneta mājas lapā www.tiesibsargs.lv sadaļā ''Viedokļi un pētījumi''.